Dzīvnieki paļaujas uz instinktiem. Dzīvnieki rīkojas saskaņā ar savām maņām, par kurām cenšamies gūt kontroli, taču daba ir daba. Bet kas attaisno mūs? Mūsu bezatbildību un pārdrošību?
Ik pa laikam dzirdam stāstu par suņiem, kuri uzbrukuši cilvēkiem. Var gadīties, ka tavs mājas mīlulis pēkšņi nodara skādi kāda cita mājdzīvniekam. Vai vainīgs tad ir dzīvnieks?
Aktrises Dārtas Danevičas suns piedzīvojis cita suņa uzbrukumu. Dārta uzsvēra, ka vainīgais šajā situācijā ir saimnieks, kuram jāuzņemas atbildība par mīluli. Tāpat par suņu saimnieku atbildību runājusi rīdziniece Kristiāna, kuru Mežaparkā sakoda suns. Viņa uzsvēra, ka saimniekiem atbildīgāk jādomā par suņu pavadu izmantošanu publiskās vietās, kur sastopami arī bērni.
Es pati esmu dzirdējusi paziņu, kuri ir suņu īpašnieki, apgalvojumus, ka mans suns 100% nevienu neaiztiks. Bet vai mēs zinām, kas mūsu mīlulim var izrādīties tas "sarkanais karogs"? Varbūt viņš gadiem ir bijis rāms, taču kaut kas - kustība, smarža, pēkšņa briesmu sajūta utt. - pēkšņi to spēj pārvērst zobus atņirdzošā zvērā? Tad kāpēc riskēt?
Pilnīgi piekrītu, ka atbildība ir saimnieku ziņā. To, kuri paļaujas uz prātu nevis instinktiem. Tātad - mūsu. Vai nav tā, ka, kad mūsu suns apdraud citus, patiesībā mēs arī savu suni šādi pakļaujam draudiem? Par likumu šajā ziņā pat nesākšu runāt.
Protams, ir vēl grupa cilvēku, kuri paši nāk pie svešiem suņiem, tos glauda. Manuprāt, šajā brīdī saimnieka ziņā ir brīdināt šādus cilvēkus, bet otrajiem vajadzētu ņemt vērā saimnieka sacīto "uz sitiena".
Absolūta zvērība ir tad, kad kāds tīši apdraud dzīvniekus. Tik daudz esam rakstījuši par gadījumiem, kad ļaundari apkaimes suņiem pagatavo "īpašas" mantas vai našķus. Kaut kas tik cietsirdīgs, ko grūti aptvert. Un to darām ar prātu, nevis aizsargājoties.
Kurš tad galu galā ir bīstamāks? Man vienmēr patikusi internetā klīstošā bilde, kur redzams nirējs blakus haizivij, kuru pavada teksts, ka šis ir plēsīgākais un nežēlīgākais zemes zvērs, bet haizivij tomēr nav bail tam peldēt blakus.
"Esi atbildīgs par to, ko pieradini". Pārlieku jau pārcitētais Sent-Ekziperī tomēr zināja, ko saka.
