"Twitter" kritizē bērnu gramatas; ""Vinnijs Pūks" un "Alise brīnumzemē" nav bērnu literatūra"

© pixabay.com

Aizsāktā diskusija parāda, ka bērnu auditorijai domātās grāmatas bērniem nemaz nav saprotamas, tās tik tā pa īstam var novērtēt pieaugušie - to komentētāji saka gan par Vinniju Pūku, gan Mazo princi, gan Alisi un citiem tēliem, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par bērnu iemīļotiem varoņiem.

Ieraksts "Twitter": "Laiks atzīties. Kas no vispāratzītām bērnu literatūras pērlēm jums nekad nav paticis un licies pārvērtēts? Es sākšu. Pinokio un Vinnijs Pūks."

Komentētāji: "Mani tūlīt apēdīs bez sāls, bet - Mazais princis"

"Pepija Garzeķe un Karlsons (gribās vemt)"

"Par Vinniju Pūku piekrītu. Tā nav bērnu literatūra." "Alise Brīnumzemē nav bērnu grāmata, lai gan kā pieaugušo grāmata ir agrīnais psihodēlijas meistardarbs"

"Pievienojos par "Vinniju Pūku". "Mazo princi" neuzskatu lāgā par bērnu literatūru, un pat neesmu lasījis, bet neuzrunā pat jau dēļ tiem novazātajiem citātiem. "Karlsons" un "Pepija Garzeķe" nav sliktas, bet tomēr mazāk izcilas, nekā varētu spriest pēc šo grāmatu popularitātes."

"Smaragda pilsētas burvis, visi personāži pilnīgi lohi un nenoformulējušies tēli. Čipolino tas pats. Nezinītis, gribēju to satikt un atspārdīt."

Karlsons tiek kritizēts nesaudzīgi: "Karlsons :( Otrā daļa, kur viņi ķer zagļus, vēl tā, bet viss pārējais nekad nav paticis. Viņš ir vienkārši bully (pie tam pusmūža onkulis?!) un nav svarīgi, ka tas ir domāts iedomu tēls." "Vai ne? Kāpēc lai kādam bērnam iedomu draugs būtu tukls pusmūža vīrelis ar propelleri?"

"Pelnrušķīte, skaistule un briesmonis un visas citas pasakas par meitenēm, princesēm- netaisnīgas, jo pārsvarā kas izcelts, bija viņu skaistums - visas jau nepiedzimst skaistas. Gribētu redzēt, kā Pelnrušķīte kļūtu par princesi, vai kāds bučotu to Ērkšķrozīti, ja būtu nesmukas"

Citi

Netālu no Vācijas rietumu pilsētas Ķelnes atklāts jauns Mēness virsmas makets. Izmēģinājumu poligonu “LUNA Analog Facility” desmit gadus, kopīgiem spēkiem būvēja Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) un Vācijas Aviācijas un kosmosa centrs (DLR), vēsta “Deutsche Welle”.

Svarīgākais