100 fakti par PK futbolā (51-100)
Jau ceturtdien Krievijā sāksies pasaules kausa izcīņas futbolā finālturnīrs. Kamēr komandas gatavojas pirmajiem mačiem, ir vērts atcerēties agrākos čempionātus, atcerēties rekordistus un uzzināt interesantus faktus par gaidāmo turnīru un tajā spēlējošajām komandām.
51. Beļģija ir nākamā valsts Eiropā aiz lielā piecinieka (Vācija, Anglija, Itālija, Spānija, Francija) kura visbiežāk spējusi iekļūt finālturnīrā (13. reizi).
52. Serbijas izlase pēdējos divos čempionātos (2006, 2010) zaudējusi piecās no sešām spēlēm. Vienīgā uzvara izcīnīta 2010. gadā pār Vāciju (1:0).
53. Pēc tam, kad Zviedrijas izlase 1958. gadā spēlēja finālā, tālāk par otro kārtu zviedri tikuši tikai vienu reizi - 1994. gadā, kad izcīnīja bronzu.
54. Polijas izlase astoto reizi kvalificējusies finālturnīram un pirmo reizi kopš 2006. gada.
55. Portugāles izlase pēdējās deviņās grupas turnīru spēlēs piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu - 2014. gadā 0:4 pret Vāciju.
56. Pēdējās četrās spēlēs ar Horvātijas izlases līdzdalību tiesneši parādījuši piecas sarkanās kartītes. Trīs horvātiem un divas pretinieku komandas spēlētājiem.
57. Dānijas izlase pēdējos četros finālturnīros trīs reizes pārvarējusi grupas turnīru, taču ne reizi kopš 1998. gada nav tikusi līdz ceturtdaļfinālam.
58. Brazīlijas izlase kvalifikācijas turnīrā izcīnīja 41 punktu (12 uzvaras, pieci neizšķirti un viens zaudējums). Vairāk punktu vienā kvalifikācijas turnīrā Dienvidamerikas zonā izcīnījusi tikai Argentīna (43, 2002. gadā).
59. Meksikai šis ir 16. pasaules čempionāts. Vairāk finālturnīru ir tikai Brazīlijai, Vācijai, Itālijai un Argentīnai.
60. Kostarikai šis ir piektais finālturnīrs. Divos no četriem iepriekšējiem komandai izdevis izkļūt no grupas (1990. un 2014.).
61. Panamas izlases galvenajam trenerim Ernanam Dario Gomesam šis ir trešais finālturnīrs. 1998. gadā viņš bija Kolumbijas izlases galvenais treneris, 2002. gadā kā Ekvadoras un tagad arī kā Panamas. Karloss Alberto Pareira un Bora Milutinovičs finālturnīros bijuši ar piecām dažādām izlasēm, bet Anrī Mišels - ar četrām.
62. Tunisijas izlase 12 finālturnīru spēlēs tikai vienā nav zaudējusi vārtus - 1978. gada spēlē pret VFR (0:0).
63. Vācijas izlases galvenajam trenerim Joahimam Lēvam šis būs jau sestais lielais finālturnīrs (EČ + PČ) un visos iepriekšējos turnīros viņa komanda kā minimums spēlējusi pusfinālā. 2008. gada Eiropas čempionātā 2. vieta, 3. vieta 2010. gada PČ, 2012. gada EČ pusfināliste, 2014. gada pasaules čempione un 2016. gada EČ pusfināliste.
64. Beļģijas izlase pēdējos astoņus finālturnīru vārtus guvusi pēc 70. minūtes.
65. Davids Villa Spānijas izlases labā guvis deviņus no pēdējiem 20 vārtiem un viņš ir viens no deviņiem spēlētājiem, kurš vārtus guvis trīs čempionātos pēc kārtas.
66. Visātrāk gūto vārtu kopš spēles sākuma autors ir Turcijas izlases spēlētājs Hakans Šukurs, kurš 2002. gada turnīra bronzas fināla mačā pret Koreju atzīmējās jau 11. sekundē.
67. Graujošākā uzvara PK ietvaros izcīnīta 2001. gadā, kad kvalifikācijas turnīrā Austrālijas izlase ar 31:0 sagrāva Amerikas Samoa.
68. Vācijas izlase ir izcīnījusi ne tikai četrus čempiones titulus, bet arī vēl četras reizes spēlējusi finālā. Neviena cita izlase tieši finālos nav piedzīvojusi tik daudz zaudējumu.
69. Individuāli visvairāk čempiona titulu ir Brazīlijas futbola leģendai Pelē, kurš par čempionu kļuvis trīs reizes (1958., 1962., 1970.). Tāpat Pelē ir jaunākais vārtu guvējs finālturnīros (17 gadu vecumā).
70. Ja Pelē ir jaunākais pasaules čempions, tad vecākā gods ir ticis Itālijas izlases vārtsargam Dino Zofam, kurš 1982. gadā par tādu kļuva būdams 40 gadus vecs.
71. Finālturnīros iespaidīgākā uzvara fiksēta 1982. gadā, kad Ungārija ar 10:1 sagrāva Salvadoru.
72. Par pasaules čempionēm kļuvušas tikai sešas valstis, kurās noticis finālturnīrs. 1930. gadā - Urugvaja, 1934. gadā - Itālija, 1966. gadā - Anglija, 1974. gadā - Vācija, 1978. gadā - Argentīna un 1998. gadā Francija.
73. Par pasaules čempioniem vienā gadā vienas valsts izlasē kļuvuši divi brāļu pāri. 1954. gadā Vācijas izlases sastāvā par čempioniem kļuva Frics un Otmārs Valteri, bet 1966. gadā Anglijas izlases sastāvā - Bobijs un Džeks Čarltoni.
74. Finālturnīru vēsturē ir deviņi spēlētāji, kuri viena čempionāta ietvaros vārtus guvuši katrā spēlē. Tie ir Ģorģi Saroši (Ungārija, 1938), Arne Nībergs (Zviedrija, 1938), Alsides Džigija (Urugvaja, 1950), Žists Fontēns (Francija, 1958), Omars Orests Korbata (Argentīna, 1958), Ferencs Bene (Ungārija, 1966), Žairzinjo (Brazīlija, 1970), Teofilo Kubilass (Peru, 1970) un Džeimss Rodrigess (Kolumbija, 2014).
75. Vecākais finālturnīru vārtu guvējs ir kamerūnietis Rožē Milla, kurš 1994. gada turnīrā ar vārtu guvumu pret Krieviju izcēlās būdams 42 gadus vecs.
76. 1950. gada finālturnīrā bija jāspēlē arī Indijas izlasei, taču atteicās no šīs iespējas. Iemesls - neļāva spēlēt ar basām kājām.
77. Viens no 2018. gada čempionāta stadioniem Sočos “Fisht Stadium” ir tas pats, kur 2014. gadā notika ziemas olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas.
78. Pirms 1966. gada finālturnīra tā rīkotājai Anglijai bija neliela panika. Septiņas dienas pirms tā sākuma pasaules kausa trofeja tika nozagta.
79. Pēc tam, kad Argentīnas izlasē Manuela Lanzīni vietā sastāvā tika iekļauts Endo Peress, Argentīnas izlase kļuva par vecāko komandu 2018. gada finālturnīrā. Čempionāta atklāšanas dienā izlases vidējais vecums būs 29 gadi un 205 dienas, kas ir par divām dienām vairāk kā otrai vecākajai izlasei Kostarikai.
80. Visvairāk zaudējumu finālturnīros piedzīvojusi Meksikas izlase - 25. Vēl meksikāņiem ir 14 uzvaras un tikpat neizšķirtu.
81. Iepriekšējo finālturnīru vēsturē bijuši pieci gadījumi, kad iepriekšējā turnīra uzvarētāja nespēj tikt tālāk par pirmo kārtu. Itālijai šādi gadījumi bijuši pat divi (1950. un 2010.), Brazīlijai (1966), Francijai (2002) un Spānijai (2014) pa vienam.
82. Brazīlijas izlases spēlētājs Kafu ir vienīgais, kurš spēlējis trīs finālmačos - 1994., 1998. un 2002. gados.
83. Luiss Monti ir vienīgais, kurš finālmačos spēlējis divu dažādu izlašu sastāvos. 1930. gadā Argentīnas izlasē un 1934. gadā Itālijas izlasē.
84. Ātrākais vārtu guvums finālmačos fiksēts 1974. gadā, kad holandietis Johans Nēskens mačā pret VFR izcēlās pēc 90 nospēlētām sekundēm.
85. Visvairāk sauso spēļu finālturnīros ir diviem vārtsargiem - Pīteram Šiltonam (Anglija) un Fabianam Bartēzam (Francija) - abiem pa 10 šādiem mačiem.
86. 2010. gada turnīrs ir vienīgais, kad tā rīkotāja (Dienvidāfrika) nespēj iekļūt otrajā kārtā. 30% gadījumos (6 no 20) čempionāta rīkotāja kļūst par čempioni. Pēdējais šāds gadījums bija 1998. gadā (Francija).
87. Finālturnīru vēsturē fiksēti 50 “hat trick” un to izdarījuši 46 spēlētāji. Šandors Kočišs (1954), Žusts Fontēns (1958), Gerds Millers (1970) un Gabriels Batistuta (1994, 1998) to izdarījuši pa divām reizēm.
88. Visātrākā “hat trick” autors ir ungārs Laslo Kišs, kurš 1982. gada čempionāta mačā pret Salvadoru otrajā puslaikā iznākot uz maiņu trīs vārtus guva nepilnu septiņu minūšu laikā. Tāpat Kišs ir vienīgais spēlētājs, kurš trīs vārtus guvis izejot uz maiņu.
89. Visvairāk “hat trick” bijuši 1954. gada čempionātā - 8 un to autori ir septiņi dažādi spēlētāji. Savukārt Vācijas izlasei ir visvairāk “hat trick” - 7.
90. Plašākā pārstāvniecība finālturnīrā būs no Anglijas premjerlīgas - 108 spēlētāji. Spānijas līga būs pārstāvēta ar 78 spēlētājiem, Vācijas bundeslīga - ar 62, Itālijas A sērija - ar 58, Francijas augstākā līga - ar 47.
91. Visvairāk spēlētāju būs no Anglijas premjerlīgas čempiones “Manchester City” - 16. Madrides “Real” būs pārstāvēta ar 15 spēlētājiem, “Barcelona” - ar 14, “Tottenham Hotspur”, “Chelsea” un “Paris St. Germain” - ar 12.
92. Saskaitot kopā katras valsts spēlētāju līgumu summas, “visdārgākā” ir Francijas izlase, kuras kopīgā vērtība ir 1 miljards un 80 miljoni eiro. Otra dārgākā ir Spānija - 1 miljards un 40 miljoni, bet trešā ir Brazīlija - 952 miljoni. Savukārt “vislētākā” ir Panama - 9,13 miljoni.
93. Ietilpīgākais 2018. gada čempionāta stadions ir Lužņikos ar 80 000 skatītāju vietām. Stadions Sanktpēterburgā spējīgs uzņemt 67 000, bet Soču stadions - 48 000 skatītāju. Vismazākie stadioni ir Jekaterinburgā un Kaļiņingradā ar 35 000 skatītāju vietām.
94. Pelnošākais no izlašu galvenajiem treneriem ir Vācijas izlases galvenais treneris Joahims Lēvs, kurš gadā saņem 3,85 miljonus eiro. Brazīlijas un Francijas izlašu galvenie treneri Tite un Didjē Dešāms katrs saņem pa 3,5 miljoniem. Pieticigākie ienākumi ir Senegālas izlases galvenajam trenerim Aliu Sisē - tikai 200 000 eiro gadā.
95. Lielākā vidējā spēles apmeklētība bijusi 1994. gada čempionātā ASV, kad ik maču vidēji klātienē noskatījās 68 626 skatītāju.
96. Kopējais čempionāta prēmiju fonds ir 791 miljons ASV dolāru. Pirms četriem gadiem tas bija 576 miljoni. Maksimālā summa, ko var nopelnīt topošais čempions ir 38 miljoni dolāru, bet otrās vietas ieguvēja - 28 miljonus.
97. Čempionāta atklāšanas mača dārgākā biļete maksā 550 dolārus, lētākā - 50. Savukārt finālā dārgākās biļetes cena ir 1100 dolāru, lētākās - 110.
98. Trīs finālturnīru spēlēs tika gūti pa diviem “hat trick”. 1938. gada čempionātā ceturtdaļfināla spēlē pret Kubu to iespēja zviedri Gustavs Veterstrēms un Harijs Andersons. Vēl 1938. gada turnīrā 1/8 fināla mačā starp Brazīliju un Poliju katrā komandā bija pa spēlētājam ar trīs vārtu guvumiem - Leonidas un Ernests Vilimovskis. Līdzīgs gadījums notika arī 1954. gada čempionātā 1/4 fināla spēlē starp Šveici un Austriju. Šveiciešiem “hat trick” autors bija Jozefs Hjugi, bet austriešiem - Teodors Vāgners.
99. Vācijas izlasei ir kāds unikāls sasniegums - tās vēsturē bijušas četras spēles, kurās uzvarētājs bija jānosaka pēcspēles 11m sitienos un visos četros vācieši uzvarējuši. Četras šādas uzvaras ir arī Argentīnai, taču piecās spēlēs.
100. Apkopojot desmit populārāko likmju kantorus par viennozīmīgu pasaules čempioni tiek prognozēta Brazīlija. Otrā lielākā iespēja kļūt par čempioni ir Vācijai, trešā - Spānijai, ceturtā - Francijai.