Gorbačovam netiks rīkotas valsts līmeņa bēres

© Scanpicx

Saskaņā ar avotiem, Mihails Gorbačovs netiks rīkotas valsts līmeņa bēres. Gadu gaitā Gorbačovs vairākkārt kritizējis Putinu un Krievijas varu, raksta portāls "err.ee".

Krievijas ziņu aģentūra "Interfax" vēstīja , ka divi avoti viņiem apstiprinājuši, ka Krievijas varas iestādes negrasās organizēt Gorbačova valsts bēres.

Gorbačova fonds aģentūrai "Interfax" paziņoja, ka viņš tiks apbedīts blakus sievai Novodevičas kapsētā.

Pēdējais Padomju Savienības valsts vadītājs laiku pa laikam komentēja Krievijas iekšpolitiku, vairākkārt kritizējot Putinu un viņa tieksmi vadīt valsti autoritāri.

2014. gadā Mihails Gorbačovs paziņoja, ka ar terorisma apkarošanas saukli Kremlis plāno demokrātijas ierobežojumus.

2011. gadā Gorbačovs sacīja, ka Krievijai ir vajadzīgas nopietnas pārmaiņas un Vladimira Putina atkārtota kļūšana par prezidentu neizvedīs valsti no strupceļa. "Varam pieņemt, ka progresa nebūs, ja vien sistēmā nenotiks nopietnas izmaiņas," Gorbačova teikto citēja BBC.

Gorbačovs arī apgalvoja, ka 2011. gada prezidenta vēlēšanas nebija godīgas un ka Kremļa autoritārie ieradumi esot bīstami.

Divus gadus vēlāk, 2013. gadā, Mihails Gorbačovs nosodīja prezidenta Vladimira Putina laikā pieņemtos likumus, nosaucot tos par uzbrukumu pilsoņu tiesībām. Gorbačovs sacīja, ka ir neizpratnē par to, cik daudz strīdīgu likumu ir pieņemti kopš Putina atgriešanās prezidenta amatā.

Tajā pašā gadā bijušais Krievijas valsts vadītājs uzsvēra, ka vēlēšanām valstī ir jānotiek, nevis tās jāatdarina.

2014. gadā Gorbačovs ieteica Putinam nekļūt pārāk pārliecinātam, bet 2020. gadā pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs pauda atbalstu Baltkrievijas opozīcijai.

Savā 2005. gada aprīļa runā parlamentā Vladimirs Putins sacīja, ka PSRS sabrukums ir 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa un traģēdija krievu tautai.

Gorbačova loma tiek uzskatīta par nozīmīgu Padomju Savienības sabrukumā.

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais