Soctīklos: Cilvēks pikts par Baltkrievijas pierobežā pieredzēto

© F64

Mobilo sakaru operatori piedāvā daudzveidīgus tarifus, tostarp arī tādus, kas paredz, ka zvani un īsziņu sūtīšana uz ārzemēm ir bez maksas. Tas pats princips, ja cilvēks atrodas ārzemēs. Taču šis bezmaksas princips nedarbojas pilnīgi visur. Piemēram, Juris Z. facebook publicējis savus novērojumus - tuvojoties Baltkrievijai, telefons pārslēdzas pie Baltkrievijas operatoriem, lai arī robeža vēl nav šķērsota. Un nākas vien maksāt, ja negribi salikt bez sakariem...

"Ikvienam ceļiniekam ir pazīstama īsziņa robežu tuvumā, kas sākas ar vārdiem Laipni lūdzam ārvalstīs. Un tas nozīmē, ka vairs neesat mājās, bet citā zemē, kurā ir citi mobilo tālruņu pakalpojumu tarifi.
Apceļojot Latgales pilskalnus Baltkrievijas pierobežā, diemžēl pīkstiens ar šādu vēsti atskan negaidīti ātri, līdz robežai vēl krietns gabaliņš.
Līdzīgi bija pirms pāris gadiem Ilgās, arī Baltkrievijas pierobežā, kur mums ieteica atslēgt viesabonēšanu, lai nākamajā mēnesī neatnāktu neparasti rēķini ar lieliem cipariem. Nesenajā braucienā pie Baltkrievijas robežas nācās sastapt robežsargus, kuri darīja savu darbu un pārbaudīja, vai tiešā robežas tuvumā mums visiem ir nepieciešamās atļaujas. Un tad nu izrādās, ka lietišķa informācijas pārbaude nav nemaz tik vienkārša un krietni ievilkās, jo notika liela ņemšanās, zvanīšanās un mēģinājumi sameklēt nepieciešamo internetā gan no robežsargu, gan no mūsu puses. Es galīgi neko nezinu par telekomunikācijām, bet vai sanāk, ka šo pakalpojumu nodrošina Baltkrievijas operators, kuram pēc tam maksā gan robežsardze, gan tūristi? Un kā ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēl taču dzīvo pie pašas robežas - viņi maksā baltkrieviem?

Vai nebūtu jēdzīgi pierobežā nodrošināt pietiekami stipru Latvijas operatoru signālu? Internets un mobilie sakari man liekas valsts drošībai visai svarīgas lietas. Un ar šo mums baigi patīk lielīties, mēs taču esam valsts ar zemiem telekomunikāciju tarifiem un dikti ātru internetu. Un mūsu austrumu pierobeža šobrīd pie viena ir gan Eiropas savienības, gan NATO pierobeža," raksta Juris.

Nebūšanas

Var jau pasmieties par leģendu: kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Vismaz tuvākajā nākotnē Rīgai tas nedraud, jo norit ne tikai vairāk vai mazāk veiksmīga jaunu objektu būvniecība, bet arī jau esošo projektu nemitīga uzlabošana, kas redzamu pienesumu gan nedod.

Svarīgākais