Latvijas mežos jau kādu laiciņu atpakaļ atkal ir sākušas augt sēnes. Līdz ar to krājumus ziemai gatavo visi meža velšu cienītāji, kā arī tradicionālā sēņu izstāde, kas dēļ sēņu trūkuma mežos bija atcelta, tomēr notika.
Marinētas baravikas un dažādas citas sēnes ziemai šogad Latvijā gatavo ikviens, kuram tuva sēņošana un konservēšanas māksla. Ja mums šeit par marinētu baraviku burciņu nākas samaksāt tik vien kā par iztērēto degvielu, nedaudz etiķa un sāls, tad Itālijā marinēta sēņu burka maksā 40 un pat 50 eiro. Tā vismaz liecina bioloģiskās saimniecības „Zutiņi” FB kontā ievietotais foto.
Z/s „Zutiņi” raksta: „Ieraudzīju FB, kādu sēņu grozu no meža pārstiepis mājās kaimiņš, ātri nopirku biļeti mājup.
Bet sēņu laiks, jeb, precīzāk, baraviku laiks šobrīd arī šeit Turīnā.
Nevarētu gan teikt, ka izvēle liela, praktiski visur baravikas. Līdz ar to, arī visu kafejnīcu un restorānu ēdienkartēs dienas piedāvājumi vai īpašie ēdieni tieši ar tām.
Protams, latvieša dvēseli ielauž šādi baraviku kalni, acis sāk lūkoties pēc naža un kājas meklē meža virzienu.
Bet viens gan mazliet pārsteidz (bet varbūt nepamatoti). Tiek vāktas un kaltētas arī lielās milzu bekas. Plāni grieztas tās izžāvētas un saliktas pa visu galdu kā milzu čipsi. Un, izskatās, ka nevienu te neuztrauc, ka tās tārpu aizkostas, vai daža laba sagrauzta galīgi. Ne brīdi tas netiek slēpts.
Skrupulozie latvieši tirdziņā tantei liek sagriezt baraviku šķēlītēs, lai tik tārpu nav, bet te lietām pieiet vienkāršāk.
Tas, ko tu (uz šķīvja) neredzi, tas tevi neuztrauc, vai ne?
Lai gan atminoties senus stāstus, tur, kur runa ir par kaltēšanu, arī pie mums daudzi satraukumu par šo neķer.
Lūk, šis kā turpinājums vakardienas tārpu tēmai, ar kuru, šķiet, dažu jūtīgāku dvēseli aizķēru teju personīgi.
P.S.
Nesatraucieties, ne tārpus, ne tārpainās bekas mājās nevedīšu.
Arī tārpus saturošas receptes tuvākajā laikā nebūs.
Rūta Beirote
Bildes no starptautiskās mazo ražotāju izstādes Slow Food Events - Terra Madre Salone del Gusto un Mercato Centrale Torino”
