Uzskata, ka cipari un statistika ir bezkaislīga. Bet tā gluži nav, ja palūkojamies kaut vai ielās sev degunpriekšā – Latvijas galvaspilsētā. Rīgā jau gadu desmitiem risinās ielu kaujas par to, kura no tām ir īsākā, garākā vai šaurākā. Lai arī par to it kā konceptuāla vienošanās ir panākta, tās nav aksiomas, kuras simtprocentīgi iecirstas akmenī.
Enciklopēdijās un tūrisma ceļvežos melns uz balta pausts, ka par visšaurāko Latvijas galvaspilsētas ielu jāsauc Rozena iela Vecrīgā, kas sākas Doma laukumā un beidzas krustojumā ar Krāmu ielu jeb savos pirmsākumos 13. gadsimtā - no Rīgas nocietinājumu mūra līdz Doma baznīcas kapsētai. Vietām tā ir mazliet šaurāka par diviem metriem, un gājējs, nostājoties tās vidū, var ar rokām aizsniegt viena otram pretī esošo namu mūrus.
Daudzi pat nenojauš, ka līdz 17. gadsimtam tagadējo Rozena ielu sauca par Kalēju ielu, jo tajā pārsvarā dzīvoja kalēji. Tikai pirms četriem gadsimtiem iela tika nosaukta vienas no ievērojamākajām vācbaltiešu dzimtām uzvārdā - par Rozenu (Rosen: tulkojumā no vācu valodas - rozes) ielu. Zīmīgi, ka līdz 1923. gadam latvieši šo ielu sauca par Rožu ielu, bet Latvijas neatkarības piektajā gadā to oficiāli pārvāciskoja Rīgas kartes leksikā. Kaut gan piemērotāk būtu, ja šīs dižciltīgās vācbaltiešu dzimtas uzvārdā sauktu kādu brauktuvi senajā Hanzas pilsētā Straupē, jo Rozeni slaveni ar to, ka no 13. gadsimta līdz pat 1939. gadam, kad Latvijas vācieši repatriējās, pārvaldīja Lielstraupes novadu ar dižo Straupes pili.
Savukārt Rīgas ielas, kuras vēlākos gadsimtos nosauktas vārdos, kuri savulaik piederēja Rozena ielai (Kalēju - Vecrīgā un Rožu - Berģos), nebūt nav šaurākās. Tomēr Rozena ielas statuss nemaz nav tik stabils. Ne tik sen galvaspilsētas kartogrāfijas pārzinātājus ne pa jokam satrauca ieraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas mājaslapā, kur par Rīgas šaurāko ielu tika nosaukta 3,2 metrus platā vai šaurā Rituālu iela Maskavas forštatē, kas sākas starp Maskavas ielas namiem numur 135 un 137 (pretī Rīgas Sporta manēžai) un beidzas vecajos Ebreju kapos. Oficiāli šim ceļa posmam nav dots ielas nosaukums, bet tautas mutē to sauc rituālu vārdā, jo līdz pat pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad tika atklāti Jaunie ebreju kapi Šmerlī, vecajā kapsētā veica apbedījumus un pa Rituālu ceļu virzījās bēru ceremonijas. Tā ka tam, kāpēc šim ceļa posmam piešķirts rituālu vārds, ir loģisks izskaidrojums. Diemžēl okupāciju laikā šīs ielas galamērķis - ebreju kapsēta - tika apgānīts, un to darīja ne tikai nacisti, bet arī komunisti, nosaucot šīs kādreizējās mūža mājas par Komunistisko brigāžu parku. Tomēr, pēc visa spriežot, 1725. gadā izveidotā ceļa (Rituālu ielas) nodēvēšana par Rīgas īsāko ielu bija tikai īslaicīga Maskavas forštates fanu ambīcija.
Ja skatāmies pēc situācijas dabā, tad par Rīgas īsāko ielu jāuzskata 30 metru garā Atgriežu iela Vecrīgā iepretī Saeimas namam. Tā sākas Jēkaba ielā un atduras strupceļā pret Latviešu studentu korporācijas «Fraternitas Lataviensis» konventa namu, kura oficiālā adrese ir Aldaru iela 7, bet parādes durvis gan virināmas Atgriežu ielā.
Atgriežu iela ir atrodama jau 1650. gada Rīgas plānā un iezīmē seno ieeju krievu sētā. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā tā saukta par Atgriezenisko ielu, bet no 1923. gada tai oficiāli piešķirts Atgriežu vārds. Senāk, kopš 13. gadsimta beigām, Atgriežu iela veda uz krievu sētu, kur Krievzemes tirgotāji bija sev ierīkojuši noliktavu telpas un dzīvojamos namus. Tikai pēc dažiem gadsimtiem Rīgā izveidojās «lielā» krievu sēta ar Maskaviešu namu centrā, kas Staļina laikā tika noārdīta, lai tās vietā uzslietu Kolhoznieku (tagadējo Zinātņu akadēmijas) namu.
Tomēr «pēc papīriem» uz Rīgas īsākās ielas statusu pretendē Kaimiņu iela Daugavgrīvā. Rīgas domes sastādītajā tehniskajā dokumentācijā par ielu pamatlielumiem tā uzrādīta tikai kā 23 metrus gara. Tomēr tas tā ir tikai ir «pēc papīriem», jo dabā šī iela ir pāris simtus metru gara un stiepjas it kā trijos atsevišķos posmos pa padomju laikā uzbūvēto daudzdzīvokļu māju kvartālu.
Savukārt Maskavas forštatē esošā 32 metrus garā Īsā iela it nebūt nav uzskatāma par īsāko galvaspilsētas ielu. Un diez vai kāds to arī tā pilnīgi par tik niecīgu gribētu uzskatīt, jo tā taču ir iezīmēta 7. maršruta tramvaja trasē.
Savukārt pie savām garākajām ielām Rīga sāka tikt mazāk nekā pirms simt gadiem, kad pagājušā gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē galvaspilsēta sāka «anektēt» Pierīgas pagastu teritorijas. Tā 1927. gadā par Rīgas garāko ielu (16 177 metri) kļuva Jaunciema gatve, kad Rīga Ādažu pagastam atņēma Jaunciema papīrfabrikas ciematu un ceļu, kas ved no Berģiem uz Vecmīlgrāvi, nodēvēja Jaunciema vārdā. Padomju okupācijas laikā 1975. gadā šī iela tika pārdēvēta «Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem» 1944. gadā datuma vārdā - par 13. oktobra ielu, kas, protams, uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika anulēts. Jāteic, ka lepno gatves nosaukumu iela nenesa pirmās Latvijas brīvvalsts laikā - tā tika dēvēta vai nu par Jaunciema ielu, vai Jaunciema 1. līniju.
Arī pie otras garākas - Maskavas ielas, kas ir tikai mazliet īsāka par Jaunciema gatvi (16 048 metri) - Rīga tika tikai tad, kad sāka «anektēt» pagastu teritorijas uz austrumu pusi - Ķengaragu, Rumbulu, Dārziņus.
Trešās garākās ielas statuss pienākas Brīvības ielai (senāk - Aleksandra, Ādolfa Hitlera vai Ļeņina ielai; atkarībā no tā, kādas tautības kaklakungi bija piesavinājušies varu pār latvju zemi). Te gan jāteic, ka īpaši skrupulozi pedanti var celt iebildumus, jo «pēc papīriem» 12 071 metru garā Brīvības iela sadalīta trīs posmos: Brīvības bulvāris - 572 metri, Brīvības iela - 3049 metri, un Brīvības gatve - 8450 metru.
Ceturtās garākās (un arī Rīgas visplatākās) ielas statuss pienākas padomju okupācijas laikā izbūvētajai tolaik supermodernajai automaģistrālei uz Jūrmalu - Kārļa Ulmaņa gatvei, kuru padomijas laikā dēvēja vācu komunista Ernsta Tēlmaņa vārdā. Lai arī nav oficiālu mērījumu, kura ir Rīgas platākā iela, platības ziņā par tādu būtu jāuzskata 11,932 km garā Kārļa Ulmaņa gatve, jo tās platība ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā Jaunciema gatvei - 330 911 kvadrātmetri (Jaunciema gatvei - 148 714 kvadrātmetri). Kārļa Ulmaņa gatve var lepoties ar 27,733 kvadrātmetriem uz vienu metru brauktuves, bet Jaunciema gatve tikai ar 19,905 kvadrātmetriem.