“Amerikas atbrīvošanas dienā” 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis tirdzniecības karu ar pusi pasaules. Tramps paziņoja par muitas tarifu ieviešanu ASV preču importam, satricinot pasaules tirdzniecības sistēmu, kas var izraisīt nepatīkamas sekas pasaules ekonomikai. Daudzas valstis jau sākušas plānot atbildes tarifus ASV precēm, vecās starptautiskās tirdzniecības ķēdes tiks sarautas, bet to vietā veidos jaunas. Gaidāmi jauni pavērsieni globālajā ekonomikā.
Minimālā muitas tarifu likme preču importam ASV noteikta 10% apmērā. Sarakstā ir desmitiem valstu, kuras Tramps nosauca par “worst offenders” (aptuvenais tulkojums - "ļaunprātīgie pārkāpēji"). Sanāk, ka gandrīz visi galvenie ASV sabiedrotie, ieskaitot Eiropu, Izraēlu, Japānu, Dienvidkoreju, Taivānu, ir daļa no “ļaunprātīgajiem”. Kanāda un Meksika nav sarakstā tikai tāpēc, ka nodevas pret tām tika ieviestas agrāk. Attiecībā uz Eiropas Savienību parādās divi cipari: 39% - ievedmuitas tarifa likme, ko ES it kā piemēro ASV importam, un 20% - Trampa tarifi Eiropai. Bet no kurienes Tramps ņēmis šos 39%? Spriežot pēc Baltā nama pārstāvju un paša Trampa paziņojumiem - no zila gaisa.
Citāti: "Administrācija nepaskaidroja, kādā veidā tā noteica katra iespējamā tarifa galīgo likmi"; "Trampa tarifos iekļautas arī "valūtas manipulācijas un tirdzniecības šķēršļi", tas ir, tarifu kompensācija nav vērsta tikai pret tarifiem"; "Tramps iepriekš apgalvoja, ka tarifu likmes apmērus atspoguļos ne tikai tirdzniecības deficīts, bet arī nemonetāri šķēršļi un "krāpšana"; "Trampa administrāciju īpaši aizvaino ES piemērotie t.s. netarifu šķēršļi/tirdzniecības barjeras, piemēram, pievienotās vērtības nodokļi un ES tehnoloģiskie noteikumi". Jāatgādina, ka tarifu tirdzniecības barjeras tiek ieviestas, ja importētājvalsts likumdošanas regulējums attiecībā uz atsevišķu preču grupu apgrozījumu atšķiras no regulējuma ražotājvalstī. Visbeidzot, Baltā nama vēlākie paskaidrojumi: “valstu tarifu likmes tika noteiktas, rēķinot ASV tirdzniecības deficītu ar katru konkrēto valsti, dalītu ar šīs valsts eksporta uz ASV kopapjomu”. Vēlāk Tramps šādi sarēķinātās likmes samazināja uz pusi, pasludinot to par "pretimnākšanu". Rēķinot pēc šādas formulas, proti, 161 miljardu USD (ASV preču tirdzniecības deficīts ārējās tirdzniecības bilancē ar ES 2024. gadā) dalot ar 810 miljardiem USD (ES eksports uz ASV 2024. gadā), iegūstam 20%, nevis 39%. Zinot atšķirību starp terminiem "tarifs" un "tirdzniecības deficīts", kā gan tirdzniecības deficīta lielums var tikt pielīdzināts maksai par importu, ja tie ir dažādi jēdzieni? Un kādā sakarā tad ASV jauno tarifu likmju sarakstā ir valstis ar tirdzniecības bilances pārpalikumu, piemēram, Austrālija un Brazīlija?
ES tarifi importam veido vidēji no 2,7% līdz 5% (Pasaules tirdzniecības organizācijas dati). Vairāk nekā 70% importa apjomam ES tos nepiemēro vispār. Bet Tramps uzskata, ka pievienotās vērtības nodoklis ES arī pielīdzināms importa tarifam, lai gan ES iebilst, ka tas nav tarifs, un norāda, ka ASV PVN vietā ir pārdošanas nodoklis. Šo abu nodokļu būtība ir līdzīga - valsts iekasē nodokli no preču radītās vērtības.
Neiedziļinoties tālāk ekonomiskajos terminos un aprēķinos, top skaidrs, ka operēt ar 39% likmi Trampa administrācijai nav nekāda pamata. Tarifi tika ieviesti tīri mehāniski, un diskusijas par kaut kādu to jēgu var atmest. Taču Trampa tarifu pamatā nav ekonomiskie apsvērumi, bet ģeopolitika. Tirdzniecības karš ar ES ir Trampa apzināts lēmums. Tāpat, piemēram, 54% tarifu likmes summa visam Ķīnas importam (34% spēkā esošā + 20% jaunieviestā) ir politiski motivēta, un tas nozīmē globālu tirdzniecības karu, kas mēdz būt priekšvēstnesis reālam karam.
Tajā pašā laikā ASV importa pamata tarifs 10% tika piemērots Brazīlijai, Argentīnai, Urugvajai un arī Panamai; Tuvo Austrumu naftas valstīm: Saūda Arābijai, AAE, Katarai, Bahreinai, plus Turcijai; AUKUS savienības dalībvalstīm: Lielbritānijai un Austrālijai (neraugoties uz Trampa kritisko retoriku Austrālijas virzienā), Filipīnām - 17% (ASV tur izmanto pret Ķīnu vērstās militārās bāzes).
Āfrika, visticamāk, Trampu interesēs vismazāk. Krievijas jaunajā sarakstā nav vispār.
Tarifu diferenciācija parāda, kā Tramps iztēlojas globālo ASV ģeopolitisko stratēģiju, ko mēģinās realizēt. Palūkojoties tarifu likmju sarakstā, redzams, ka ieguvējas ir nevis klasiskās ASV sabiedroto valstis, bet tās, kas pievienojas jaunajām Amerikas militārajām aliansēm, nevis slikti kontrolētajam NATO.
Pievērsiet uzmanību zemajiem ASV tarifiem Dienvidamerikai. ASV valsts sekretārs Marko Rubio tūlīt pēc stāšanās amatā devās Latīņamerikas valstu tūrē. Trampa mērķis ir norobežot Dienvidameriku no Ķīnas ietekmes un veidot ko līdzīgu ASV un Latīņamerikas valstu aliansei. Bet, kā jau iepriekš minēts, ASV klasiskajiem sabiedrotajiem nav paveicies. ES, Japāna un Dienvidkoreja - tie, kam ir nauda, bet kurus Tramps vairs neuzskata par īpaši svarīgiem sabiedrotajiem, tiks izmantoti kā peļņas avots.
Tas skaidri redzams ES piemērā. Saskaņā ar Trampa doktrīnu, galvenā ASV sāncense ir Ķīna, un ES cīņā pret Ķīnu ir bezjēdzīga. ES necīnīsies ne par Taivānu, ne arī atbalstīs iespējamo sankciju režīmu pret ĶTR. Tātad, pēc Trampa teiktā, viņiem šobrīd vienkārši jānorēķinās ar Ameriku naudā, ražošanas pārcelšanu uz ASV un turpmāku deindustrializāciju nākotnē.
Eiropa jau sola atbildes pasākumus, laikraksts “Bild” sniedz šādu novērtējumu: “Saskaņā ar Ķelnes ekonomikas institūta (IW) aprēķiniem, Donalda Trampa tarifu plānu ieviešana var maksāt Vācijai 200 miljardus eiro četru gadu laikā. Kopējie Eiropas Savienības zaudējumi lēšami aptuveni 750 miljardu eiro apmērā.”
Tarifi sāks darboties laika periodā no 5. līdz 9. aprīlim. Zinot Trampa darbības stilu, nav teikts, ka deklarētie tarifu pasākumi vispār stāsies spēkā. Tā ka nebrīnīsimies, ja tie tiks apturēti vai vispār atcelti. Pastāv arī liela varbūtība, ka tie tiks pārskatīti. Ne velti Tramps noteica 10% pamattarifa likmes ieviešanu, sākot ar 5. aprīli, bet paaugstinātās likmes - ar 9. aprīli. Nojaušams, ka šai starplaikā notiks sarunas ar valstu pārstāvjiem un tarifu politika tiks pārskatīta, iespējams, apmaiņā pret solījumiem investēt ASV ekonomikā. Tāpēc svarīgi sagaidīt reālu tarifu darbību un saprast, cik ilgi un kādā apmērā tie tiks piemēroti. Visdrīzāk 10% pamattarifs jeb faktiskais ASV importa PVN tiks saglabāts nevis kā politisks ierocis, bet ASV budžeta papildināšanas rīks. Būs lieli tarifi pret Ķīnu. Bet vissvarīgākais jautājums ir, vai nemainīgs paliks ES 20% tarifs. Tomēr, ja nekas nemainās un 20% likmes ES, Japānai un citām valstīm tiks saglabātas uz ilgu laiku, tad, visticamāk, būs jāaizmirst par pasaules tirdzniecības “zelta laikmetu”.
