Savu uzvaru sēriju 5000 metru distancē ātrslidošanā olimpiskajās spēlēs turpina leģendārais Nīderlandes sportists Svens Krāmers. Neatstājot izredzes saviem konkurentiem, Krāmers trešo reizi pēc kārtas uzvarēja šajā distancē olimpiskajās spēlēs.
Nīderlandes ātrslidošanas dinozaurs Svens Krāmers 5000 metru distancē līdz šim piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, Turīnā tiekot pie sudraba, bet Vankūverā un Sočos kļuva par olimpisko čempionu. Nav šaubu, ka Phjončhanā Krāmers vēlējās tikt pie trešā zelta 5000 metros. Pasaules kausa kopvērtējumā Krāmers nav pirmajā vietā šajā distancē vien tāpēc, ka nav piedalījies pēdējos divos posmos.
Par viņa galveno konkurentu var uzskatīt Tedu-Janu Blūmenu no Kanādas, kurš pēc tautības ir nīderlandietis, Kanādu pārstāvot no 2014. gada, kad netika paņemts Nīderlandes sastāvā uz Soču ziemas olimpiskajām spēlēm. Nevar norakstīt arī šosezon ne tik labi un maz šajā distancē startējušo Soču olimpisko spēļu vicečempionu no Nīderlandes, Janu Blokhuijsenu, bet pirms četriem gadiem izcīnīto bronzu neaizstāvēs Jorits Bergsma. Šajās sacensībās bija paredzēts startēt arī Haraldam Silovam, bet viņš atteicās no starta, koncentrējoties citām distancēm.
Pirmajos divos slidojumos vērā ņemami rezultāti netika uzrādīti, bet trešajā pārliecinošu slidojumu veica japānis Seitaro Ičinohe, kurš tā brīža labāko rezultātu uzlaboja par divām ar pusi sekundēm. Ceturtajā slidojumā uz starta stājās pirmais no trīs Nīderlandes ātrslidotājiem, kas, atceroties sacensības 3000 metros sievietēm, bija jāuztver nopietni. Bobs de Vrīs augstākajā līmenī nav izcēlies ar lieliem sasniegumiem, kas parādījās arī uz ledus, nespējot konkurēt ar japāņa rezultātu. Ko nepaveica ceturtā slidojuma dalībnieki, to paveica piektā. Turoties astē, pēdējos divus apļus sensacionāli veica mājinieks Šuņ-Unam Lī, par prieku sanākušajiem līdzjutējiem pārspējot beļģi Bārtu Svingu un izvirzoties vadībā, kamēr Svingam uz to brīdi otrs labākais rezultāts.
PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto
Sacensību otrajā pusē teorētiski startēja spēcīgākie sportisti. Neskatoties uz to, pēc pārtraukuma nākamajos divos slidojušie sportisti bija krietni lēnāki, zaudējot ne vien līderim, bet nevienam nespējot iekļūt pat labāko trijniekā. Astotajā slidojumā uz starta stājās Blokhuijsens, bet viņam blakus stājās jaunzēlandietis Pīters Maikls, kurš pasaules čempionātā izcīnīja bronzu. Abi sportisti ļoti pārliecinoši apsteidza Dienvidkorejas sportista laiku, cīnoties par līdera godu. Nīderlandes ātrslidotājs turējās vismaz pusotru sekundi priekšā Jaunzēlandes sportistam, bet tas nebija svarīgi. Blokhuijsens pēdējos divos apļos zaudēja visu savu pārsvaru, beigās zaudēja arī Lī, kamēr Maikls lieliski veica pēdējo apli, izraujot līdera godu par 0.08 sekundēm.
Nākamajā duelī titāna cīņu izvērsa Blūmens un norvēģis Svēre Lunde Pedersens. Blūmens lielāko daļu distances turējās vadībā, bet tad Pedersens viņu apsteidza. Finiša taisnē Blūmens viņu panāca un pēc fotofiniša tomēr bija ātrāks par nieka divām tūkstošdaļām. Jebkurā gadījumā, abi sportisti pieteicās uz medaļu. Laiks atbildei bija Svenam Krāmeram. Pēc pus distances titulētais Nīderlandes ātrslidotājs atpalika pusotru sekundi, bet jau nākamajā aplī sāka deldēt deficītu. Divos apļos viņš likvidēja deficītu un jau izvirzījās vadībā. Fenomenālais Krāmers neatstāja konkurentiem pilnīgi nekādas izredzes, kļūstot par trīskārtēju olimpisko spēļu čempionu 5000 metru distancē un labojot arī sev piederošo olimpisko rekordu - 6:09.76 minūtes.
Pēdējais slidojums vairs neko nemainīja, Krāmeram apliecinot ātrslidošanas leģendas statusu, sudrabs Tedam-Janam Blūmenam, bet bronzas medaļu izcīnīja Svēre Lunde Pedersens no Norvēģijas.
V. | Sportists | Valsts | Laiks |
---|---|---|---|
1. | S. Krāmers | Nīderlande | 6:09.76 |
2. | T.J. Blūmens | Kanāda | +1.85 |
3. | S.L. Pedersens | Norvēģija | +1.85 |
4. | P. Maikls | Jaunzēlande | +4.31 |
5. | Š.U. Lī | Dienvidkoreja | +4.39 |
6. | B. Svings | Beļģija | +4.81 |
7. | J. Blokhuijsens | Nīderlande | +4.99 |
8. | N. Tumolero | Itālija | +5.72 |
Piedalījās 22 sportisti
Datums | Sākums | Disciplīna | Čempions/-e |
---|---|---|---|
10.02. | 13:00 | 3000m sievietēm | K. Ahterēkte (Nīderlande) |
11.02 | 9:00 | 5000m vīriešiem | S. Krāmers (Nīderlande) |
12.02 | 14:30 | 1500m sievietēm | |
13.02 | 13:00 | 1500m vīriešiem (Silovs) | |
14.02 | 12:00 | 1000km sievietēm | |
15.02 | 13:00 | 10km vīriešiem | |
16.02 | 13:00 | 5000m sievietēm | |
18.02 | 13:00 | 500m sievietēm | |
19.02 | 13:00 | 500m vīriešiem | |
21.02 | 13:00 | Komandu sacensību fināli | |
23.02 | 12:00 | 1000m vīriešiem (Silovs) | |
24.02 | 13:00 | Masu starts vīr. (Silovs) un siev. |
V | Valsts | Z | S | B | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1. | Nīderlande | 2 | 1 | 1 | 4 |
2. | Kanāda | 0 | 1 | 0 | 1 |
3. | Norvēģija | 0 | 0 | 1 | 1 |