Jau no 1. janvāra skatītāju vērtējumam nodots jaunais pašmāju seriāls «Lielie Muļķi», ko astoņu sēriju garumā varat vērot «Shortcut» lietotnē, kas pieejama arī «Helio iTV». Starp seriāla kolorītajiem varoņiem varam baudīt arī humoristes Jolandas Suvorovas aktierspēli un jokus. Viņa šoreiz iejutusies pagastveča sekretāres tēlā. Sarunā ar »Vakara Ziņām« Jolanda pastāstīja gan par kreņķiem ar mazo pensiju, 18 gadus veco mazdēlu, kas dzīvo Portugālē, kā arī veselības problēmām un jaunās šovprogrammas izveidi. Taču galvenais akcents – Jolanda sarunas beigās sagatavojās gluži kā radio vai televīzijas intervijai un diktofonā ar lielu nopietnību ierunāja savu novēlējumu visiem »Vakara Ziņu« lasītājiem jaunajā gadā.
Par jauno lomu seriālā «Lielie Muļķi» Jolanda Suvorova koķeti nosaka: «Visu jums negribu atklāt, labāk skatieties seriālu un tad arī visu sapratīsiet! Taču viens gan jāatzīst, man ir ļoti skaists priekšnieks seriālā - pagastvecis, ko atveido Roberts Gobziņš. Filma tiešām ir sanākusi ļoti jauka, un man bija interesanti tajā piedalīties. Vienīgais moments, kas pašai nepatika, kur man ir jādzied, jo mikrofons bija nevis muzikālais, bet teātra. Tāpēc dziedāšana izvērtās grūtāk, taču vismaz smuki izskatos. Par savu vizuālo tēlu seriālā atbildēju pati un arī izvēlējos, ko vilkšu. Uz filmēšanas laukumu biju atnesusi vairākus kostīmus, un tad izvēlējāmies, kuros filmēšos. Arī pati labāk jutos, ka varu filmēties, ievērojot savu imidžu.
Galvenajās lomās ir trīs ļoti smieklīgi un jauni puiki. Seriālā darām visu - ir gan kāzas, gan mīlestība, gan «pjanka». Visa filmēšanas komanda ir ļoti forši un cienījami cilvēki.»
«Jolandiņ, celies un ej strādāt!»
Vaicājot, kā Jolanda saglabā formu, jo skatuve tomēr prasa savu, viņa atzīst, ka pie vizuālā tēla īpaši nestrādājot, jāpateicas vien vecākiem par labajiem gēniem, kas mantoti. Jolanda arī noliedz, ka būtu nometusi kādu lieko kilogramu. «Kinoekrānā izskatās, ka būtu vēl klāt kādi pieci kilogrami. Da nu, es neesmu notievējusi. Esmu resna kā govs! Bet, ja jūs pamanījāt, ka esmu notievējusi, tad jau varbūt arī ir rezultāts. Es jau cenšos! Ar seju neko vairāk nedaru, tikai lietoju sejas krēmus. Gribētu jau kādu lieku reizi aiziet uz baseinu, bet pensija ir maziņa. Ja regulāri ietu uz baseinu, būtu labi gan figūrai, gan mugurai, gan veselībai kopumā. Man jau sen ir nopietnas problēmas ar muguru un sen vairs nav 25, tāpēc ir jāturas. Iedvesma man atjauno dvēseli. Ja zinu, ka man ir darbs un tam ir jāgatavojas, es burtiski atdzīvojos. Sarunājos ar Dievu un saku: «Johaidī, Dievs, tu ko, mani uzaicināja uzstāties, un es nevarēšu! Un Dievs saprot mani un saka: «Jolandiņ, celies augšā un ej strādāt!»
Tagad man ir uzradies jauns muzikants, ar kuru kopā koncertējam. Viņš vienreiz atbrauc, sākam mēģināt, bet man mugura sāk ļoti sāpēt, es tik iesaucos: «Jomajo!» Kolēģis saka, lai nenēsāju neko smagu, bet es jau tā neko smagu nenēsāju. Mani nomāc klimats. Viss būtu labi, ja nebūtu lietus un migla. Es ļoti mīlu ziemu, kad ir uzsnidzis sniedziņš un ir aptuveni ‒10 grādi, tad ir auksti un jūtos labi, un mugura ne tik ļoti sāp. Ziemā un vasarā jūtos labi, bet rudenī un pavasarī ‒ tās ir šausmas. Taču mūsu platuma grādos rudenim un pavasarim raksturīgie laikapstākļi ir pārsvarā, tāpēc ir grūti.»
«Es nekad nehalturēju»
Pērnā gada nogalē Jolanda sāka veidot jaunu šovprogrammu ar pirms diviem gadiem iepazītu sadarbības partneri - muzikantu. «Gribam izveidot estrādes šovu un dziedāt duetā. Puisis labi dzied un kustas, un lieliski spēlē akordeonu. Viņš pat ir starptautisku mūzikas festivālu - Dānijā, Somijā un Kanādā ‒ laureāts. Mums uz skatuves vēl vajadzīgs trešais cilvēks, jo divatā ir grūti ar pārģērbšanos. Man vajag, lai kleitām rāvējslēdzēju kāds aizvelk. Citādi, kamēr aizeju pārģērbties aizkulisēs, nav, kas palīdz attaisīt un aiztaisīt rāvējslēdzēju. Tādēļ mums komandā vajag vēl vienu cilvēku, lai ir kas palīdz man pārģērbties, un būtu arī skaistāk, ja uz skatuves uzstātos trijatā. Ir foršāk, ja uz skatuves strādā trīs vai četri cilvēki. Tad jau redzēs, kā mums viss izdosies?!
[...]
Pareizticīgo dievnamā aizlūdz par meitu un mazdēlu
Reizēm Jolanda aizstaigā līdz pareizticīgo baznīcai. Uz lieliem svētkiem gan ne, jo labprātāk viņa uzturas dievnamā, kad tajā nav ļaužu. «Tad aizdedzu svecītes par saviem mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem, par viņu dvēseles mieru. Pasēžu un palūdzos par sevi, meitu un mazdēlu, kā arī kaķīti Musju, kurai jau ir 13 gadi. 7. janvārī būs pareizticīgo Ziemassvētki. Uz baznīcu gan šajā dienā neiešu, jo tur ir tik daudz cilvēku un kājās jāstāv vairākas stundas.»
Komiķes meita un mazdēls jau daudzus gadus dzīvo Portugālē. Mazdēlam 5. janvārī paliks 18 gadi. «Viņš izturēja lielu konkursu un nu mācās koledžā,» palepojas Jolanda. Viņa pati Portugālē viesojusies 2003. gadā, bet pirms diviem gadiem meita ar mazdēlu bija atbraukuši ciemos pie viņas. «Nav nemaz tik patīkami turp un atpakaļ lidot. Vēlreiz atkārtošos, bet man vairs nav 25 gadi. Es ļoti slikti zinu angļu valodu, un lidostās viss rakstīts angliski. Turklāt man jālido ar pārsēšanos, un tas ir tik apgrūtinoši. Lidmašīnas sēdvieta ir šaura, un stjuarte, kā iet man garām, tā iedunkā pa ceļgalu. Nu, nē, tas nav priekš manis,» viņa aizdomājas par lidošanas neērtībām.
Ja nebūtu koncertu, ar mazo pensiju neizdzīvotu
Jolanda sūrojas, ka pensiju viņai paaugstināja vien par 18 eiro. «Tas ir maz, ļoti maz. Pensijai ir jābūt ne mazākai par 400 eiro. Vai tad 280 eiro ir normāla pensija? Tās ir asaras. Vai valdība varētu ar tādu naudu izdzīvot? Labi, ka man ir koncerti un kāds uzaicina uzstāties. Draugi mani aicina un tad pieliek pilnu grozu ar produktiem un augļiem. Viņi mani saprot. Citādi es nevarētu izdzīvot!
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas brīvdienu žurnālā "Vakara Ziņas"