Laikam jau cilvēkus jaunā koronavīrusa aspektā var iedalīt divās daļās. Ir tie, kuriem ir apnicis viss, kas saistīts ar vīrusu, ierobežojumiem, noteikumiem, un tie, kas, pat neskatoties uz vīrusa izplatības mazināšanās tempiem, ar piesardzību skatās uz dzīves atsākšanu ierastajos tempos un apstākļos, es teiktu, pat mazliet paranoiski. Vai tas ir uz ilgu laiku?
Nesen rakstniece Dace Rukšāne sociālajā vietnē "Twitter" bija dalījusies ar ierakstu, kurā pauda bažas par piedalīšanos publiskā pasākumā Covid-19 dēļ. Šis ieraksts izpelnījās viedokļu "vētru".
"Mani aicina uz grāmatu pasākumu, sola divu metru distanci, zem 25 cilvēku, bet es tomēr kaut kā vēl raustos būt ar bariņu svešinieku divas stundas slēgtā telpā. Palikām pie tā, ka piezūmošos sapulcei. Tā ir paranoja vai prātīga piesardzība?" rakstīja Rukšāne.
Komentāros cilvēku viedokļi par rakstnieces izvēlēto piedalīšanās formātu dalījās. Daļa komentētāju norādīja, ka tas ir saprātīgs lēmums un akcentēja ka tā ir "saprātīga riska mazināšana". Daļa savukārt pauda uzskatu, ka rakstniece ir pārāk piesardzīga un pat paranoiska.
Kā šādā un līdzīgās situācijās labāk rīkoties - turpināt baidīties no Covid-19 vai tomēr riskēt un, tā teikt, atsākt dzīvot, "piemirstot" par jauno vīrusu?
Manuprāt, kolektīvi pareizas atbildes nav, jo katram tā būs sava - katram no mums jāvadās pēc saviem principiem, uzskatiem, arī pieredzes.
Es teiktu, ka mana atbilde ir kaut kur pa vidu. No vienas puses, uzskatu, ka pietiks baidīties, proti, sēdēt mājās un uz cilvēkiem ielās, veikalos skatīties tikai kā uz vīrusa pārnēsātājiem. Ir laiks vismaz pamazām atgriezties pie normālas dzīves, ierastā ritma, rutīnas. Neskatoties ne uz ko, dzīve taču turpinās. Pie tam, nesen Pasaules Veselības organizācija brīdinājusi, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust.
"Ir svarīgi to pateikt - šis vīruss var kļūt par vēl vienu endēmisku vīrusu mūsu sabiedrībās, un šis vīruss var nekad nepazust," norādīja PVO eksperts Maikls Raiens.
Un ko tagad? Visu dzīvi "pārnesīsim" četrās sienās? Izklausās garlaicīgi, manuprāt.
Taču, no otras puses, pēc manām domām, nevajadzētu faktu par vīrusa esamību arī klaji ignorēt. Domāju to saistībā ar personīgās higiēnas un piesardzības pasākumu ievērošanu. Tas, ka turpināsim biežāk nekā agrāk mazgāt rokas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, sabiedriskās vietās saglabāt vismaz nelielu distanci citam no cita - ir labi, jo Covid-19 jau nav vienīgā lipīgā kaite, kuru, pašiem nezinot, varam saķert no citiem, vai ne? Uzskatu, ka šie piesardzības pasākumi, kurus mums "iemācījis" vai par kuriem "atgādinājis" jaunais koronavīruss, nāks mums par labu arī turpmāk, rūpējoties par savu veselību.
