«Es gleznoju, stāvot kājās. Visu laiku kustos un darbojos, tāpēc, kad man jautā, kā sevi uzturu formā, saku, ka tā ir gan glezniecība un māksla, kuras dēļ man mirdz acis, gan mana ģimene – vīrs un trīs bērni, kuri ir lielākais stimuls vienmēr būt labā formā,» atklāj māksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Ieva Bondare.
Rīgā, Eiropas Savienības mājā, apskatāma viņas izstāde «Gads & Laiki».
Tas nebija pulciņš
Pēdējos desmit savas dzīves gadus Ieva Bondare veltījusi gleznošanai – 2012. gada vasarā iegūts Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grāds, un jau otro gadu viņa studē doktorantūrā, kur viņas kursa vadītājs ir profesors Andris Teikmanis. Taču jaunā māksliniece joprojām saskaras ar stereotipu, ka 30 gadu vecumā nevar tā vienkārši sākt gleznot un sevi saukt par mākslinieku. «Jā, arī man pašai bija diezgan ilgi jāiet uz to, lai sev noticētu – lai pati sev varētu pateikt, ka es varu. Taču tagad, kad gleznoju katru dienu, domāju, jau varu atļauties sevi saukt par gleznotāju – jo nu jau man tas ir profesionāls darbs. Tas nebija pulciņš, kur es mācījos, un tā nav mana brīvā laika aizraušanās,» uzsver Ieva Bondare, sakot, ka nu jau viņa glezno pastāvīgi un jūtas labi, ka tiek galā ar tiem uzdevumiem, ko pati sev uzdod. Un pamazām arī rodas pārliecība par saviem spēkiem. «Arī pēc izstādēm, kad saņemu atbalstu no skatītājiem, pārliecība tikai nāk klāt,» māksliniece atzīstas, sakot, ka netic tiem māksliniekiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir vienaldzīgs skatītāju vērtējums, galvenais, lai pašam patīk. «Es uzskatu, ka jebkuram māksliniekam un jebkurā mākslas jomā ir vajadzīgs skatītāju atbalsts un novērtējums – ka tas, ko viņš dara, ir pareizi, pieņemami un kādam arī vajadzīgs. Jo tikai tas dod stimulu turpināt un iet uz priekšu ar vēl lielāku «štimmungu»,» sapratusi Ieva Bondare.
Drīz būs nākamā
Saprotams, ka, gleznojot katru dienu, rodas arvien jauni darbi, un māksliniece jau pavisam drīz arī sola aicināt uz savu nākamo izstādi. Jūnijā un jūlijā viņas darbi būs apskatāmi Ķekavas novadpētniecības muzejā. Savukārt jau septembrī «Vīna studijā» Elizabetes ielā tiks atklāta izstāde «Stāsta ziedi» – tie būs ziedi, kas katrs stāstīs savu stāstu, un tos varēs baudīt trīs mēnešu garumā. Savukārt šā gada decembrī Ieva Bondare savas daiļrades cienītājus gaidīs jau uz nākamās izstādes atklāšanu – tie būs pavisam jauni lielformāta darbi, kas tiks izstādīti Pārventas bibliotēkā Ventspilī. «Tūlīt pēc izstādes Ventspils bibliotēkā [2013. gada vasarā] mani jau pusotru gadu uz priekšu uzaicināja vēlreiz atgriezties Ventspilī, un es to darīšu ar lielu prieku, jo īpaši tāpēc, ka mana izstāde būs tik skaistā vietā, kāda ir Pārventas bibliotēka,» saka Ieva Bondare un atklāj vēl tālākus savas nākotnes plānus – 2015. gada aprīlī atkal jaunu lielformāta darbu izstāde gaidāma Dzelzceļa muzejā Rīgā.
«Esmu pateicīga likteņa sakritībām, kas ļāva man savus darbus izstādīt Ventspils bibliotēkā – jo mākslai ir jāiet pie cilvēkiem, nevis cilvēkiem pie mākslas. Arī mani pasniedzēji akadēmijā aicināja, lai ejam ārā no galerijām, no jau ierastām telpām – tur, kur mākslu var ieraudzīt un iepazīt arī tie cilvēki, kuri uz galerijām varbūt neiet. Un bibliotēka bija fantastiska vieta! Esmu laimīga, ka man tāda pieredze ir bijusi,» priecājas māksliniece. Viņa priecājas arī par to, ka spēj sevi tā mobilizēt, lai varētu gleznot katru dienu. «Es gribu gleznot katru dienu!» viņa saka un atklāj, ka viņai sāp sirds, ja kādu dienu nesanāk pagleznot. «Ja vasaras mēnešos varam baudīt «garu» gaismu, tad ziemas mēnešos gaismas ir daudz mazāk, tāpēc, ja ir tādas saulainas dienas, kādas bija šonedēļ, visi citi plāni ir jāatliek, ir jāķer gaisma un jāglezno!»