VAKARA ZIŅAS. Mārtiņš Upenieks: Klasiska atturība ir mans virziens!

© Edmunds Brencis/F64 Photo Agency

Seriālu un teātra aktieris Mārtiņš Upenieks, apmeklējot publiskus pasākumus, vienmēr priecē ar gaumīgu stilu.

«Es nemīlu iepirkties. Mans drēbju skapis ir ļoti minimāls. Man nepatīk pārāk skaļas lietas. Klasiska atturība ir mans virziens! Mode nekad mani nav interesējusi. Uzvilkt uz publisku pasākumu, kas nav kāda balvu pasniegšanas ceremonija, baltu kreklu un melnu žaketi nav par daudz prasīts. Galvenā manas garderobes atslēga ir minimālisms. Manuprāt, vīrieši nekad nav īpaši izcēlušies ar to, ka viņi seko līdzi tam, ko velk. Dāmām ir lielāka izvēle - kleitas un viss pārējais. Kas ir vīrietim? Uzvalks - melns, zils vai pelēks, bikses, kurpes, un tas arī ir viss. Skapī noteikti jābūt arī četriem baltiem krekliem, kas man arī ir,» sarunā ar »Vakara Ziņām« pastāsta Mārtiņš Upenieks.

Aktieris plašsaziņas līdzekļos jau vairākkārt nodēvēts par izskatīgu dāmu mīluli. Taujājām, ko viņš pats domā par šādu apzīmējumu: «Pats par to nedomāju un nesatraucos. Tas ir tikai tāpēc, ka mediji pieraksta un piedomā, lai kaut kā reklamētu kādu konkrētu pasākumu un notikumu. Bet katrā ziņā ir patīkami un tas nav nekas slikts. Protams, ka tas ir daudz labāk nekā būt gada briesmīgākajam vai nemīlētākajam cilvēkam. Galvenais - skatīties uz to ar veselīgu humora un pašironijas devu. Jo brīdī, kad sāc noticēt tam, ko par tevi raksta, tas var beigties nelāgi. Katrā ziņā es strādāju teātrī kopš 2013. gada. Ir bijuši pāris seriāli manā kontā, kas, protams, dod plašāku atpazīstamību, bet, jā, ir gadījies, ka kāds pienāk klāt un pasaka paldies par izrādi. Vai uzraksta kādā no sociālajām vietnēm. Tas ir patīkami. Sarežģītāk ir, ja gribas mierīgi atpūsties ārpus mājas vakaros, tad varbūt ir nedaudz diskomforts. Mēs, latvieši, esam diezgan kūtri un kautrīgi. Mums sagādā problēmas ne tikai izteikt komplimentus, bet arī normāli tos saņemt bez zemteksta,» par izrādīto uzmanību un medijos rakstīto stāsta Mārtiņš Upenieks.

Vakara Ziņas

«Šajā laikā, kad pasaulē notiek karu daudzināšana, kad vērtību izpratnē ir iestājies haoss, man slāpst pēc būtiskā un jēdzīgā. Man slāpst pēc miera. Es esmu ticīgs cilvēks, un es katru dienu par to domāju –, ka laika vairs nav tik daudz, tāpēc to nedrīkst izniekot. Ir jādzīvo, redzot horizontu,» saka aktrise Ieva Aniņa.

Svarīgākais