Tautas atsaucība un palīdzība tiem, kuri atradās uz 1991.gada barikādēm, bija patiesa. Katrs deva to, kas viņam bija un vēl mazliet vairāk.
Reinis Pozņaks mikroblogošanas vietnē "X" dalās ar atmiņām no 1991.gada jaunvāra barikāžu laika: "Atceros kā mamma savārija sautējumu, paņēmām vēl marinētus gurķus, cigaretes un nesām Deglava tilta sargātājiem. Mūs sagaidīja milzīgs kāzu galds un izmisīgs lūgums “Piezvaniet lūdzu uz radio un pasakiet lai ēdienu vairs nenes. Gurķīšus un cigaretes gan paņemsim!"
Arī komentētājiem ir savas atmiņas: "Toreiz pie Zaķenes ēdu visgaršīgākos vārītos cīsiņus mūžā ar ķieģelīša rupjmaizi. Bija lauka virtuves katls un vārīja turpat uz vietas. Dzelzceļa stacijas ēstuves cīsiņi (arī nebija peļami), pat nestāvēja klāt."
"Tētis paņēma visu medību munīciju un bisi, lai brauktu sargāt Kuldīgas TV torni. Visi mednieki brauca."
"Jā, bija tādi laiki... es toreiz vairāk Doma laukums vai Zaķusala, savos saldajos 16. Bet, ko atcerēties ir uz mūžu. Apbrīnojama aura gaisā. Visu, vai neko!"
"Mamma nopirka 2 blokus ar cigaretēm. Pa dienas vidu , kad viss mierīgi, aizveda mūs uz Rīgu. Es un māsa dalījām cigarešu pac. večiem, kas sildījās pie ugunskura. Bija 12 gadi. Paldies mammai. Liels paldies visiem barikāžu varoņiem. Atvainojiet, vienu paciņu pa kluso piesavinājos."
Atceros kā mamma savārija sautējumu, paņēmām vēl marinētus gurķus, cigaretes un nesām Deglava tilta sargātājiem. Mūs sagaidīja milzīgs kāzu galds un izmisīgs lūgums “Piezvaniet lūdzu uz radio un pasakiet lai ēdienu vairs nenes. Gurķīšus un cigaretes gan paņemsim!” :)
— UkReinis Pozņaks (@poznaks) January 20, 2024
