Ķīna aktīvi izmēģina kravas bezpilota lidaparātus un gaisa taksometrus; cer uz jauna veida ekonomiku

© Freepik

Ķīnas inženieri pagājušās nedēļas nogalē nosūtījuši līdz šim lielāko kravas dronu izmēģinājuma braucienā gandrīz 100 km garā maršrutā uz Šanhaju, veidojot jaunus pavērsienus valstī augošajai "zemā augstuma” ekonomikai, vēsta "Reuters”.

Divu dzinēju kravas drons ar divu tonnu kravnesību, ko izstrādājis valsts finansēts uzņēmums "Sichuan Tengden Sci-tech Innovation Co”, svētdien Sičuaņas provincē pacēlās gaisā uz atklāšanas lidojumu, kas ilga aptuveni 20 minūtes, ziņo valsts mediji.

Tengdenā būvētais drons ar 16,1 m spārnu platumu un 4,6 m augstumu ir nedaudz lielāks par pasaulē populārāko vieglo lidmašīnu, četrvietīgo "Cessna 172”.

Ražotāji šajā valstī izmēģina arvien lielākas kravnesības, savukārt transporta kompānijas plāno gan apkalpes, gan bezpilota gaisa taksometru pakalpojumus, jo Ķīna stimulē zema augstuma ekonomiku.

Tās aviācijas regulators paredz divus triljonus juaņu (279 miljardus ASV dolāru) vērtu nozari līdz 2030. gadam.

Nesen izmēģinātā lidaparāta kravnesība ir 700 kg un lidojuma rādiuss sasniedz 520 km. Nākamgad ražotājs plāno izmēģināt savu lielāko kravas dronu "TP2000”, kas spēj pārvadāt līdz divām tonnām kravas un lidot četras reizes tālāk nekā tikko izmēģinātais HH-100.

Ķīna jau ir sākusi komerciālas piegādes ar dronu.

Maijā kravas dronu uzņēmums "Phoenix Wings” sāka piegādāt svaigus augļus no Hainaņas salas provinces uz Guandunas dienvidiem, izmantojot savus "Fengzhou-90” dronus.

Kravas bezpilota lidaparāti sola īsākus piegādes laikus un zemākas transporta izmaksas, vienlaikus paplašinot piegādes uz vietām, kur nevar izmantot tradicionālās aviācijas sistēmas, piemēram, uz jumtiem intensīvi apdzīvotās pilsētās.

Tehnoloģijas

Pagarināts laiks kosmosā nav gluži nekaitīgs cilvēka ķermenim. Radiācija, izmainīta gravitācija, miega zudums var nopietni ietekmēt astronautu spējas. Daži pat tiek hospitalizēti pēc atgriešanās uz Zemes. Nelielām kļūdām kosmosā var būt postošas ​​sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šīs spriedzes var ietekmēt astronauta kognitīvās funkcijas, vēsta “Popular Science”.

Svarīgākais