VAKARA ZIŅAS. Ilzes Viņķeles prieka avots - Pablo
Kādreizējā veselības ministre Ilze Viņķele ir skaistā šokolādes krāsas labradora Pablo īpašniece. Par dzīvespriecīgo suni viņa teic: «Tas ir vislabākais suns pasaulē!» Sarunā ar »Vakara Ziņām« Ilze stāsta, kas ir jāzina, ja vēlies, lai par ģimenes draugu kļūst labradors.
Vislabākais pasaulē
«Šobrīd ģimenē mums ir brūns labradoru puika Pablo, kuram ir divi gadi. Patikšana pret suņiem ir bijusi vienmēr. Vienmēr arī vecāku ģimenē ir bijuši suņi. Tāpat ir arī vīram. Arī iepriekš mums ir bijuši labradori. Māja mums ir tāda, kur ļoti daudz radu, ciemiņu. Tāpēc lūkojāmies pēc suņa, kam ir prognozējami draudzīgs un labs raksturs. Labradors tāds ir. 2018. gadā nomira mūsu iepriekšējais sunītis Ufo, melns labradors. Pēc tam bija pārtraukums, jo vīrs teica, ka kādu laiku citu nevajag. Kādu gadu ar puikām mēģinājām tēvu pierunāt. Izmantojām brīdi, kad viņš kļuva pielaidīgāks, un tā mūsu mājās ienāca Pablo. Pablo, manuprāt, ir vislabākais suns pasaulē. Skaidrs, ka ir pilna pasaule ar vislabākajiem suņiem, jo šāds ģimenes drauga raksturojums noteikti ir katram īpašniekam. Bet Pablo raksturo vienkārši neizsīkstošs optimisms un prieks. Suns ir priecīgs jebkādos apstākļos. Viņam vajag tikt ārā pastaigāties un vienlaikus vajag mūsu klātieni. Tad viņš ir laimīgs. Tas ir nebeidzams prieka avots - ja kļūst mazliet skumji, apskaties uz suni, dabū acu kontaktu, un viņš uzreiz smaida pretī.»
Prieka avots pandēmijas laikā
«Suns palīdz saglabāt veselo saprātu un nesajukt prātā. Viņu var mīļot. Ja ir viens silts, foršs, mīksts dzīvnieks blakus, kuru paijāt, tas dod miera sajūtu. Otrs ir tā beznosacījumu mīlestība, ko dod suns. Un vēl - ārkārtīgā uzticība un lojalitāte. Trešais: jums ar viņu kaut kas ir jādara laukā. Tas nozīmē, ka ir labs stimuls savākties un izkustēties.
Pandēmijas mīnuss ir tāds, ka kovida pirmā viļņa laikā ļoti daudzus suņus adoptēja no dzīvnieku patversmēm, bet tagad tie atkal nonāk atpakaļ patversmē. Šobrīd ir tāda tendence - tikko sākās zaļais režīms, diemžēl draugi tika nogādāti atpakaļ patversmēs. Tā ir ļoti nopietna atbildība. Ja gribas dzīvnieku, bet nav pārliecības, ka varēsiet tikt galā, tad ir vēl citi varianti, piemēram, brīvdienās dzīvnieku patversmēs staidzināt suņus un dabūt to saskarsmi. Tas ir divpusējais efekts, jo var gan kādu samīļot, gan arī patversmēm sniegt atbalstu.»
Labprāt našķotos ar halvu
Kad Pablo bija gadu vecs, viņš, lai pievērstu uzmanību, spēlējās ar saimniecībā noderīgiem instrumentiem. Ilze stāsta, ka viņu ģimene saimnieko zemnieku saimniecībā. Kamēr Ilzes vīrs aizgāja izdzert kafiju, tikmēr Pablo raitā solī instrumentus aiznesa. Vēl viņa izstāsta, ka labradori ir lieli ēdiena mīļotāji, tāpēc jābūt uzmanīgiem, cik daudz ēdiena dot mājas mīlulim. Pablo ļoti garšo halva. Lai gan saimnieki neļauj našķoties ar šo gardumu, ņiprais suņuks pamanās to nozagt un uzkost.
Kas jāzina labradoru saimniekiem?
«Labradors ir vienmēr smaidīgs suns. Nevajag cerēt, ka labradors būs sargsuns. Viņš ir ļoti enerģisks. Ar viņu jāiet staigāt, viņš gaida pastaigu. Jā, suņuka mūžs nav garš. Nav tā, ka viņi nodzīvo līdz 17 gadiem. Protams, ir jāuzmana arī kāre ēst, suns ātri dabū virssvaru. Var sākties locītavu problēmas. Veterinārās medicīnas izmaksas ir dārgas. Es nezinu, vai labradors ir dārgāks par kādu citu suni. Bet visādi citādi jāņem vērā tieši tas pats, kas paņemot jebkuru citu šķirnes suni. Man ir pieredze tikai un vienīgi ar labradoriem.»
*****