LBS prezidents komentē skandālu ar Jučmani

© F64

Latvijas Basketbola savienībai (LBS) domstarpības ar Māri Jučmani par viņa saimniekošanu un finanšu disciplīnu, ieņemot izlašu direktora amatu, bijušas jau pirms tam, sacīja LBS prezidents Valdis Voins.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas bijušais Latvijas basketbola izlašu direktors Jučmanis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot LBS ar tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu priekšgalā šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā.

Šneps aģentūrai LETA apgalvojumus par prēmijas izspiešanu nodēvēja par meliem. Viņš skaidro, ka Jučmanis, beidzot darbu, ir atstājis finansiālas saistības, kuras negrib nokārtot.

Tikmēr Voins sarunā ar aģentūru LETA piektdienas rītā norādīja, ka par Jučmaņa vēršanos KNAB uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem, bet jautājumu par prēmijas izspiešanu viņš nevēlējās komentēt.

"Mums ir pretenzijas pret bijušo darbinieku, kas būtu jārisina saprāta ceļā. Pieprasījām paskaidrojumu, jo bija pārtēriņš izlašu budžetā. Tas ir normāls process, neredzu nekādas problēmas," sacīja Voins.

Šī mēneša sākumā Jučmanis no LBS finanšu direktora Arvīda Grigaļāviča saņēmis organizācijas prezidenta Voina parakstītu darba devēja rīkojumu par paskaidrojumu pieprasīšanu. Viņam esot jāpaskaidro LBS finanšu līdzekļu pārtēriņš 53 471,78 eiro apmērā, pretējā gadījumā LBS šo naudu piedzīšot tiesas ceļā.

"Jučmanim bija līdzekļi, ar kuriem bija jānodrošina izlašu gatavošanās posms, pārbraukšana, ēdināšana. Jau no iepriekšējiem cikliem mums bijušas domstarpības par viņa darbu, kas bija viens no iemesliem, kāpēc rīkojām konkursu uz direktora amatu. Viņš bija kompetents pārējos savos darbos, bet, kas attiecas uz saimniekošanu un finanšu disciplīnu, - tur bija domstarpības. Nav runa par naudas ļaunprātīgu izšķērdēšanu vai piesavināšanos, ir runa par sliktu saimniekošanu," atzina Voins.

Tiesa, LBS valdes loceklis Edgars Jaunups bija pārsteigts, izdzirdot par LBS finanšu līdzekļu pārtēriņu, jo finansiālais gads ir noslēgts un bija ziņojums, ka viss ir kārtībā. Tomēr Voins skaidroja, ka rēķini tiekot iesūtīti pa vienam vai grupā un katrā valdes sēdē tie netiekot skatīti.

"Jautājums par pārtēriņu tiks skatīts tuvākajā valdes sēdē. Vai par rēķiniem jāziņo katru reizi, tas ir jautājums. Tomēr gan jau Jaunups iepriekšējos gadījumus, kas bija saistīti ar Jučmani, atceras labi," sacīja Voins.

Jučmanis LBS strādā kopš 2010.gada un joprojām ir šīs organizācijas darbinieks, taču kopš pagājušā gada 14.oktobra ir bērna kopšanas atvaļinājumā un savus pienākumus varētu atsākt veikt nākamā gada februārī.

Pagājušā gada izskaņā Jučmanis saņēma Ministru kabineta piešķirto prēmiju 5524,79 eiro apmērā par izciliem sasniegumiem sportā. Prēmija viņam kā Latvijas izlases direktoram pienācās par valstsvienības izcīnīto 2017.gada Eiropas čempionu titulu 3x3 basketbolā. Latvijas komanda ar Kārli Paulu Lasmani, Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru sastāvā šajā sporta veidā, kas iekļauts arī 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu programmā, negaidīti par kontinenta čempioniem kļuva pagājušā gada jūlijā.

Tiesa, jau pirms prēmijas saņemšanas Šneps decembrī Jučmani esot informējis, ka naudas summa būs jāziedo LBS, bet pats no tās drīkstot paturēt vien 3%, jo tāda esot ierastā kārtība, iesniegumā KNAB raksta bijušais izlašu direktors.

Šā gada 9. janvārī Jučmanis no Šnepa esot saņēmis "WhatsApp" ziņu: "Sveiks! Lūdzu ieskaiti ziedojumu", kam bijis pievienots attēls ar LBS rekvizītiem. Uz šo ziņu neko neesot atbildējis.

Pēc desmit dienām - 19. janvārī - Šneps sūtījis jaunu "WhatsApp" ziņu: "Sveiks! Kas ar ziedojumu?". Jučmanis esot atbildējis, ka nevēlas to darīt, vienlaikus atgādinot, ka joprojām nav saņēmis atalgojumu par oktobri. Bijušais izlašu direktors uzskata, ka par oktobri viņam nav samaksāts, lai piespiestu veikt ziedojumu.

Savukārt 2. martā Jučmanis saņēmis Voina parakstītu darba devēja rīkojumu par paskaidrojumu pieprasīšanu par LBS finanšu līdzekļu pārtēriņu. Sarunā ar aģentūru LETA viņš LBS rīcību saistībā ar vairāk nekā 53 000 eiro piedzīšanu raksturoja kā šantāžu.

Svarīgākais