15. oktobra jubilārs: futbolists Māris Verpakovskis
Šodien savu 36. dzimšanas dienu svinēs Māris Verpakovskis – viens no visu laiku labākajiem un spilgtākajiem Latvijas futbola izlases uzbrucējiem, kurš pēc ilgiem ārzemēs pavadītiem spēlētgadiem ir atgriezies dzimtenē un kopā ar klubu Liepāja šobrīd droši stūrē uz valsts čempionu titulu.
Interesanti, ka atgriešanās mājās Mārim Verpakovskim daļēji laupījusi jubileju svinēšanas prieku. «Šogad diez ko lielas svinības nav plānotas, taču parasti [dzimšanas dienas] svinu, jo līdz šim vienmēr sanāca tā, ka biju prom, spēlēju ārzemēs, un iekrita, ka 15. datumā man ir dzimšanas diena, bet izlase gatavojas spēlēm un notiek treniņnometne. Līdz ar to uz vienu vai divām dienām sanāca pabūt mājās, savukārt dzimšanas diena bija labs iemesls savākt kopā tuviniekus un draugus – svinības kalpoja par ieganstu viņus atkal redzēt. Tie vienmēr ir bijuši jautri pasākumi, kuros sanāk jautra kompānija. Bet tagad jau divus gadus esmu mājās, visus satikt var biežāk. Pagājušajā gadā vēl svinēju, bet šogad – tad jau redzēs, nekas nav ieplānots. Iespējams, tikai tuvinieku lokā savāksimies, paēdīsim vakariņas,» stāsta Māris.
Viņš šobrīd ir futbola kluba Liepāja prezidents, tāpēc par labāko dāvanu dzimšanas dienā var pat netaujāt – liepājniekiem 19. oktobrī Rīgā ir spēle ar Metta/LU un uzvaras gadījumā jau divas kārtas pirms meistarsacīkšu beigām tiks nodrošināts čempionu tituls. «Jā, tas varētu būt vēl viens iemesls labām svinībām – vismaz es ļoti ceru, ka tā būs, tad varbūt varēs abas šīs svinības savienot. Lai gan tie būs svētki klubam, bet dzimšanas diena tomēr ir personīgs pasākums,» prātoja Māris Verpakovskis. Ja arī pirmdien uzvarēt neizdosies, kas gan maz ticams, formalitātes ar pirmās vietas iegūšanu varēs nokārtot atlikušajos mačos, taču Māris priekšlaikus kārt savējiem kaklā zelta medaļas vēl nesteidzas. «Tas ir sports, viss ir iespējams. Kamēr pēdējo soli neesam izdarījuši, negribas neko iepriekš par to visu runāt.» Starp citu, nav izslēgta arī Māra parādīšanās laukumā. «Skatīsimies, kā mums ies. Ja mēs līdz pēdējai kārtai jau būsim čempioni, iespējams, 7. novembrī, mūsu pēdējā spēlē [Liepājā] ar BFC Daugavpils komandu laukumā parādīšos arī es. Taču viss atkarīgs no tā, kā veiksies šajās divās spēlēs ar Mettu/LU un Ventspili.» Cik minūtes fiziski gatavs nospēlēt Māris? «Ja es mazliet vēl patrenētos, domāju, ka puslaiku varētu izturēt,» domā bijušais futbolists. Sirdssāpju par pabeigto aktīvā spēlētāja karjeru neesot. «Nav tā, ka vilktu [laukumā]. Esmu apradis ar savu jauno lomu [futbolā] un jūtos tajā ļoti labi. Neraujos pats spēlēt, redzu, ka puiši spēlē labi, tiek ar visu galā un viņiem sanāk. Protams, es saprotu, ka neesmu tādā formā, šādā līmenī vairs neesmu pietiekami adekvāts, tāpēc saprotu, ka man tur vairs nav ko darīt.»
Māra Verpakovska karjera ilga divus gadu desmitus, spēlēts arī Spānijā, Grieķijā, Ukrainā, Horvātijā un Azerbaidžānā. «Esmu priecīgs, ka atkal esmu mājās. Pēdējos gadus ļoti vilka uz mājām, biju prom ļoti ilgus gadus, un pietrūka ikdienas šeit, Latvijā, pietrūka tuvinieku un radinieku, draugu un saskarsmes ar viņiem, tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka esmu atgriezies, un tiešām izbaudu katru dienu, ko varu pavadīt šeit, mājās,» saka Māris. Ko viņam dāvināt? «Man patīk pabaudīt labus vīnus, it īpaši sarkanvīnu, tāpēc ļoti bieži tie, kas nāk uz manām dzimšanas dienām, jau zina, kas man garšo. Labai vīna pudelei vienmēr atradīsies vieta manā vīnu skapī, un būšu par to priecīgs!».