Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.
Latvijā 95. markas benzīna vidējā cena, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, pieaugusi par 5,5%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena par 8,6%, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Latvijā litrs 95. markas benzīna marta pirmajā nedēļā maksāja vidēji 1,689 eiro. Februāra pēdējā nedēļā 95. markas benzīna vidējā cena bija 1,601 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš 1,582 eiro par litru.
Arī “Neatkarīgās” novērojumi liecina, ka degviela sadārdzinās teju katru dienu un dažās dienās degvielas cena kāpj pat pa stundām. Piemēram, “Circle K” degvielas uzpildes stacijā Sarkandaugavā otrdien no rīta degviela maksāja 1,854 eiro, bet pēc pāris stundām - jau 1,934 eiro/l. Vakar cena bija uzkāpusi jau līdz 1,954 eiro/l.
Svētdien naftas cena sasniedza 139 ASV dolārus par barelu. Tik augsta naftas cena nebija pieredzēta kops 2008. gada, kad jūlijā tā sasniedza 150 ASV dolāru. No pirmdienas līdz ceturtdienai naftas cena šūpojās nedaudz uz leju un uz augšu, vakar “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 116,8 dolārus par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena - 112,58 dolārus par barelu.
Apvienotie Arābu Emirāti trešdien paziņoja, ka mudinās citas naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis paaugstināt naftas ieguvi, bet ASV sarunās ar Venecuēlu par iespējamām naftas piegādēm vērojams progress, vēsta LETA. Tas vieš cerību ka naftas cena varētu samazināties. Bet vai un par cik samazināsies degvielas cena Latvijā?
2008. gada jūlijā naftas cena sasniedza 150 ASV dolāru par barelu un pēc tam pusgada laikā nokritās līdz 40 ASV dolāriem par barelu. 2008. gada 23. jūlijā “Latvija Statoil” DUS 95. markas benzīns maksāja 0,799 latus/l (1,14 eiro/l), 2009. gada 9. janvārī - 0,548 latus/l (0,78 eiro/l).
Šobrīd, pie maksimālās naftas cenas 139 ASV dolāri, 95. markas benzīna cena “Circle K” ir uzkāpusi līdz 1,954 eiro/l.
Tiesa, naftas cenas izmaiņas tikai daļēji ietekme degvielas cenu, jo līdzās degvielas mazumtirdzniecības cenai degvielai tiek piemēroti nodokļi un nodevas (2008. gadā akcīzes nodoklis benzīnam bija 21,7 santīmi/l (30,88 centi/l), šogad - 50,9 centi/l), kā arī tirdzniecības uzcenojums.
Par spīti ārkārtīgi strauji pieaugušajām degvielas cenām, pieprasījums pēc tās ir tik liels, ka pat gadu desmitus Latvijā strādājoši degvielas tirgotāji bija pārsteigti.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis atzina, ka pēdējās dienās ir audzis pieprasījums pēc degvielas, ar ko degvielas tirgotāji nebija rēķinājušies. “Ažiotāža ir radījusi papildu pieprasījumu, kas nebija paredzēts martā. Mēs nevaram pārkārtoties un tik ātri nosegt visas vajadzības, kas ir negaidīti palielinājušās,” viņš atzina TV3 raidījumam “900 sekundes”, piebilstot, ka degvielas Latvijā pietiks, lai gan šobrīd ir nelielas grūtības.
Sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” 17 dienu laikā savākti nepieciešamie 10 000 iedzīvotāju paraksti iniciatīvai samazināt akcīzes nodokli degvielai.
Iniciatīvas autors Jānis Taube norāda, ka, līdzīgi kā, piemēram, Polijā, akcīzes nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam. Viņš ir pārliecināts, ka degviela nav luksusa prece.
Arī Ojārs Karčevskis uzskata, ka Latvijā degvielas cenu kāpumu var ierobežot akcīzes nodokļa samazināšana un atteikšanās no biokomponentēm. Viņš intervijā raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka biopiejaukums degvielai tiek ražots no augu valsts produktiem, piemēram, no kviešiem, kukurūzas, kā arī rapša, un nozīmīga šo kultūraugu audzētāja ir Ukraina, kurā karadarbības dēļ šogad ražas visticamāk nebūs. “Līdz ar to mēs ievērojami iegūtu cenā un mazinātu risku, ka mums šie produkti ir jāiepērk. Mēs varētu lietot tīrus naftas produktus,” pauda O. Karčevskis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar citiem opozīcijā esošiem deputātiem, reaģējot uz strauji pieaugošajām naftas cenām pasaules tirgos, rosināja samazināt akcīzes nodokli degvielai. Opozīcijas deputāti bija iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumu likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz samazināt akcīzes nodokli par 0,15 eiro par vienu litru ar nosacījumu, ka “Brent Crude” naftas cenas biržā pārsniedz 100 ASV dolāru par barelu. Tā rezultātā mazumtirdzniecības cena samazinātos par 0,18 eiro par vienu litru, bija aprēķinājuši ZZS pārstāvji.
Grozījumus likumā parakstījuši deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Edgars Tavars (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Didzis Šmits (ZZS), Viktors Valainis (ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Armands Krauze (ZZS) un Evija Papule.
ZZS līdzpriekšsēdētājs E. Tavars uzsvēra, ka Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi līdz šim nebijušu starptautisko sankciju vilni, kas radījis strauju naftas cenu lēcienu pasaules tirgos un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā degvielas cenas sasniegušas nebijušu līmeni.
“Mums ir strauji jārīkojas, lai degvielas cenu kāpums nemazinātu iedzīvotāju pirktspēju un būtiski nekāptu uzņēmumu izmaksas, kas radīs inflācijas pieaugumu. Piedāvātais risinājums ir optimāls arī no valsts budžeta viedokļa, jo ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem tiek prognozēta neliela,” skaidroja E. Tavars.
Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad tiešā prognozētā ietekme uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem būtu mīnus 179,88 miljoni eiro, tomēr opozīcijas pārstāvji prognozē, ka to kompensētu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas, pieaugot naftas cenām, 2022. gadā varētu būt par 180 miljoniem eiro lielāki nekā plānots iepriekš. Papildus šiem akcīzes likuma grozījumiem ZZS virzīja arī izmaiņas, lai noteiktu, ka dīzeļdegvielu līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts realizēt bez pievienotas biodegvielas. Šāds priekšlikums sagatavots, lai par 0,10 līdz 0,12 eiro par litru samazinātu dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu, ko ietekmēs biodegvielas piejaukums. Šādas izmaiņas ir nozīmīgas uzņēmējdarbības, īpaši lauksaimniecības, jomā.
Taču Saeimas vairākums vakar noraidīja priekšlikumu kārtējās sēdes darba kārtībā iekļaut divu likumu iespējamos grozījumus, kas ļautu to izdarīt. Pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Kā zināms, Saeimas deputātiem tādas ir un ne mazās.
“Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās kopējo inflāciju faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem,” Saeimas sēdē sacīja V. Dombrovskis.
Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans atzinās, ka bija gaidījis līdzīgu reakciju no opozīcijas puses - proti, “populisma pilna likumprojekta” iesniegšanu. K. Feldmans skaidroja, ka īstermiņā jārēķinās ar cenu pieaugumu, līdz tās nostabilizēsies un tirgus sakārtosies. “Ukraiņi karo arī par mums, un brīvība maksā naudu,” uzsvēra politiķis.
