Kādam ungāram iespēju iegūt Latvijas pasi liegusi birokrātiska formalitāte, lai gan faktiski viņš ir nodzīvojis Latvijā vajadzīgos 10 gadus un ļoti labi proti runāt latviski, vēstīja TV3 Ziņas.
Ungārs Arpads Neveri ieradās Latvijā pirms teju 10 gadiem un visu šo laiku strādā Šveices digitālās bankas un brokeru pakalpojumu pārstāvniecībā Rīgā. Lai arī ikdienu Rīgā spētu itin labi organizēt tikai angļu valodā, Arpads jau pirmajā gadā sāka apmeklēt latviešu valodas kursus.
Viņš par unikālu sauc iespēju iemācīties valodu, kurā runā vien divi miljoni cilvēku.
Arpads sapratis - atgriezties Ungārijā viņš nevēlas tuvākos gadus, bet gan Latviju saukt par savām mājām. Janvārī sāka interesēties par iespēju iegūt Latvijas pilsonību.
“Būtu šeit vieglāk dzīvot, un būtu gandarījuma sajūta, ka es kaut ko sasniedzu Latvijā. Integrēties šeit sabiedrībā, lai būtu kāds rezultāts. Māku runāt latviski. Es gribētu turpināt šeit dzīvot. Varētu šeit veidot biznesu, paņemt kredītu un nopirkt dzīvokli. Ja man būtu Latvijas pilsonība, tas palīdzētu,” norāda Arpads.
Ungārs spēra pirmos soļus - ļoti labi nokārtoja eksāmenu latviešu valodā un Latvijas vēsturē. Taču iespēju naturalizēties apturēja ziņa no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP). Izrādās, Eiropas Savienības direktīva nosaka - lai kādā no dalībvalstīm uzturētos ilgstoši, ir jāsaņem terminētā reģistrācijas apliecība. Arpadam tāda, protams, bija. Taču viņš nezināja, ka pēc pieciem gadiem ir tiesības pieprasīt jau augstāka līmeņa dokumentu - pastāvīgās reģistrācijas apliecību. Ja savukārt ar to Latvijā nodzīvoti pieci gadi, var lūgt uzsākt naturalizācijas procesu Latvijas pilsonības iegūšanai. Kad pirms diviem gadiem devās uz PMLP atjaunot ID karti, viņš darbiniekiem ieminējās par vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Taču neviens neesot viņam norādījis uz vajadzību vispirms pieteikt pastāvīgās reģistrācijas apliecību.
“Nebija tik skaidrs, kā tas atšķiras. Viņu mājas lapā ir vairāk informācijas cilvēkiem, kas nāk no ārpus ES. Varēja tur būt vairāk informācija par ES pilsoņiem,” saka Arpads.
Pret PMLP vai to darbiniekiem Arpadam pretenziju nav. Atzīst, ka varēja pats konsultēties ar juristiem.
PMLP gan saka - diemžēl šim ungāram nekādi nevar palīdzēt, formalitātes ir un paliek formalitātes, ja pat ungārs ir nodzīvojos vajadzīgo gadu skaitu, lai uzsāktu pilsonības iegūšanu. Nelīdzēšot arī lūguma raksti vai dokumentālus pierādījumu iesniegšana par Latvijā nodzīvotiem 10 gadiem.
“Nē, tādas iespējas nav. Šādu atpakaļejošu darbību nav iespējams veikt,” norāda PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Vaicāta, vai ungāram jāgaida vēl pieci gadi, viņa atbild apstiprinoši.
Citiem vārdiem, jānokārto pastāvīgās reģistrācijas apliecība un ar to atkal jānodzīvo pieci gadi.
