VAKARA ZIŅAS. Kurš bija pirmais: vista vai ola?

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Atgādinām dažādus zināmus un varbūt aizmirstus faktus par olām.

Pirmā bija ola! Olas ir «mantojums» no putnu senčiem dinozauriem, no kuriem viens sava izskata dēļ tiek uzskatīts par vistiešāko putnu senci. Galu galā - ja, selekcionējot dzīvniekus, rodas jaunas, īpatnējas šķirnes, kāpēc gan māte daba nebūtu varējusi pajokot, dinozaura olā izveidojot tagadējo vistu Pirmmāti?

Āfrikas strausam ir vislielākā ola - tā sver 1,5-2 kilogramus. Ar no vienas strausa olas pagatavotu omleti pietiek, lai kārtīgi paēstu desmit cilvēki.

Bišu kolibri ir vismazākā ola - tā sver 0,5 gramus un izmēra ziņā atgādina zirni.

Uzturā var lietot vistu, strausu, pīļu, zosu, paipalu olas. Katrai ir savi plusi, savas garšas īpatnības un savi pielūdzēji. Labu apetīti visiem!

Olas no organisma izvada ne tikai putni un rāpuļi, bet arī abinieki, kukaiņi, gliemji, tārpi un kloākaiņi, piemēram, pīļknābji un ehidnas.

Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 grami.

Latvieši lieto gan vārdu ola, gan pauts, tomēr pēdējais vairāk attiecināms uz vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēklinieku. Nerātnajās dainās ir arī šāda:

Jānīšam zili pauti, Pēteram puspelēki. Jānīts savus zilus pautus Iešauj ziedu cekulā, Pēters savus puspelēkus Iesien rudzu kūlītī.

Ola pagāniskajā tradīcijā jau izsenis simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos un ar laiku kļuva arī par Lieldienu simbolu.

Slavenais juvelieris Karls Faberžē no zelta un dārgakmeņiem izveidoja olu, kuru Krievijas cars Aleksandrs III uzdāvināja savai sievai Marijai. Izsmalcinātās Faberžē olas kļuva slavenas un, protams, arī dārgas. 1985. gada 11. jūnijā Karla Faberžē darināta Lieldienu ola Ņujorkā izsolē pārdota par 1 375 000 dolāru (1,2 miljoni eiro). Dārgākā ola ir bijusi tā dēvētā Kronēšanas ola, kas izgatavota 1896. gadā Nikolaja II sievai. Šī ola izsolē pārdota par 24 miljoniem dolāru (aptuveni 22 miljoni eiro).

1938. gadā izdotajā «Mājturības leksikonā» teikts, ka vistas ola caurmērā sver 52-53 gramus, čaumala apmēram 6 gramus, baltums 31 gramu un dzeltenums 16 gramus. Ir arī ieteikumi: «Olas iepērkot, tās jātur pret gaismu. Ja ola gaiši caurspīdīga, tad jādomā, ka tā ir svaiga. Vecas olas pret gaismu rādās neskaidras, un tāpat gluži svaigas nav arī tādas olas, kas gan pietiekoši skaidras, bet kam uz augšu pret gaismu turēts smailais gals sevišķi gaišs. Vēl drošāk, ja nepaļaujas uz aci vien, bet lieto olu pārbaudītāju. Lai nelāgas olas negadītos ēdienā, tās vis tūliņ neiesit bļodā, bet pārbaudot pa vienai iesit atsevišķā traukā. Vārot svaigas olas negrimst, vecās peld pa virsu.»

Vai zināt, kas ir olāksnis? Olu kultenis vai gaļas gabaliņi, sacepti ar olām.

Bet omlete ir aizguvums no vācu ‘omelett, omelette’. Vācieši šo vārdu aizguvuši no franču valodas, bet franči - no latīņu valodas.

Pantāgs ir pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu. (Avots: «Virtuves vārdene»)

Svarīgākais