Ieviešam eiro

Kopš 2012.gada septembra Latvija izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, arī tiesību akti ir saskaņoti atbilstoši prasībām, tāpēc valdība pirmdien nolēma vērsties Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā.

Finanšu ministrijas bezmaksas eiro informatīvais tālrunis 80003000 pirmajā darbības mēnesī saņēmis vairāk nekā 1200 zvanus no visiem Latvijas reģioniem.

Latvijas iestāja eiro zonā ir gaidīta, otrdien vizītes Tallinā laikā žurnālistiem teica Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs, vēsta Latvijas Radio.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, vietnē "www.makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, kurš analizējis iemeslus, kāpēc eiro nesteidzas ieviest Lielbritānija, Zviedrija, Polija un Dānija.

Šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes notiks Eiro ieviešanas koordinācijas padomes sēde, kurā tiks lemts par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā.

Pirms eiro ieviešanas tā kurss pret latu valūtas maiņas punktos varētu pieaugt, tāpēc naudas maiņu prātīgāk būtu veikt savlaicīgi, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda AS "Marika" valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs.

Lai arī dažkārt izskan, ka Latvijas iestāšanās eirozonā jau ir izlemts jautājums, tā nebūt nav un nav teikts, ka Latvija šogad obligāti saņems ielūgumu pievienoties eiro, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Spītējot draņķīgam laikam, barikāžu aizstāvju atceres dienā Doma laukumā notika manifestācija Par tautas dzīvību! Galvenās tēzes, kas tajā izskanēja, vēstīja par kristīgajām vērtībām, latvisku Latviju, vienotu sabiedrību. Pasākumā piedalījās Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kardināls Jānis Pujats, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, kinorežisors Jānis Streičs, aktieris Gundars Āboliņš, ekonomists Ivars Brīvers un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Vēlējāmies noskaidrot, vai šis bijis tāds kā lietussargu revolūcijas bliks, inteliģences dvēseles kliedziens vai pieteikums jaunam politiskam spēkam. Tāpēc uz sarunu aicinājām pasākuma organizatori, žurnālisti Evu Lūsi, zinātnieku, Organiskās sintēzes institūta direktoru Ivaru Kalviņu un bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

«Mierīgi pārgājām uz eiro. Bez panikas. Braucam uz Eiropu, bet eiro turam kabatā – baidāmies pazaudēt. Kafiju nepērkam, bulciņu nepērkam, ūdeni ņemam līdzi. Negribam atdot eiro,» ar ironiju saka Tallinas senioru biedrības Venu dalībniece, pensionāre Zinaīda Jakuškina, kad Tallinā viņu izjautā Latvijas seniori. Pāriet no igauņu kronas uz eiropeisko eiro emocionāli neesot bijis grūti, taču Zinaīdas kundzes teiktais par nevēlēšanos atdot eiro nav saistīts ar emocijām, bet gan dzīves praktisko pusi, proti, krona vai eiro – nauda pensionāram ir jātaupa.

Pēc eiro ieviešanas pieredzējušās valūtas maiņas kompānijas izdzīvos, vienlaikus mazie uzņēmumi varētu bankrotēt, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda AS "Marika" valdes priekšsēdētājs Jurijs Žuravļovs.

Vairāk nekā puse (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka cenu monitorings valstiskā līmenī nespēj novērst cenu celšanos (21% - noteikti nē; 40% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Publiskajā telpā jau labu laiku tiek veidota vienpusīga kampaņa par eiro ieviešanu Latvijā. Tās ietvaros, izvairoties no jebkādas iedziļināšanās lietas būtībā, dažādās toņkārtās uzstājīgi tiek atkārtots: Latvijā ir jāievieš eiro. Turklāt nekavējoties, 2014. gadā. Treknu punktu tam visam pielika medijos publiskotais eiro komunikācijas plāns, kas pavisam atklāti paredz ar masīvu propagandas kampaņu «izskalot smadzenes» sabiedrībai un apslāpēt oponentus.

Ja paralēlās cenu atspoguļošanas eiro un latos periodu pēc vienotās Eiropas valūtas ieviešanas izdotos samazināt no plānotajiem sešiem mēnešiem uz trīs mēnešiem, tad tirdzniecības nozarei veidotos nosacīta ekonomija 5,4 miljonu latu apmērā, kas arī mazinātu objektīvu preču sadārdzināšanos un inflācijas pieaugumu, biznesa portālam "Nozare.lv" apgalvoja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Gatavojoties pārejai no latiem uz eiro, Latvijas Banka izsludinājusi slēgtu konkursu par iespējamo no apgrozības izņemto lata monētu utilizāciju.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien izsludinājis Eiro ieviešanas kārtības likumu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par jauno ES budžetu, Latvijas delegācijas taktiku un komunikācijas stilu šā budžeta apspriešanas laikā, iestāšanos eirozonā, signāliem Rietumu sabiedrībai un iespējamo politiskā kursa pagriezienu.

«Lai kliedētu runas, ka inteliģence klusē par to, kas patlaban notiek Latvijā, vēlos iztiekties,» sarunu uzsāk Dainis Kalns, ikgadējais Siguldas Operas svētku organizators, bijušais ķirurgs un kultūras cilvēks. Tāpēc šodien – intervija ar Daini Kalnu.

Kas padara eiro ieviešanu Latvijā par vienu no svarīgākajiem šābrīža politiskās elites uzdevumiem? Eiropas Parlamenta Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupas deputāti Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš kā nozīmīgāko eiro ieviešanas argumentu min ģeopolitisko situāciju, kurā atrodas Latvija: ja mūsu valsts neseko Eiropai, tad tā seko Austrumu kaimiņam.

Pēc pievienošanās eirozonai iedzīvotāji, kuri vēlēsies par piemiņu atstāt lata banknotes vai monētas, tās būs jāsarūpē pašiem. Latvijas Banka neplāno tās pārdot kā suvenīrus pēc eiro ieviešanas.

Latvijā turpina nedaudz pieaugt iedzīvotāju ar pozitīvu attieksmi pret pāreju uz eiro daudzums.