ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktie “tarifu kari” ir pamatīgi šokējuši visu pasauli. Kanāda uz to reaģē ar sarkastiskiem jokiem, Meksikā ir drūma nolemtība, Eiropa un Latvija skatās ar šausmām, gaidot 2. aprīli, kad Tramps nāks klajā ar jaunām idejām par tarifu piemērošanu visām pasaules valstīm. Neviens neko nesaprot. Analītiķi redz, ka “tarifu karu” lielākā ieguvēja var iznākt Ķīna.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pirmdien publicēja savu jaunāko ekonomikas perspektīvu, samazinot globālās izaugsmes prognozes 2025. un 2026. gadam, ņemot vērā dažādas politiskās un ekonomiskās neskaidrības.
Tiek prognozēts, ka Kanādas ekonomika šogad un 2026. gadā pieaugs tikai par 0,7%, salīdzinot ar iepriekšējo 2% prognozi abiem gadiem. Tiek prognozēts, ka Meksikas ekonomika šogad samazināsies par 1,3% un nākamgad saruks vēl par 0,6%, nevis pieaugs par 1,2% un 1,6%, kā tika gaidīts iepriekš Arī ASV izaugsme ir pazemināta, šogad sagaidot 2,2% pieaugumu, bet 2026. gadā - 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm par 2,4% un 2,1%. Neskatoties uz to, ka ASV noteikusi Ķīnai tarifus, OECD ir nedaudz palielinājusi Ķīnas izaugsmes prognozi līdz 4,8%. OECD paziņoja, ka tarifu karš var palielināt inflāciju, kas nozīmē, ka procentu likmes, visticamāk, saglabāsies augstas ilgāku laiku. Joprojām pastāv būtiski riski - globālās ekonomikas tālāka sadrumstalotība ir galvenā problēma. Tirdzniecības šķēršļu pieaugums ietekmētu izaugsmi visā pasaulē un palielinātu inflāciju.
OECD paziņoja, ka pasaules ekonomikas izaugsme palēnināsies no 3,2% 2024. gadā līdz 3,1% 2025. gadā, galvenokārt tirdzniecības spriedzes dēļ. Sagaidāms, ka cenu pieauguma temps turpinās palēnināties, lai gan ne tik daudz, kā tika prognozēts iepriekš. OECD šogad prognozē 3,8% inflāciju 20 pasaules lielākajās ekonomikās, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,5%.
Pamatojoties uz OECD datiem, Vācijas tiešsaistes platforma “Statista” ir aprēķinājusi, kāda ietekme pēc trim gadiem būs paredzamajam 10 procentu tarifa pieaugumam uz visu bezpreču importu, kas notiek uz un no ASV.
Ja tarifs patiešām tiks ieviests, salīdzinājumā ar bāzes scenāriju vislielākā cietēja būs Meksika, kuras iekšzemes kopprodukts pēc trim gadiem samazināsies par 1,30%.
Taču visnotaļ pat smagi cietīs arī ASV, kurai paredzams IKP samazinājums par 0,72%.
Kanādai attiecīgi IKP samazināsies par 0,64%.
OECD valstīm kopumā IKP mīnuss paredzams 0,50%.
Pasaulei samazinājums būs 0,27%
Eirozonai - 0,17%.
Indijai - 0,16%.
Ķīnai - 0,10%.
““Tarifu karos” neviens neuzvarēs,” secina “Statista”.
Te vēl jāņem vērā, ka paredzamais IKP kritums rēķināts pēc salīdzinoši maiga nākotnes scenārija, kurā tarifu pieaugums būtu 10%. Realitāte ir pat daudz skarbāka - 4. martā stājās spēkā ASV noteiktie 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas. Tarifu ieviešanu Tramps draudēja jau ar februāri, bet pēc tam atlika. Visu laiku aktuāla bija ziņa, ka Ķīnai viņš paredzējis 10% tarifu, taču beigās tas tika noteikts 20% apmērā. Tramps jau grasījās paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%, taču 18. martā no šīs domas atteicās, un tarifs palika 25%.
Trampa stīvēšanos pret Kanādu un Meksiku raksturo nekonsekvence - te viņš draud, te atkal mīkstina kādus nosacījumus. 5. martā viņš apsūdzēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par tarifu noteikšanu ASV, lai “noturētos pie varas”. Bet tajā pašā 5. martā un 6. martā tika apturēti daudzi Kanādai un Meksikai piemērotie tarifi. 11. martā viņš atteicās no plāna dubultot metāla tarifus, bet tajā pašā dienā paziņoja Kanādai, ka tās pilsoņiem būs jāreģistrējas, šķērsojot robežu uz ASV.
“Trampa tarifi ir radījuši nenoteiktību. Tas laikam ir galvenais,” 19. martā raksta “The New York Times”. Prezidenta Trampa padomnieki ekonomikas jautājumos ir izmantojuši vēstījumu jūkli, lai attaisnotu tirdzniecības karu sākšanu, kas biedē tirgus.
ASV ekonomika ir uzrādījusi spriedzes pazīmes, jo prezidents Donalds Tramps ir noteicis augstus tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai un gatavojas ieviest savstarpējus tarifus valstīm visā pasaulē. Kopš stāšanās amatā prezidents Tramps un viņa padomnieki ir skaidrojuši prezidenta agresīvo ekonomisko pieeju tarifiem ar virkni pretrunīgu ideju. Citas valstis “apjājot” Ameriku, un tās ir jāaptur. ASV cīnoties narkotiku karā pret Kanādu, Meksiku un Ķīnu. Tarifi palīdzēšot nomaksāt valsts parādu 36 triljonu dolāru apmērā. Tarifi ir radījuši nenoteiktību un mazinājuši biznesa ieguldījumus un patērētāju noskaņojumu, vienlaikus liekot tirgiem ik dienas saviļņoties. Tie arī, visticamāk, neļaus Federālajai rezervju sistēmai samazināt likmes, jo politikas veidotāji gaida, lai precīzi redzētu, kādus pasākumus Trampa kungs īsteno un kā tie ietekmē ekonomiku. Taču tā vietā, lai mēģinātu nodrošināt lielāku saskaņotību savā ekonomikas stratēģijā, Tramps un viņa padomnieki, šķiet, uztver viņa pieejas nenoteiktību kā raksturīgu iezīmi, nevis kļūdu. "No šī brīža līdz 2. aprīlim noteikti būs zināma nenoteiktība," šonedēļ telekanālam CNBC sacīja Baltā nama Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets, atbildot uz jautājumiem, ko investoriem vajadzētu darīt Trampa tirdzniecības programmas sakarā.
Šomēnes “Fox News” raidījuma “Sunday Morning” vadītājai Marijai Bartiromo Tramps klāstīja: “Gadiem ilgi globālisti, lielie globālisti ir plosījuši ASV. Viņi ir atņēmuši naudu Amerikai. Un viss, ko mēs darām, ir lai daļu no tās atgūtu. Un mēs izturēsimies godīgi pret savu valsti." Tā viņš atbildēja uz jautājumu, kad ASV prezidents biznesa aprindām dos lielāku skaidrību par savu vispārējo pieeju.
Tramps nepieļauj domu, ka varētu sākties ekonomikas recesija, lai gan analītiķi brīdina, ka nenoteiktības apstākļos tā ir visnotaļ iespējama. Reitingu kompānija “Fitch” šonedēļ brīdināja, ka Trampa uzsāktais globālais tirdzniecības karš samazinās globālo izaugsmi un palēninās pašu ASV attīstību, vienlaikus paaugstinot cenas un aizkavējot Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazināšanu. "Tarifu paaugstināšana izraisīs augstākas ASV patēriņa cenas, samazinās reālās algas un palielinās uzņēmumu izmaksas, un politikas nenoteiktības pieaugums ietekmēs uzņēmumu ieguldījumus," sacīja “Fitch” galvenais ekonomists Braiens Kultons.
"Trampa ieviestajiem pasākumiem nav bijusi stratēģiska saskaņotība un efektīva orķestrēšana," šonedēļ veiktajā analīzē rakstīja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Ekonomiskās drošības un tehnoloģiju nodaļas prezidents Navins Girišankars. "Izraisītā politikas nepastāvība jau ieplūst finanšu tirgos un dažos gadījumos arī reālajā ekonomikā un kopienās visā valstī."
Atšķirībā no Trampa prezidentūras pirmā termiņa, pašreizējie viņa galvenie ekonomiskie palīgi, šķiet, ne pārāk sliecas ierobežot viņa instinktus, secina “The New York Times”. "Šī politika ir vissvarīgākā lieta, kāda Amerikai jebkad ir bijusi," telekanālam “CBS News” sacījis ASV tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks, atbildot uz jautājumu, vai Trampa kunga tarifi ir tā vērti, pat ja tie novedīs ASV ekonomiku recesijā. "Tas ir tā vērts," ir pārliecināts Lutniks. Valsts kases sekretārs Skots Besents, kurš šonedēļ atteicās izslēgt recesijas iespējamību, otrdien intervijā norādīja, ka, iespējams, dažus draudošos tarifus varētu samazināt, ja citas valstis pazeminās tirdzniecības barjeras. Tomēr viņš nevairījās no domas, ka protekcionisms ir laba politika. "Prezidents Tramps ir identificējis vairākas kritiski svarīgas nozares, kurām mēs ļaujam atbrīvoties," Fox Business Network” sacīja Besents. "Viņš vēlas atgriezt ražošanu ASV, un mēs uzliekam šos tarifus."
Lorenss H. Samerss, kurš bija Valsts kases sekretārs prezidenta Bila Klintona laikā, sacīja, ka pat tad, ja Trampa kungs beidzot samazinātu savus tarifus, tie jau nodara kaitējumu. "Tie ir ļoti problemātiski soļi, pat ja tie tiek mainīti," sacīja Samerss. "Tie rada milzīgu nenoteiktību, kas grauj ekonomiku."
Kanādas plašsaziņas līdzekļos Trampa tarifi vairs nav galvenā tēma, un tā tiek pieņemta kā jauna realitāte, pret kuru jāattiecas vien ar humoru un sarkasmu.
Pēc Kanādas hokeja izlases uzvaras pār ASV Nacionālās hokeja līgas četru nāciju izcīņas turnīrā februārī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sociālajos tīklos publicēja: “Jūs nevarat paņemt mūsu valsti - un jūs nevarat pievākt mūsu spēli.” Šis komentārs bija atbilde uz Trampa izteikumu par Trudo kā "51. štata gubernatoru".
Kanādas plašsaziņas telpā dažādi tiek apspēlēti leģendārā hokejista Gordija Hova slavenie elkoņi, kurus viņš turēja gaisā cīņās pie apmales, un pretinieki tiem mēdza uzskriet virsū ar zobiem. Šis tēls tagad tiek pārnests uz šā laika aktualitātēm, kur, saprotams, “pa muti” dabū Tramps.
Šomēnes amatā stājās jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, un arī viņš tarifu problēmā lieto atsauci uz hokeju. "Mēs neprasījām šo cīņu, bet kanādieši vienmēr ir gatavi, kad kāds cits nomet cimdus. Tāpēc amerikāņiem nevajadzētu kļūdīties. Tirdzniecībā, tāpat kā hokejā, Kanāda uzvarēs," sacīja Kārnijs.
Tikmēr Meksikā noskaņojums, spriežot pēc mediju rakstiem, nav pārāk labs. Doktors Aribels Kontrerass Suaress Mehiko universitātes “IBERO” portālā pauž, ka Meksika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar ASV, jo gandrīz 80% sava eksporta novirza uz ASV tirgu. “Meksikas valdība ir ļoti lēni reaģējusi, tai trūkst efektivitātes, mazinot Trampa draudus, lai gan jau pirms ASV priekšvēlēšanām, kad viņš kļuva par oficiālo Republikāņu partijas kandidātu, viņš bija ļoti uzstājīgs attiecībā uz šiem jautājumiem.
Federālā administrācija Meksikā stājās amatā trīsarpus mēnešus pirms Trampa. Mēs zaudējām vērtīgo laiku, mēģinot atrast īstos sarunu biedrus un sazināties ar viņa iekšējo loku. Tagad notiek sprādziens, bet mēs tikai cenšamies to apdzēst,” saka “IBERO” universitātes globālā biznesa speciālists.
Viņš kritizē savlaicīgas uzmanības trūkumu lobēšanai ar ASV, lai risinātu Meksikas jautājumus lauksaimniecības produktu un automobiļu nozares eksportam. Novārtā pamesta bijusi arī stratēģija, lai veicinātu vietējo produktu patēriņu un dažādotu eksportu uz citiem tirgiem, izmantojot padziļinātu tirdzniecības līgumu tīklu. “Mēs neesam gana labi tirdzniecības boikotu organizēšanā, un vidējā un ilgtermiņā tie ir kaitīgi, jo, pārtraucot produktu iepirkšanu no ASV
uzņēmumiem, tiek ietekmēti Meksikas darba ņēmēji un nodokļu ieņēmumi, citiem vārdiem sakot, šāda veida pasākumiem nav ieguvēju. Mēs saskaramies ar sarežģītiem laikiem, vairākām globālām krīzēm, un, apvienojumā ar Kanādas, ASV un Meksikas reģionālo krīzi, vienīgais, ko Tramps panāk ar Ziemeļameriku, ir padarīt to mazāk konkurētspējīgu, nekā viņš cerēja, un likt tai cīnīties ar Ķīnu. Tā vietā, lai savus divus galvenos partnerus uzskatītu par sabiedrotajiem, viņš uzskata tos par ienaidniekiem. Manuprāt, tā ir briesmīga kļūda," piebilda meksikāņu analītiķis.
2024. gadā Latvijas tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva - eksports uz ASV bija aptuveni 500 miljoni eiro, bet imports no ASV - ap 240 miljoniem eiro.
Šie skaitļi liecina, ka Latvijas un ASV ekonomiskā sadarbība ar ASV ir nožēlojami niecīga pret to, kādai tai būtu jābūt - ASV veido tikai aptuveni 3% no kopējā Latvijas eksporta. Tagad gandrīz vai var teikt, ka tā ir laime nelaimē - labi, ka ar Ameriku tirgošanās ir tik vārga. Kaut cik nopietns eksports uz ASV ir Latvijas kokrūpniekiem un vēl bezvadu datu pārraides iekārtu ražotājiem. Skumji, bet kokrūpniekiem šis tarifu tracis var stipri iecirst.
Latvija ir cieši integrēta ES ekonomikā, un, ja, piemēram, Vācija no Trampa tarifiem cietīs, tad arī Latvija tai līdzi. Tāpat arī Lielbritānijas ķibeles lielā mērā būs arī Latvijas ķibeles.
