Kari nodara lielus postījumus dabai, tostarp jūrām, un vissliktākā situācija ir Baltijas jūrā, Rus.LSM raidījumā “Drošība Eiropā” sacīja ģeologs, zinātnes žurnālists, radio raidījuma“Klimata kontrole” autors un vadītājs Konstantīns Ranks.
Pēc viņa teiktā, pēdējo 400 gadu laikā aktīvā karadarbība ar šaujamieroču lietošanu ir atstājusi lielu ietekmi uz vidi.
“Pirmkārt, tas ir svins. Tagad lodes ir mazākas, un tajās ir mazāk svina, bet agrāk tās bija lielas. Un visas šīs lodes tā vai citādi palika zemē. Otrkārt, ir citi smagie metāli, kas tiek izmantoti [munīcijā]. Tās fragmentus vēlāk nevar savākt. Tie oksidējas un arī nonāk zemē,” skaidroja ģeologs.
Liela problēma, tostarp arī Latvijai, pēc Ranka domām, ir smago metālu daudzums Baltijas jūrā.
Pēdējo simts gadu laikā Baltijas jūras dzelmē ir atrastas daudzas kapsulas, kurās izmantots dzīvsudrabs.
“Tiek izmantoti miljardiem patronu, un, lai gan šķiet, ka dzīvsudraba daudzums ir niecīgs, lielākoties tas ir, vielas, metāli, nekur nepazūd. Tie vienkārši lēnām izšķīst, pārvēršas sāļos, tad tas viss tek pa upēm, baseiniem, Baltijas, Melno jūru... Eiropā ir vieglāk, tur ir atklātas jūras. (...). Bet šeit, piemēram, tajā pašā Baltijas jūrā, man šķiet, vissliktākā situācija. Es pat nerunāju par to, kas notika karojot jūrā, bet pat karš uz sauszemes mums rada nepatikšanas, ” sacīja speciālists.
