Izglītības un zinātnes ministrija nevēlas veidot "atļauto sporta veidu sarakstus"

Mīkstinot Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas dalīt sporta veidus un veidot "atļauto sporta veidu sarakstus", šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka IZM ir vairākkārt saņēmusi rosinājumus no organizācijām un sporta federācijām par sporta spēlēm, kuras patlaban Covid-19 apstākļos nevar notikt. Pamatā runa esot par čempionātiem individuālajos sporta veidos.

IZM ierēdnis minēja, ka pēdējā diskusija šai sakarā IZM ar Veselības ministriju (VM) bijusi vakar Operatīvās vadības grupā, kur prezentēts priekšlikums mainīt spēkā esošo regulējumu, taču atbalsts par sportu atbildīgās ministrijas iecerei netika gūts.

Ministrija vēlējās panākt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas atļautu notikt Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētiem Latvijas čempionātiem un kausa izcīņām, ja sacensības norisinās ārtelpās un bez skatītājiem, ja sacensībās nepiedalās sportisti jaunāki par 14 gadiem, ja sacensību norises vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 150 personas, ja apbalvošana nenotiek klātienē un netiek organizēta sportistu un komandu kopīga nokļūšana sacensību norises vietā, kā arī vēl virkni citu grozījumu.

Tomēr IZM esot saņēmusi atbildi, ka varētu būt cits risinājums, proti, ka ar 15.jūniju varētu tikt atļauti publiski pasākumi plašākā veidā, kas paredz atļaut arī sporta pasākumus. Tajos atļautu piedalīties personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, vīrusu pārslimojušas vai var uzrādīt negatīvu testu.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) vaicāja, kurš pārbaudīs to, vai persona ir vakcinēta, uz ko VM pārstāve Jana Feldmane atbildēja, ka to veiktu pasākuma organizatori. Vienlaikus viņa piebilda, ka runa ir tieši par 15.jūniju, jo tad būtu pieejamas lietotnes, lai ērti pārbaudītu šo vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.

Tāpat sēdē vairākkārt izskanēja aicinājums VM komentēt bīstamību atsevišķos sporta veidos, piemēram, motokrosā, autokrosā un makšķerēšanā, tā pieļaujot iespēju noteikt konkrētus izņēmumus.

Feldmane uzsvēra, ka bīstamība ir saistīta ar to, ka cilvēki pulcējas ne tikai sacensību laikā, bet arī ārpus tām. "Nav tā, ka viņi aizbrauc un savā starpā nesarunājas, kā arī, ka nekas ārpus sacensībām nenotiek," teica ierēdne, piebilstot, ka runa nav tikai par iepriekšminētajiem sporta veidiem, bet arī komandu sporta veidiem.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Rita Korotinska uzsvēra, ka starptautiskās sporta sacensībās tiek ievērots burbuļa princips, bet vietējās sacensībās būtu no visām pusēm daudz komandu, un šis princips netiktu ievērots.

Vēl Riekstiņš vaicāja, vai vietējās sacensības varētu rīkot, ja pasākuma organizatori prasa Covid-19 testus, tomēr Feldmane uzsvēra, ka testi vēl neko negarantē, jo tests neizslēdz, ka persona var tomēr kļūt Covid-19 pozitīva.

Riekstiņš par šo argumentu bija samērā saniknots, uzsverot, ka pati VM sākotnēji apgalvoja, ka testi ir droši, taču tagad tiekot teikts pretējais.

Tikmēr apakškomisijas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) norādīja, ka parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti jau iepriekš aicināja VM izvērtēt katru sporta veidu. "Mēs darbojamies pēc principa - aizliedzam visu. Kāpēc mēs salīdzinām futbolu ar makšķerēšanu? Kāpēc nevar pieiet pēc kaut kādas elastīgas pieejas un katru sporta veidu analizēt?" atzīmēja parlamentārietis.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijā aizvien ir brīvprātīga vakcinācija, tomēr, lai cilvēki piedalītos sporta sacensībās, "viņiem būšot obligāti jāvakcinējas". Tam gan iebilda VM pārstāve sakot, ka vakcinācija ir iespēja būtiski samazināt risku inficēties ar Covid-19, tādējādi esot iespēja ātrāk paredzēt izņēmumus epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanai, tomēr aizvien netiekot runāts par obligātu vakcināciju.

Savukārt, komentējot Bergmaņa teikto par sporta veidiem, Feldmane atzīmēja, ka pašlaik IZM piedāvātais regulējums ir attiecināts uz visiem sporta veidiem, kuros ir augsts risks. VM nepārzinot visus sporta veidus un nevar veikt šādu izvērtējumu, teica VM pārstāve.

Tomēr Riekstiņš apgalvoja, ka VM netiek prasīts kaut ko izvērtēt, jo katra federācija jau to esot izdarījusi. Vienlaikus Latvijas Vindsērfinga asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Škutāns stāstīja, ka viņa pārstāvētajā sporta veidā distancēšanās prasību nav iespējams neievērot, jo divi metri ir uzskatāma par saskriešanos vindsērfingā. No viņa teiktā izriet, ka atstatums starp sportistiem ir desmiti metru, līdz ar to viņš uzstāja, lai VM izvērtē un dala šos sporta veidus.

Viņš piebilda, ka asociācijas un arī citu sporta veidu pārstāvji šovasar dosies uz Igauniju piedalīties sacensībās, jo Latvijā tas nav iespējams. Šim piekrita arī apakškomisijas priekšsēdētājs, vaicājot VM, vai viņiem tas šķiet labāk un pareizāk.

Feldmane teica, ka VM ir grūti vērtēt, kādā apjomā ārpus Latvijas notiek sacensības, tomēr viņa pieļāva, ka, ja tagad atbalstītu IZM piedāvātos grozījumus, tad tie aptvertu daudz plašāku loku, kā arī tie nav vērtēti kontekstā ar citiem pasākumiem, piemēram, kultūrā.

Riekstiņš vaicāja Feldmanei, vai VM ir gatavi izskatīt, kādu citu variantu bez iespējamām izmaiņām no 15.jūnija, uz ko viņa atbildēja, ka VM, iespējams, var izskatīt individuālos sporta veidus, kur ir ļoti neliela cilvēku pulcēšanās un cilvēku skaits.

Tomēr Severs norādīja, ka IZM ir pret "preču sarakstiem" sportā. Tā esot ministrijas kopējā pozīcija, ka individuālos no komandu sporta veidiem var atdalīt, taču smalkākai grupēšanai iestāde nepiekrīt.

Sēdes noslēgumā deputāti lēma rakstīt apakškomisijas vēstuli, paužot atbalstu IZM iecerēm un aicinot "atvērt kaut ko mazliet ātrāk nekā 15.jūnijā".