Vēstures muzeja apmeklētājus pārsteidz apsargu uzvedība

Mēs ļoti daudz runājam par krievu valodas izskaušanu valsts un pašvaldības iestādēs, kultūrvidē un citur, kur pienākas runāt valsts valodā. Tomēr atkal un atkal dzirdam, ka ne visur skan latviešu valoda.

Faktiski jau jautājums nav tik daudz par valodas lietojumu, cik par lojalitāti valstij, it īpaši apstākļos, kad arvien biežāk dzird par cittautiešu nicinājumu pret valsti, kurā dzīvo.Valsts valodas lietošana ir lojalitātes apliecinājums.

Vietnē "X" Alnis Zaķis dalās pārdomās: "Bijām te ar ģimeni beidzot uz Rīgas pili. Viss skaists un balts. Vienīgi apsardze runājās savā starpā krieviski(!) zālē. Un pēc tam atkal citā vietā runāja krieviski pa telefonu kaut ko par pensijām un putinu. Tie ir kādi krievu spiegi, kas iefiltrēti Latvijas vēstures muzejā? Apdomājot redzēto piebildīšu vēl - cik zinu, pils muzeja daļā notiek ar valsts drošību saistīti pasākumi, un tie krievu apsargi sēž un var nofotografēt gan viesus, gan ziņot savējiem telegram kanālos. Tāpat kā citu nozīmīgu vietu krievu apsargi. Pēc visa spriežot, viņi domā kā putins. Jo katru vakaru skatās krievijas TV kas ir galvenais krievu ierocis karā pret Ukrainu / Eiropu. Diemžēl Latvijas valsts 50 milj. eiro "Sabiedriskais medijs" nespēj apturēt Krievu propagandu Latvijā."

Gatavojot publikāciju, portāls nra.lv sazinājās ar Valsts nekustamie īpašumi, kas organizē fizisko apsardzi Latvijas vēstures muzejā: Lūdzu sniegt komentāru par šādas informācijas patiesumu. Vienlaikus, lūdzu, informēt par darbinieku izvēles stratēģiju - vai darbiniekiem tiek piemērota kādas specifiskas prasības, kas saistītas ar lojalitāti Latvijas valstij. Ieraksta komentētājiem tas šķiet būtiski, jo muzejs atrodas Prezidenta pilī.

Atbild VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa: “VNĪ pēc nepieciešamības nodrošina apsardzes pakalpojuma iepirkumu klientu vajadzībām. Latvijas vēstures muzejam apsardzes pakalpojumu atklāta konkursa rezultātā nodrošina apsardzes komersants SIA “Quantrum”. Apsardzes darbinieku minimālās valodas prasības nosaka valsts normatīvie akti (MK noteikumi Nr. 157, Rīgā 2022. gada 8. martā.). Pašlaik valsts valodas zināšanu prasības ir noteiktas “B2” līmenī. Attiecībā uz lojalitāti apsardzes komersantu darbību regulē likums par Apsardzes darbību un saistošie normatīvie akti. Apsardzes komersantu licenču izsniegšanu, komersantu un apsardzes darbinieku pārbaudi un uzraudzību nodrošina Iekšlietu ministrija. Savstarpējo saziņu starp darbiniekiem neviens likums neregulē. Gadījumā, ja VNĪ kvalitātes pārbaudes vai sūdzību rezultātā konstatētu nekvalitatīvu pakalpojumu, VNĪ ir tiesības pieprasīt neatbilstošo darbinieku nomaiņu un korekciju veikšanu apsardzes pakalpojuma nodrošināšanā.”