Latvijas uzņēmēju noskaņojums jeb uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, ko ik mēnesi mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP), iezīmē drūmu ainu – 2022. gada martā šis rādītājs samazinājies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un arī pakalpojumu sektorā. Vienīgā nozare, kura martā jutās optimistiski noskaņota, bija mazumtirdzniecība, jo īpaši – degvielas tirgotāji.
2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.
Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, aģentūrai LETA atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).
Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, viens no pasaules vadošajiem alkoholisko dzērienu uzņēmumiem “Stoli Group” mainīs tam piederošā degvīna zīmola “Stolichnaya” nosaukumu. Uzņēmums neizmantos plaši zināmo nosaukumu krievu valodā.
Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.
SIA Amazone zemnieku saimniecībai "Joži" piegādāja trīs pašgājējsmidzinātājus "Amazone Pantera 4504", kas ir līdz šim nebijis notikums uzņēmuma pastāvēšanas laikā, kā arī Latvijas lauksaimniecībā.
Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere brīdina, ka jau pēc pāris gadiem varētu pienākt brīdis, kad cilvēki aizies uz veikalu nopirkt kārtējo kūdras substrāta maisiņu un sāks pārmest veikalu darbiniekiem, ka nekādu maisiņu tur vairs nav; un daudzu dārzeņu arī vairs nav; un vēl citām pārtikas precēm cenas nesamaksājamas pircēju vairākumam.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā divu nedēļu laikā 95.markas benzīna cena pieaugusi par 17,45%, bet dīzeļdegvielas cena par 21,86%, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.
Latvijas kokrūpniecības federācijas (LKF) padome un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome tikās, lai pārrunātu iespējas, kā sarežģītajā starptautiskajā situācijā turpināt attīstīt Latvijas meža nozares potenciālu – meža ražību un oglekļa piesaisti augošos kokos, nozares kopējo eksporta vērtību un augstas pievienotas vērtības koksnes produktu ražošanu, kā arī sekmēt Latvijas koksnes piegādes ķēdes konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
Pagājušajā darba nedēļā visās Baltijas valstu galvaspilsētās turpināja celties degvielas cenas, straujāk cenām augot Tallinā, pēc tam sekoja Viļņa un Rīga. Tāpat novērots, ka dīzeļdegvielas cenu līmenis ir pietuvojies benzīna cenai, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Kuri cilvēki pie kovidnaudas netiek, tiem nāksies krietni vien saspiesties vienā istabiņā, ap vienu radiatoru un spuldzīti. Nāksies pārdot, izīrēt, ieķīlāt vai vienkārši atdot daļu no mājas, dzīvokļa vai zemes īpašuma, jo kopdzīve vienlaicīgi ar kovidvīrusu un inflāciju izmaksā dārgi.
Latvijā februāra pirmajā nedēļā sasniegts 95. markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,544 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. Kopš februāra sākuma degvielas cenas turpinājušas kāpt teju ik dienas, mēneša laikā sadārdzinoties par septiņiem līdz 13 centiem litrā (atkarībā no degvielas uzpildes stacijas).
Ģimenēm Latvijā pārtikas iegāde izmaksā aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecības budžeta, turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ēšanai nākas tērēt vēl lielāku daļu no saviem ienākumiem. Ikdienas produktu sadārdzinājums, kādu gada laikā piedzīvojusi Latvija, trūcīgos skar jo īpaši skarbi.
Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Energoresursu un piena iepirkuma cenu straujais pieaugums plosa nozari – situācija ir traģiska. Piena pārstrādātāji atzīt, ka šobrīd ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Ja situācija neuzlabosies, daļai uzņēmumu draud bankrots.
AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) kopš 2003. gada mērķtiecīgi īsteno meža ceļu būvniecības programmu. Kopumā LVM pārziņā ir 11 700 kilometri meža ceļu, no tiem 7700 kilometru ir uzbūvēts pēdējo 20 gadu laikā. Vidēji gadā tiek uzbūvēti 330 līdz 350 kilometri meža ceļu, šiem mērķiem novirzot vidēji 30 miljonus eiro gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.