Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādāja seniori Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centrā (NMC), kur viņa pavadījusi ap 30 stundu. Paciente un ļoti satraukts tuvinieks turēts “informācijas badā”, kas tirdījis līdz izmisumam, vēsta "Bez Tabu".
“Kad mammu nogādāja slimnīcā, zvanīju uz uzņemšanu, kur man pateica, ka uzņemšanā nevienu cilvēku nelaidīs pie slimnieka,” sākotnējo saziņu ar slimnīcas pārstāvjiem atminas seniores meita Karīna. “Prasot, kad varēšu tikt pie mammas, man pateica, ka, visticamāk, nākamajā dienā. Pārnakšņojam, klāt sestdienas rīts. Sazvanījos ar mammu, viņa teica - es joprojām guļu uzņemšanā zem spilgtiem prožektoriem, apkārt pīkst aparatūra. Viņa joprojām ir uzņemšanā, uz tualeti aiziet nevar, nomazgāties nevar. Pie viņas nevienu nelaiž, man nav nekādas informācijas!”
Kad apritēja jau vairāk nekā diennakts, pacientes meita Karīna aizvien bija neziņā par mātes veselības stāvokli. Viņa bija neizpratnē, kāpēc māte nav pārvietota uz nodaļu pēc piekritības.
"Biju panikā! Bija sestdienas vakars, nesapratu, kam zvanīt, neviens telefons “Stradiņu” administrācijā neatbildēja. Uzņemšanā aizvien teica, ka pie viņas nelaidīs. Kurš man var dot informāciju, kas notiek?! Kad viņu pārvedīs uz nodaļu? Tikai pateica, ka tiek gatavota uz pārvietošanu citā nodaļā. Cik ilgi var gatavot uz pārvešanu uz nodaļu? Līdz cik stundām cilvēks var būt uzņemšanā?"
Pirms pārvešanas uz nodaļu paciente NMC pavadīja ap 30 stundu. Šajā laika nogrieznī piedzīvotais “informācijas bads” dzina izmisumā gan mammu, gan pašu, sacīja Karīna.
Pacientes meita Karīna neapšauba ārstu profesionalitāti, bet bija sagaidījusi krietni labāku komunikāciju, jo par to, kas tiek darīts, kāds ir veselības stāvoklis, atrodoties NMC, kā sacīja Karīna, gan viņa, gan mamma bijusi neziņā.
Slimnīcas struktūrvienības vadītājs Roberts Fūrmanis, runājot par konkrēto pacienti un viņas tuvinieci, neņēmās spriest par komunikāciju.
"Primāri mēs komunicējam ar pacientu, ja pacients ir spējīgs ar mums sarunāties. Ja pacients var komunicēt ar radiniekiem, viņš to dara, stāsta, ko ārstniecības personas ir teikušas. Ja NMC vienlaikus atrodas 96 pacienti, jārēķinās, ka resurss komunikācijai ir ierobežots. Kats pacients grib zināt, viņam ir 2-3 radinieki, kuri arī grib zināt. Nereti ir gadījumi, kad radinieki savā starpā komunikāciju ar slimnīcu nesaskaņo. Prasa visi pēc kārtas. Iespēju robežās mēs atrodam veidu komunicēt. Man ir grūti komentēt šo situāciju, es nebiju klāt. Es nevaru nostāties nevienā pusē, jo šeit ir vārds pret vārdu."
