2019.-2020. gada mijā daudziem Krievijā kļuva skaidrs, ka Vladimirs Putins gatavo lielu militāru operāciju. Arī Baltijas valstīm vajadzēja būt uzbrukumam. Tur viņš plānoja hibrīdo militāro operāciju ar visaugstāko efektivitātes līmeni. Tomēr Putins apstājās Ukrainā, lai gan šā gada martā to nožēloja, uzskata vēsturnieks Valērijs Solovejs.
Kā norāda vēsturnieks un politikas analītiķis Valērijs Solovejs, NATO zināja par Putina plāniem attiecībā uz Baltijas valstīm. Tāpēc šeit sākās lielākās militārās mācības vēsturē. Kā atzīmē vēsturnieks, sabiedrotie gatavojās tikties ar Krievijas karaspēku.
Pēc tam Putins savus plānus atlika un 2021. gadā atgriezās pie domas aiziet ar lielākā un neuzvaramākā valstsvīra titulu. Ar Krimu un Donbasu viņam nepietika, viņš nolēma sagrābt visu Ukrainu, vēsta UNIAN.
Savu lomu spēlēja arī plāna mistiskā daļa. Putins ticēja hipotēzei "Ja jūs mainīsit pasaules karti, jūs valdīsit mūžīgi." Viņu šajā procesā atbalsta vismaz divi cilvēki. Pēc Soloveja teiktā, viens no viņiem labi pārzina mistiku.
Putina plānus negatīvi ietekmēja fakts, ka kopš 2020. gada viņš faktiski atrodas izolācijā. Tas ir saistīts ne tikai ar koronavīrusu, bet arī ar grūto operāciju, kuru viņš pārcieta.
Solovejs atzīmēja, ka 2021. gada beigās Putinam tuvs avots viņam apliecināja, ka karš noteikti būs. Putins lemj par datumu un ir pārliecināts, ka ļoti ātri ieņems Ukrainu.
Kā skaidroja eksperts, Putins patiesībā pats izdomāja plānu Ukrainas sagrābšanai. Šīs agresīvās idejas viņam netika uzspiestas. Krievijas Federācijas prezidents spēja salauzt tos, kuri mēģināja viņu atrunāt no iebrukuma.
