Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā valstiskuma gars un valodas jautājums atdzimis ar jaunu sparu.
Kāds tvitter lietotājs publicējis savus secinājums - kas notiek, ja saruna ar cittautieti (Latvijā dzīvojošu) norisinās tikai valsts valodā.
Šodien, tirgojoties āgenskalna tirgū, nepārgāju uz krievu valodu ar tiem kuri ir no šejienes, lai gan tas ir teju ieaudzināts un notiek automātiski. Mani saprata gan 80 gadīga pensionāre gan kungs ap 40 un pat atbildēja latviešu-krievu valodā. Ir pieminekļi, kas jānogāž sevī.
— Kārlis Ulmanis (@ulmens1) March 5, 2023
Aigars: Daži latviski nerunās kaut vāvere par riteni pārvērtīsies. - Kakoi sup u vas segodņa? - Soļanka un dienas zupa - sēņu zupa. - Mņe gribnoj sup!
Arnis: Jā, tikai nevajag smagi pūst un elst, sev klapējot pa plecu. Nav tas "piemineklis" ne no bronzas vai granīta veidots, ģipsī veidots un bieži vien tikai smilšu čupa:)
IevB: man ļoti bieži klienti Latvijā atbildēja, meitenīt, nemocies, varu arī latviski. ( ja nāc no Talsu rajona, tad prakse krievu valodā runāt nebija liela).
Li Lī: Tik labi pateikts! Manī vēl šis piemineklis turas.
Monta: Ļoti trāpīgs pēdējais teikums!
John: Izcili!
Inta: Gluži pareizi. Tā tikai vajag mums visiem turpināt. Kā gan tas rashists iemācīsies, ja mēs latviešu iztapīgā, pakalpīgā, pieglaimīgā stilā atbildēsim rashistu valodā? Viņiem praksi vajag, citādi tam nokārtotam A2 līmenim nav jēgas!