Pēc tam, kad Ukrainas armijai izdevies padzīt krievu karaspēku no Irpiņas un Bučas, tuvojoties šīm Kijivas priekšpilsētām, paveras baiss skats – okupanti iznīcinājuši visu, kas bijis ceļā. Privātmāju pagalmus izmantojuši kā tanku slēptuves, viss sabombardēts, nodedzināts, bet acīmredzami arī paši pēc tam šeit cietuši smagus zaudējumus, vēsta TV3 Ziņas.
Apmēram desmit kilometrus no Irpiņas vēl ceļa malā redzama krievu armijas iznīcinātā militārā tehnika un redzami arī okupantu līķi. Viņiem blakus guļ Ukrainas iedzīvotāju mājās gūtais laupījums.
To, kas nodarīts šīm pilsētām, ir grūti aptvert. Nav nevienas okupantu neskartas vietas. Nobombardēti un izlaupīti dzīvojamie rajoni un privātmājas, izdemolēti veikali. Daudzstāvu namu pagalmos vietējie iedzīvotāji izveidojuši kapus, kuros pašu spēkiem apbedījuši savus tuvos.
Taču visspilgtāk krievu zvērības pret Ukrainas cilvēkiem apliecina masu kapi Bučas pilsētā. Tur lielā bedrē samesti vietējo līķi, kas savākti gan pilsētas ielās, gan bumbu patvertnēs, kur pirms nogalināšanas okupanti vēl par cilvēkiem paspēja paņirgāties.
Šos cilvēkus nenogalināja par to, ka viņi bija kaut ko noziegušies. Viņus nogalināja tāpēc, ka viņi bija ukraiņi. Krievijas okupanti par viņiem ņirgājās, izvaroja, un laikā, kad tūkstošiem cilvēku vēlējās evakuēties, viņi kolonnas apšaudīja. Tagad masu kapos pie Bučas baznīcas guļ desmitiem Ukrainas iedzīvotāju.
Vietējās baznīcas mācītājs saka, ka okupantu vidū bijuši gan krievi, gan čečeni, arī baltkrievi un burjati.
“Šeit nav nevienas mājas, kur viņi nebūtu bijuši. Ja cilvēki bija mājās, viņi gāja iekšā, visu pārmeklēja. Ja nebija mājās, tad izlauza durvis. Viņus interesēja zelts un nauda. Piemēram, man mājās pārlasīja visu bibliotēku. Katru grāmatu, Bībeli pāršķirstīja, skatījās varbūt kādas banknotes paslēptas. Čečeni pret cilvēkiem izturējās briesmīgi, krievi, kad bija skaidrā, vēl kaut cik normāli. Kad piedzērās, sāka pazemot mūsu cilvēkus, lika tupēt uz ceļiem un izmantoja to, ka viņi ir bruņoti, bet viņiem pretī stāv parasti cilvēki.”
Pilsētā jau mēnesi nav nekādas komunikācijas, arī apkures un pārtikas nav. Vietējiem visu tagad piegādā Ukrainas armija un brīvprātīgie.
