Daži viņu dēvē par pārāk lielīgu, bet viņam ir, ar ko palielīties – nav daudz treneru, kam tenisā būtu lielāki panākumi par Nikiju Piliču.
Viņa akadēmija netiek uzskatīta par tādu, kur dzimtu daudz zvaigžņu, taču nevar apstrīdēt, ka caur tās sienām izgājuši pašlaik labākie Latvijas tenisisti Ernests Gulbis un Anastasija Sevastova. Braucienu uz ATP turnīru Minhenē apvienojām ar Piliča akadēmijas apskati, kur izauguši vairāki Latvijas tenisisti.
Bez mašīnas nokļūt pagrūti
Nikija Piliča akadēmija atrodas Oberšleisheimas ciematiņā netālu aiz Minhenes robežas. Atklāti sakot, bez personīgās automašīnas līdz tai nokļūt ir problemātiski. Brauciens ar vilcienu no Minhenes centra līdz Oberšleisheimas stacijai tiešām aizņem 20 minūtes, kā norādīts akadēmijas mājaslapā, taču tas nenozīmē, ka sasniegts galamērķis. Tālāk jāmēro vairāk nekā trīs kilometri ar kājām, jāizmanto autobusa (tas kursē tikai reizi stundā) vai taksometra pakalpojumi. Nezinot precīzu virzienu, priekšroka tika dota pēdējam. Par braucienu parasti jāmaksā septiņi eiro vienā virzienā, bet no "SA" žurnālista kā nezinātāja tika noplēsti desmit eiro.
Nedaudz paveicās ar to, ka Piličs pagājušonedēļ varēja izrādīt savu akadēmiju. Paralēli turnīram Minhenē pirmo gadu norisinājās arī ATP turnīrs Belgradā, un sākotnēji bija plānots, ka Nikijs būs šo sacensību direktors. Taču pēc notikušās organizatoru preses konferences, uz kuru Piličs netika uzaicināts, slavenais treneris nolēma no piedāvājuma atteikties.
Nikijs (īstajā vārdā: Nikolā) Piličs dzimis tagadējās Horvātijas teritorijā, taču jau 26 gadus dzīvo Minhenē, tāpēc loģiski, ka tenisa skola uzcelta tieši šeit. Tā atklāta 1997. gada 26. septembrī, klātesot trenerim Bobam Bretam, kam ir sava akadēmija, slavenajam zviedru tenisistam Bjernam Borgam un, protams, Piliča bijušajam audzēknim Borisam Bekeram.
Kāda ir šī akadēmija? Astoņi māla laukumi ārā un seši slēgtie korti (trīs cietie laukumi un trīs ar tepiķa segumu), ir arī fitnesa telpa. Treneris Piličs stāsta, ka kompleksa kopējā platība ir miljons kvadrātmetru, tātad ir pietiekami daudz vietas, kur skriet krosiņus. "Vācijā ir ļoti grūti uzturēt akadēmiju, jo viss maksā bargu naudu – vai tā būtu par elektrību, ūdeni vai zemi. Daudz vieglāk būtu akadēmiju uzcelt Amerikā. Taču es negribu akadēmiju Amerikā, es gribu to šeit," stāsta Nikijs Piličs.
Pašlaik akadēmijā trenējas aptuveni 35 audzēkņi, ziemā to ir gandrīz divas reizes vairāk. Kopējais skaits ir atkarīgs no sezonas un tā, cik daudz spēlētāju ir aizbraukuši uz turnīriem. "Akadēmija ir kā universitāte – studenti visu laiku nāk un iet. Jā kāds saka, ka ies trenēties citur, es neiebilstu," Piličs teic, ka nevienu necenšas noturēt ar varu.
Ja Ivanisevičs 2000. gadā nebūtu atbraucis pie Piliča...
No Latvijas tenisistiem Piliča akadēmijā trenējušies Gulbis, Sevastova, Kārlis Lejnieks un vēl daži mūsējie (pavisam seši septiņi spēlētāji), taču šobrīd neviens no Latvijas šīs akadēmijas durvis nevirina. Visilgāk Minhenē pabija Gulbis – viņš Piliča vadībā trenējās sešus gadus. "Pirmos četrus gadus Ernests dzīvoja akadēmijā, bet pēc tam pusotru gadu viņam aptuveni kilometra attālumā no šejienes bija dzīvoklis," atceras treneris Piličs. Vairākus gadus uz Minheni braukāja arī Sevastova un Lejnieks.
Piliča akadēmijas slavenākie produkti ir serbs Novaks Džokovičs un Gulbis. Treneris uzsver, ka viņa un akadēmijas nopelns ir arī tas, ka horvāts Gorans Ivanisevičs 2001. gadā kļuva par Vimbldonas čempionu: "Ivanisevičs bija atbraucis uz akadēmiju 2000. gada decembrī. Togad viņš vairāk nekā desmit turnīros bija zaudējis pirmajā kārtā. Gorans atbrauca, lai aizvadītu fiziskos treniņus. Man tad bija 60 gadu, un mēs uzspēlējām līdz 11 punktiem bez servēšanas. Es uzvarēju, jo viņam bija astoņi kilogrami liekā svara. Es viņam prasīju: "Kā tu drīksti zaudēt vecam vecim?" Viņš uz to tikai kaut ko nomurmināja. Teicu, ka varu dabūt viņam wild card uz Heilbronas "Challenger" turnīru.
Visu rakstu lasiet 12. maija izdevumā