VAKARA ZIŅAS. Mazs dzīvnieciņš ar plašu sirdi

Prieks un dzīvība mājās – tā varētu teikt cilvēki, kuri par savu draugu izvēlējušies tik neparastu dzīvnieciņu kā mājas sesks. Ilgu gadu garumā profesionālā līmenī ar šiem zvēriņiem nodarbojas un tos audzē biedrības «Klubs «Seskumīlis»» valdes priekšsēdētāja Sarmīte Luste.

Viņai septiņus gadus pieder arī oficiāla mājas sesku audzētava, kur patlaban mīt 21 zvēriņš. «Tā ir vesela sesku dinastija, vairākas paaudzes, sākot ar vecvecvecmāmiņu un vecvecvectētiņu,» smejas Sarmīte. Katram ir savs vārds, katrs tiek apmīļots un apčubināts. Taču sākās šī aizraušanās pirms daudziem gadiem, kad Sarmīte vēl dzīvoja Rīgā un viņai vīrs uzdāvināja pirmo mājas sesku. «Dāvināt dzīvniekus ir neprāts. Es savu pirmo sesku saņēmu, pilnīgi neko nezinot par to turēšanu. Ar savām tagadējām zināšanām brīnos, ka mans pirmais dzīvnieciņš tik ilgi un labi nodzīvoja!»

Nedēļas laikā atrod 14 pamestus seskus

Kad Sarmītes pirmais sesks pārcēlās uz labākiem medību laukiem, viņa nodomājusi, ka pietiek - sesku nekad vairs neņems, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. «Mani trīs dēli pēc mūsu seska aiziešanas bija tie, kuri sagādāja nākamo, jo tik ļoti bija pieraduši pie seska klātbūtnes, ka citādi nespēja.» Tā bija pagājušā gadsimta 90. gadu nogale un jaunā gadsimta sākums, kad dzīvoklī turēt mājas sesku bija kļuvis par modi. Tas bija laiks, kad seskus varēja iegādāties likvidējamajās zvēraudzētavās jeb kažokzvēru fermās, kur tie tika speciāli pavairoti, bieži vien pat neievērojot tuvradniecību, un peļņas nolūkos pārdoti ikvienam, kurš šādu dekoratīvu zvēriņu vēlas iegādāties. Par selekciju, nemaz nerunājot par veselības pārbaudēm, zvēraudzētavās neviens galvu nelauzīja. Tuvradniecības dēļ sesku mūžs tolaik bija īss, tiem pastāvīgi radās problēmas ar veselību. «Daudzi jaunie sesku īpašnieki, neprotot ar dzīvnieku tikt galā, to palaida uz ielas - atbrīvojās. Tolaik vēl nebiju iestājusies klubā «Seskumīlis», taču cilvēki, zinot, ka man ir pieredze ar seskiem, zvanīja un teica, ka esot atraduši sesku, un vaicāja, ko ar to darīt. Nekas cits neatlika kā pamestos seskus socializēt un ārstēt,» atceras Sarmīte. «Rekords bija vienas nedēļas laikā Rīgā un tās apkārtnē 14 atrasti seski. Dzīvnieku patversmes tos nevēlējās uzņemt, jo nezināja, ko ar seskiem iesākt, kā par tiem rūpēties. Mums, kluba «Seskumīlis» biedriem, nekas cits neatlika kā seskus glābt, braukt tiem pakaļ un mēģināt saprast, kāpēc cilvēks tos izlicis uz ielas.» Parasti iemesls gan nav tālu jāmeklē: cilvēks, pakļaujoties savai iegribai, dzīvnieciņu iegādājies, neko nezinot par tā uzvedību. Ja sesks nācis no zvēraudzētavas, tad visbiežāk tas nebija socializēts. «Sesks kož! Parasti ir tā, tas vienreiz cilvēku sakož, cilvēks nobīstas, sesku ieliek būrī un vairs pat nemēģina ņemt rokās. Cik tad ilgi tai būrī tupēs? Tā, sprostā sēžot, dzīvnieks paliek arvien mežonīgāks. Vienā brīdī cilvēkam apnīk tādu kopt un viņš savu zvēru palaiž, kā pats saka, dabā,» Sarmīte ieskicē problēmas cēloni. Tas notiek līdzīgi kā ar apnikušiem suņiem un kaķiem. «Cilvēki domā, ka, palaižot brīvībā, sesks izdzīvos. Nē, domesticēts dzīvnieks neprot dzīvot dabā. Varbūt vasaru izvilks, taču pārziemot nespēs.»

Likumā ievieš grozījumus

Biedrības «Klubs «Seskumīlis»» uzdevums ir izglītot sabiedrību, lai maksimāli izvairītos no šādām situācijām; tas noteikts arī statūtos. «Esam pauduši arī publiski, ja cilvēks ar mājas sesku sadzīvot nespēj, lai atdod biedrībai, kas tam atradīs citas mājas, nevis pakļauj tām ciešanām, kas ir neizbēgamas, to palaižot uz ielas.»

Sarmīte ir lepna, ka ar viņas pārstāvētās biedrības iesaisti tika panākts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai» uzreiz aiz suņiem un kaķiem tika iekļauti arī mājas seski. «Šajā ziņā no Baltijas valstīm mēs esam pirmie un vienīgie.» Līdz šim seskus varēja pārdot zooveikalos, kur nereti pārdevēja biezajos metinātāja cimdos šo zvēriņu izņēma no būra, ielika kastītē un ģimene nopirka bērniņam. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas zooveikali pārtrauca pārdot mājas seskus, jo tas kļuva par sarežģītu.

Nākamais solis bija nepieciešamība pēc mājas sesku audzētavām. Uzņēmīgā sieviete un viņas domubiedri centās izglītot sabiedrību, lai seskus nepērk no kaktu pavairotājiem, bet gan no oficiāli reģistrētām audzētavām. «Tieši tāpat kā suņu un kaķu audzētavām, arī mums ir ciltsdarba nolikums, kas pieprasa veterinārās pārbaudes, vakcinācijas, mikročipēšanas un reģistrācijas. Organizējam un piedalāmies sesku izstādēs, kā arī audzētavu mazuļi ir ar ciltsrakstiem.»

Seskam droša māja

Ja esat izlēmis par labu mājas seskam, jāzina vairākas lietas. Pirmkārt, tās ir izmaksas. Sesku mazulis, kam uz atsavināšanas brīdi tāpat kā kucēnam vai kaķēnam obligāti jābūt vakcinētam un, vēlams, arī mikročipētam, nemaksā lēti, taču tas ir mazākais. Sarmīte pauž, ka viena šāda dzīvnieciņa uzturēšana mēnesī varētu izmaksāt ap 70 eiro, taču pēdējos mēnešos, kad cenas ceļas ne pa dienām, bet gan stundām, tas varētu būt stipri dārgāk. «Mums ir citādi, jo izmaksas, cik vien tas ir iespējams, optimizējam. Vairāki kluba biedri veic koppirkumus, tad cena ir zemāka.» Mājas seska ēdienkartē jābūt svaigai gaļai, jo šis dzīvnieciņš pieder plēsējiem!

Tikko mājās parādās sesks, dzīvesvieta būs jāpārkārto tā, lai jaunajam iemītniekam tā būtu droša un maksimāli atbilstoša dzīvošanai. Jāatceras, ka sesks ir ļoti kustīgs, kas nozīmē, ka tas pavisam viegli spēj izraisīt sev pašam bīstamas situācijas. Ir jāzina, kur iekārtot šī zvēriņa būri, kur novietot tualeti. «Seskam dzīvoklī ir nepieciešamas vairākas tualetes, pa vienai katrā telpā. Un kā likums - pie ārdurvīm. Tikai ar laiku, iepazīstot savu dzīvnieku labāk, var mainīt tā ieradumus. Risināt tā, lai sesks pamatā nokārtojas sava būra tualetē.»

Seski nejūt augstumu, tāpēc var izkrist pa logiem. «Risku var izraisīt gan logi, gan durvis. Gadās situācijas, kad mājas sesks tiek ievērts durvīs un aiziet bojā.» Lai cik harmoniska būtu sadzīvošana ar sesku, dzīvniekam, precīzāk sakot, tā drošībai, ir nepieciešams būris! Kaut vai gadījumos, kad atnāk ciemiņi, kuri nezina, ka sesks ir ļoti kustīgs dzīvnieks, tāpēc jāuzmanās, lai netīšām tam nenodarītu pāri, piemēram, uzkāpjot vai uzsēžoties virsū.

Vēl jāuzmanās, lai seska rīcībā nenokļūtu gumijas lietas, sākot ar dzēšgumijām (arī zīmuļu galos) un beidzot ar televizora pults podziņām. Gumija tiem šķiet tik interesanta, ka sesks to mēģinās pagaršot un norīt. Ja tā notiek, nepieciešama steidzama veterinārārsta palīdzība, citādi zvēriņš neizdzīvos. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā ir maz veterinārārstu, kas specializējušies darbā ar mājas seskiem. «Kluba mājaslapā ir šo ārstu kontakti. Cik man zināms, šie dakteri praktizē Rīgā, Jelgavā un Ogrē.»

Seska mājās puķes neaugs

Nākamā lieta ir mājas sesku uzvedība. Ja esat izvēlējies turēt mājas sesku, jums jābūt cilvēkam, kurš ļoti mīl dzīvniekus, turklāt ar beznosacījumu mīlestību. «Seska saimniekam jāpiemīt plašai sirdij, jo arī seskam, lai cik jocīgi tas neizklausītos, ir plaša sirds!» smejas Sarmīte. Šie dzīvnieciņi ir izteikti dabas bērni, tāpēc, ja jums mājās ir puķu podi, varat no tiem uzreiz atvadīties. «Man mājās bija lielas, skaistas puķes. Ko tikai visu es neizmēģināju! Liku apkārt lielus akmeņus, taču viss veltīgi. Izdzīvoja tikai nokarenās puķes, ko varēja kārt pie griestiem,» smejas audzētāja. «Tas tāpēc, ka zeme un rakšana ir sesku lielā mānija. Dabā tie dzīvo zem saknītēm.» Turklāt seskiem piemīt liela mērķtiecība. Ja dzīvnieks ir izdomājis tikt uz jūsu augstās palodzes un izkašņāt puķu podus, nekas to neapturēs - tas notiks agrāk vai vēlāk.

Kas attiecas uz kastrēšanu, viss ir tāpat kā kaķiem. Ja sesku tēviņš netiks kastrēts, tas smirdēs tik ļoti, ka visi, kuri satiks tā saimnieku, zinās, ka šim cilvēkam mājās mīt sesks, kurš meklējas.

Iespējams, šo lasot, cilvēkam radīsies priekšstats, ka mājas seski ir ārkārtīgi sarežģīti dzīvnieki. Taču pieredze rāda, ka ļaudis, kuri ar šiem dzīvnieciņiem ir sadraudzējušies, bez tiem savu dzīvi nespēs iedomāties. Tā noticis arī ar Sarmīti.

* * * * * * *

Abonē brīvdienu žurnālu "Vakara Ziņas" šeit