Tautsaimniecība

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis rekordlielu skaitu ziņojumu par vides piesārņojumu, kura izraisīto sirdsapziņas pārmetumu mazināšanai izdomāto Lielo talku ir izredzes sarīkot ne aprīlī, bet 16. maijā.

Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 14,3 miljoniem eiro apsteidza plānoto, taču jau marta beigās arī nodokļu ieņēmumos bija jūtama Covid-19 ēna. Nodokļu ieņēmumi vairs nepildījās, kā cerēts, bet nodokļu parādu apjoms palielinājās par 25 miljoniem eiro un aprīļa sākumā sasniedza jau 629 miljonus eiro.

Covid-19 krīze tautsaimniecību apgriezusi ar kājām gaisā – nozares, kas vēl pirms gada bija pelnošas un prestižas, piemēram, izklaides industrija, tūrisma bizness, šobrīd ir spiestas pilnībā pārtraukt darbību un vai nu lūgt valstij dīkstāves pabalstu, vai atlaist darbiniekus. Savukārt mazumtirgotāji, kuri gadiem cīnījās ar darbinieku trūkumu, šobrīd jūt rekordlielu interesi no darba ņēmējiem par iespēju strādāt tirdzniecībā.

Vai steigties pirkt nekustamo īpašumu par visu naudu, pirms tā pilnīgi zaudējusi savu vērtību vai varbūt pasludināta par atceltu?

Latvija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un valdības personā paklausīgi ieraksta vietējos likumos Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, bet visās valsts malās regulāri un tālu saskatāmie melno dūmu mutuļi virs nelegālām un arī legālām atkritumu izgāztuvēm signalizē, ka šo likumu izpilde nodrošināta netiek.

Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.

Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp sociālā distancēšanās, ievieš korekcijas mūsu ikdienas ritmā – pārsvarā strādājam un atpūšamies mājās, kā rezultātā rodas jauni izaicinājumi, jauna problemātika, jauni attiecību un mājsaimniecību ikdienas risinājumi.

Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.

Arī Lieldienās bija un joprojām ir spēkā sociālā distancēšanās. Tirgotāji no savas puses ir ieviesuši dažādus piesardzības pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un cer, ka arī pircēji būs atbildīgi.

Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pārskats, kurā februāra cenas ir vissvaigākās, laikam gan ieies vietējā vēsturē kā pēdējais vairāk par desmit gadiem ilgušam periodam, kad cenas ir kāpušas vai svārstījušās kopumā tomēr augšupejošā virzienā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pavisam nesen kala plānus, kā uzlikt vispārējo nodokļu slogu kopā 250 tūkstošiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, autoratlīdzību saņēmēju, pašnodarbināto u. tml. veidos no šā sloga izlocījušos cilvēku, bet Covid-19 krīzē cietušo uzņēmēju un nodarbināto atbalsta grupas vadītājs Jānis Reirs konstatējis, ka dīkstāves pabalstu pietiek izmaksāt 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.

Pirms Covid-19 sērga sāka plosīties pasaulē, attālinātās darba iespējas bija kā, teiksim tā, bonuss, ko strādājošie varēja izmantot vajadzības gadījumā. Tagad daudziem darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Neatkarīgā uzrunāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kā viņi pielāgojušies šā brīža situācijai un kādi piesardzības pasākumi ir ieviesti, ja profesijas specifika neļauj strādāt ārpus biroja.

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 izmainīs mazumtirdzniecību ne tikai uz pāris mēnešiem, bet, visticamāk, arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa, uzsver Neatkarīgās aptaujātie eksperti.

Šā gada pirmos divus mēnešus Krišjāņa Kariņa valdība turpināja tērēt Māra Kučinska valdības mantojumu – nodokļu reformas dotās iespējas izspiest aizvien lielākas naudas summas no darbaspēka, kas marta otrajā pusē ņēma un pazuda.

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nākusi klājā ar galīgo lēmumu pārtraukt pagaidām vēl plānošanas stadijā esošo dzelzceļa līniju Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga elektrifikāciju.

Šogad gaidāma pirmo Lidl veiklu atvēršana, un maijā durvis jāver Rimi lielveikalam Aleja, kas ir uzbūvēts bijušās Rīgas robotu rūpnīcas vietā. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji koronavīrusa dēļ pagaidām nav mainījuši atvēršanas plānus.

Darba tirgus mainās, un šo pārmaiņu procesā izzūd vai mazinās pieprasījums pēc dažām tā sauktajām vecajām profesijām, taču to vietā uzņēmumos ienāk daudz jaunu profesiju pārstāvji. Lielo datu zinātnieki, IT risku vadītāji – tikai dažas no profesijām, par kurām pirms 10–15 gadiem vēl nerunājām. Arī robotikas inženieri ir jaunpienācēji plašajā profesiju saimē. Kā kļūt par šādu speciālistu un kāda ir viņu darba ikdiena un izaicinājumi, plašāk stāsta Dmitrijs Ivančenko no uzņēmuma ABB.