VAKARA ZIŅAS. Valsts prezidenta pirmais gads: neveselīgas aizdomas
Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 8. jūlijā. Šajā amatā viņš aizvadījis vienu gadu, un tautas viedoklis dažādās aptaujās nav bijis viennozīmīgs. Daļa saka – prezidenta darbošanos esot pamanījuši, citi apgalvo, ka neko iezīmīgu nav manījuši. Nenoliedzami, ievērību izpelnījušies Levita vārdu darinājumi, piemēram, valstsgriba, un pēc publiski izskanējušās kritikas viņš izvairās no sarežģītām vārdkopām.
Levits dzimis Rīgā 1955. gada 30. jūnijā. 1972. gadā absolvējis Rīgas 2. vidusskolu, ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, kur 1973. gadā absolvējis Minsteres Latviešu ģimnāziju. 1982. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti. 1986. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu. Ir viens no 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autoriem.
Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts, vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, bijis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. Bez dzimtās latviešu valodas pārvalda četras svešvalodas - angļu, franču, vācu un krievu.
Savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas Levits uzsvēra, ka būs visas Latvijas prezidents. Cienījams mērķis. Taču visiem labs nebūsi - ar šo teicienu jāsadzīvo arī Levitam.