Oktobrī žurnālists Emīls Višķers un raidījums “360TV Ziņneši” stāstīja par neuzbūvēto Paraolimpisko sporta centru cilvēkiem ar kustību un citiem fiziskiem traucējumiem
Politiķi solīja, ka beidzot mēģinās virzīt šo jautājumu jaunajā budžeta pieņemšanā. Sācies Jauns gads, budžets pieņemts, bet sapnis par savu sporta centru, atkal ir tikai uz papīra un sportistu sapņos. Emīls devās skaidrot, kāpēc tā un kāpēc solīšana izrādījusies tukši vārdi.
Iesācies jauns gads un valsts budžets pieņemts, tāpēc rodas jautājums, ko par esošo situāciju saka Latvijas Paraolimpiskā komiteja, jo kārtējo reizi viņi paliek tukšā.
“Jāsaka, ka nekas netika no viņu puses darīts. Nebija neviena priekšlikuma budžetā. Es saprotu, pat ja tādi būtu, tie netiktu atbalstīti. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka ir ērti vārdos atbalstīt, ir ērti paust morālo atbalstu paraolimpiskam sportam, cilvēkiem ar invaliditāti, bet kad esi nokļuvis līdz situācijai, kad vari izdarīt, tad vienmēr atrodas - kurpe spiež, ne tāds krēsls, ir kādi citi argumenti. Vismaz šajā jautājumā, es nekādu pozitīvu virzību neredzēju,” vīlusies par esošo situāciju raidījumam vēsta Latvijas Paraolimpiskā komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.
Iepriekšējā gada rudenī lielie solītāji bija Kaspars Briškens un Skaidrīte Ābrama. Šobrīd Briškens ir Satiksmes ministrs, viņš šajā jautājumā vairs neder, bet der viņa partijas biedre - Ābrama, kura starp citu, arī atbalstīja 2023. gada budžeta pieņemšanā paraolimpiešus.
“Jā, atbalsts tika pausts, ka tas ir nepieciešams. Tagad vairāk iedziļinoties tajā situācijā un arī pirms budžeta sarunām, izrunājot, kas tiek darīts paraolimpiskajam sportam, manuprāt, runāt par sporta centra būvniecību…nepietiek informācijas. Tur ir jāsaprot ar ko tas sporta centrs būs aizpildīts.”
Viņas doma ir tāda - šobrīd esošie sporta centri atbilst, lai varētu sportot cilvēki ar invaliditāti, tāpēc jaunu sporta centru nav vajadzības būvēt, kā arī, naudas dalītājus māc bažas par to, vai šis sporta centrs būs noslogots un nebūs apdalīti reģioni un kā vispār tiks organizēti braucieni no reģioniem uz šo sporta centru.
“Līdz ar to, tāds viens centrs, kas būtu vai nu galvaspilsētā vai citur lielākā pilsētā, manuprāt, to problēmu neatrisinās - pieejamību, piekļūstamību, iespējas iesaistīties. Tāpēc Paraolimpiskajai komitejai būtu jāmeklē ciešāki sakari ar reģionālajiem centriem. Nevis iedot kādu laiku, bet tomēr vienoties, jo es saprotu, ka dzirdīgas ausis ir arī tajā pašā IZM.”
Vēl viena no deputātēm, kas pagājušo gadu iestājas par savas balss atbalstu bija deputāte Anita Brakovska, taču jaunajā gadā no viņas atbalsts nav jūtams.
“Esot pozīcijā - tas ir cits skats uz dzīvi un cits skats uz finansējumu un uz prioritātēm. Mēs šo jautājumu izrunājām frakcijā, kur mēs it kā visi ZZS frakcija atbalstam šo jautājumu, ka tas būtu vajadzīgs, bet līdz ko tu esi valdībā un tas prioritāšu saraksts ir jāsaskaņo ar citām frakcijām. Budžeta iespējas, ir budžeta iespējas. Jā, ir smagi par to runāt, bet kā mēs zinām - nav iespējams visu iestāžu, visu organizāciju vajadzības apmierināt, arī Valsts budžetos, diemžēl tā ir.”
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka viņi neredz pilnīgi skaidru projekta konceptu. Ieguldījumi esot lieli un tas neatrisinās visas problēmas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sausais atlikums tāds - paraolimpieši turpinās cerēt un gaidīt, politiķi - mēģinās pielāgoties vai arī, turpinās pielāgoties varas maiņām.