Gorkšs: Piedāvājuma palikt "Liepājā" nemaz nebija

Kādai līgai vai kādam klubam jābūt, lai tevi spētu ieinteresēt?
Tagad uz dullo tā grūti pateikt. Ja nāks konkrēts piedāvājums, tad to arī būs vieglāk izvērtēt. Spekulēt par kaut kādām virtuālām iespējām un tēmām vienmēr ir diezgan grūti. Citādi nākamreiz, kad mani satiksi, teiksi, ka man piedāvāja Čehiju, bet es neaizbraucu, lai gan es iepriekš esmu teicis, ka braukšu. Tāpēc savas vēlmes un intereses paturēšu pie sevis.

Savulaik, kad tev nebija līguma, tevi sauca arī no Āzijas. Šāds virziens šobrīd nefigurē?
Āzijā tie transfēru logi ir tādi dīvaini. Katrā valstī tie ir citādi, un es īsti vēl neesmu atkodis, kurā valstī tie ir vaļā un kurā ciet. Skaidrs, ka kaut kādi aģenti zvana, bet šobrīd neviens no tiem piedāvājumiem nav bijis tik nopietns, lai es uzreiz kravātu somas un brauktu.

Tā ka Ķīna 40 miljonus galdā neliek?
Par tām naudām, kas tagad ir Ķīnā, varētu nospēlēt vienu mēnesi un būtu labi (smejas).

Toreiz no Āzijas atteicies, bet šajā karjeras posmā attiecīga piedāvājuma gadījumā būtu gatavs braukt?
Droši vien, ka jā.

Kas droši vien arī nozīmētu punktu izlasei.
Jā, tā būtu. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējā reizē neaizbraucu uz turieni un neparakstīju līgumu. Un skaidrs, ka tas būtu grūts lēmums. Taču, kā jau teicu, sīkāk varēsim runāt tad, kad galdā būs konkrēts piedāvājums, kad to arī būs vieglāk iztirzāt un apdomāt plusus un mīnusus. Kamēr šo piedāvājumu nav vai tie ir visai nenopietni, tikmēr cenšos galvu nepiebāzt ar liekiem spriedelējumiem. Gatavojos sezonai, uzņemu formu, un tad jau redzēs.

Bija dzirdētas runas, ka tu varētu parādīties arī "Jelgavā".
Domāju, ka vēl arvien nevaram zināt, kur es parādīšos un kur spēlēšu.

Bet tādas sarunas arī reāli bija?
Jā, esmu ticies arī ar "Jelgavas" pārstāvjiem un vēl aizvien esam tādā kā sarunu procesā. Viņi zina manus apstākļus un manas prasības, un arī es zinu, ko viņi gribētu sagaidīt no manis. Tā ka tas nav kaut kas tāds, kas nevarētu notikt - teikšu tā.

Atceroties tavu rudens interviju, tas tomēr šķiet diezgan interesanti. Gan jau atceries, ko toreiz pateici.
Bet tas nebija konkrēti par "Jelgavas" futbola klubu, bet gan vairāk par dažiem fanātiem.

Taču bērni tādā gadījumā neietu skatīties, kā tētis spēlē?
Droši vien jau, ka nenāktu. Tas absolūti nekādā veidā nebija domāts kā akmens kluba dārziņā. Tieši otrādi, gribētu uzsvērt, ka "Jelgavas" klubs savas attieksmes un strādāšanas veida ziņā ir ļoti pievilcīgs. Ne velti viņi katru gadu sper pa mazam solītim uz priekšu, un domāju, ka tas ir pragmatiska darba rezultāts.

Atgriežoties pie dilemmas starp Latviju un ārzemēm, kur tu sevi šobrīd redzi futbolā, ko vēl gribi sasniegt? Vai precīzāk - kas šobrīd, kad karjeras beigas jau pamazām tuvojas, ir tavas prioritātes?
Lielāki vai mazāki mērķi ir vienmēr. Beigt savu karjeru uzspēšu jebkurā brīdī - dzīvē vispār kaut ko pabeigt ir ļoti viegli, bet ne pēc tam to uzsākt no jauna.

Kā viens spēlētājs Japānā, kurš tikko 49 gados pagarināja līgumu.
Es viņu ļoti apsveicu (smejas). Šaubos, vai man līdz tam laikam pietiks entuziasma vai veselības. Kamēr futbols man liksies interesants un kamēr man vēl arvien būs dzirksts spēlēt, es to arī darīšu. Tagad esmu varbūt ne vecs, bet gan pieredzējis spēlētājs, un man kā pieredzējušam spēlētājam nepieciešama tikai motivācija.

Turpinot šo tēmu, kur tu gribi būt pēc diviem mēnešiem?
Tādā plaknē es īsti neskatos. Kur es būšu, tur arī būšu. Janvāra laikā kaut kur kaut ko es parakstīšu. Visdrīzāk, jau tas būs Latvijā. Taču, ja godīgi, pats vēl īsti nezinu, kurā komandā tas būs.

Brauksi arī uz Dubaiju?
Jā, uz Dubaiju es braukšu. Braukšu tikties ar "Riga" vadītājiem, un redzēs, ko viņi man teiks. Jo viņu piedāvājums ir tāds daudzšķautnains. Kaut kādā ziņā, kas pat nav saistīts tikai ar manu futbola spēlēšanu.

Paskaidro sīkāk!
Šobrīd to nav vērts iztirzāt sīkāk.

Piedāvā būt kā Edgaram Gauračam?
Nezinu, kas ir būt kā Edgaram Gauračam.

Pārstāvēt klubu arī dažādās sabiedriskās aktivitātēs un pasākumos.
Nē, es noteikti nebūšu kā Edgars Gauračs. Tā ir viena lieta, kurā, to darot, nejūtos komfortabli. Un tā noteikti nav viena no manām dzīves ambīcijām.

Varbūt tad vairāk tāds kā sporta direktora virziens?
Kā jau teicu, negribu spekulēt. Un es arī precīzi nezinu. Viņš ir izteicis vēlmi ar mani tikties, un es aizbraukšu uz turieni ar viņu satikties.

Klubam ir diezgan ambiciozi plāni, atnākuši vēl vairāki izlases spēlētāji. Kādi ir pirmie iespaidi?
Ambīciju acīmredzot netrūkst. Vienkopus savākts diezgan daudz izlases spēlētāju, un pirmais iespaids, ka "Riga" kā klubs ir pietiekami organizēts. Un katrā ziņā liels prieks, ka Latvijā atkal parādās kādas komandas, kuras cenšas futbolā investēt naudu un cenšas domāt vairāk ilgtermiņā, nevis vienkārši komandu izveidot vienai sezonai. Kā būs tālāk, man grūti spriest, bet šobrīd ir prieks, ka ir vairākas konkurētspējīgas komandas.