VAKARA ZIŅAS. Mājas mīlulis. Domingo – bērnības sapņa piepildījums

© BAIBAS KANTIŅAS ARHĪVS

Jūrmalniece Baiba Kantiņa ilgus gadus strādā komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā. Tā ir nozare, kur nereti nepieciešams būt klātesošam septiņas dienas nedēļā, tāpēc vienīgais, ko pēc kārtīga darba cēliena cilvēks varētu vēlēties, ir mājas miers un klusums. Taču – nē, Baibai ilgus gadus bija kāds sapnis, ko īstenot izdevies vien pieaugušā vecumā. Turklāt šis sapnis savā ziņā saistīts ar korekcijām mājas dzīvē, proti, kad miers pārtop par nemieru.

«Man kopš seniem laikiem - faktiski no bērnības - ļoti gribējās britu pelēko īsspalvaino kaķi. Biju izvēlējusies konkrēti šīs šķirnes dzīvnieku, taču ilgu laiku man pie tā nesanāca tikt,» Baiba saka. Jāpiebilst, ka šīs šķirnes pārstāvjiem raksturīgs, ka tie nav pārlieku komunikabli un orientēti uz cilvēku, taču nav arī tā, ka saimnieka glāsti tiem nebūtu vajadzīgi vispār. Izņēmums nav arī Domingo - britu pelēkās īsspalvainās šķirnes runcītis jeb Baibas sapņa piepildījums.

Izsvērts lēmums

Tas notika pirms astoņiem gadiem, kad Baiba vēl strādāja savā iepriekšējā darbavietā Rīgas domē. «Manā kabinetā ienāca priecīga kolēģe un paziņoja, ka pavisam drīz tikšot pie britu šķirnes kaķenītes, savukārt viņas draudzene - pie runcīša. Kādas audzētājas kaķenei bija piedzimuši trīs kaķēni, diviem saimnieki jau aizrunāti, taču ir palicis vēl viens runcītis. Vai es to nevēloties? Kaķēns gan par savu māsiņu un brālīti esot mazāks, smalkākas uzbūves,» Baiba smejas, atstāstīdama sarunu ar bijušo kolēģi. «Mans draugs, kurš tagad ir kļuvis par manu vīru, sākumā pretojās, ka mūsu mājās tiktu paņemts kaķis, taču es viņam pastāstīju, ka tieši šīs šķirnes dzīvnieks ir mans sens sapnis. Arī meitiņa bija jau paaugusies, un es ļoti cerēju, ka runcīša parādīšanās viņai nevarētu izsaukt alerģisku reakciju. Iepriekš vairākkārt bijām ciemojušās pie vecvecākiem, kuriem bija kaķis. Tur nekādas problēmas neradās, tāpēc jutos diezgan droši, ka manam bērnam alerģijas nebūs.» Pārdomājot visas pozitīvās un negatīvās lietas, kas mājās varētu mainīties līdz ar jauna iemītnieka parādīšanos, ģimene izlēma par labu kaķim.

Vispirms Baiba iepazinusies ar kaķu audzētāju, kura uz viņu atstājusi ļoti labu iespaidu. «Viņa man pacietīgi izstāstīja, ar kādām problēmām mēs varētu saskarties, kad mūsu mājās būs jaunais ģimenes loceklis, kā arī par britu šķirnes pārstāvju raksturu, ko gan es zināju, jo iepriekš biju meklējusi informāciju, kā arī detalizēti izskaidroja, kā par kaķi būs jārūpējas - kā jābaro un citas lietas.» Rezultātā Baiba sapratusi, ka vienreiz pienācis īstais brīdis, lai savu sapni piepildītu. Visticamāk, viņas izvēli ietekmēja arī pozitīvā komunikācija, uzticības pilnās attiecības, kas izveidojās ar audzētāju. Kaķēna pirmā saimniece savus mīluļus bija vedusi uz izstādēm, tie bija ieguvuši augstus novērtējumus, kā arī Baibai tika parādītas kaķēna tēva - čempiona - medaļas. Jaunajai īpašniecei tika radīta drošības izjūta, ka, par spīti viņas pieredzes trūkumam, viss būs labi, turklāt audzētāja būs sasniedzama, ja radīsies kāda problēma. «Abi kaķēna vecāki ir titulēti un, protams, ar ciltsrakstiem, taču mūsu mājas mīlulis bija paredzēts vienīgi kā mīlulis; piedalīties izstādēs mūsu plānos neietilpa, tāpēc arī nekārtojām viņam ciltsrakstus.» Baiba ir pārliecināta, ka arī audzētāja neuzkrītoši, taču rūpīgi izvērtējusi kandidātus, kuriem pārdeva savu mīluļu pēcnācējus.

Spāņu tenora vārdā

Pēc nokļūšanas pie jaunajiem saimniekiem runcītis ieguva svešādu, taču melodisku vārdu - Domingo. Kā uzsver saimniece, peļu junkurs savā pilnajā savā vārdā tiek arī saukts. Ja pie Baibas ciemos atnāk draugi, viņi gan runcīti mēdzot pārkristīt par Bingo, taču - nekā nebija! - īstais vārds ir Domingo. Turklāt pats skanīgā vārda īpašnieks ir iegaumējis, kā to sauc, uz savu vārdu reaģē. «Pārvedot kaķēnu uz mūsmājām, pamanīju, ka tas skaļi un izteiksmīgi murrā. Nodomāju, kā tāds tenors! Mans favorīts ir spāņu tenors un diriģents Plasido Domingo, tāpēc arī kaķis tika pie šī vārda.» Starp citu savu paradumu skaļi un izteiksmīgi murrāt Domingo joprojām ir saglabājis.

Baiba ir priecīga, ka zina arī sava Domingo māsiņu un brālīti, respektīvi, šo kaķu saimniekus. «Uzturam kontaktu. Zinu, ka arī ar šiem dzīvniekiem viss ir kārtībā - tie neslimo. Astoņu gadu laikā Domingo nav slimojis ne reizes, ja neskaita vienu gadījumu, kad mana meita «pārnesa» mājās konjunktivītu. Tas ir ļoti lipīgs. Nākamajā dienā iekaisušas actiņas bija arī Domingo.» Baiba rīkojusies momentā - viņa sazvanījusi veterinārārsti un nekavējoties sākusi pilināt kaķim acīs zāles. Jau pēc divām dienām viss bija kārtībā. «Tas bija vienīgais nepatīkamais atgadījums ar mūsu zvēra veselību. Lai maksimāli parūpētos par mīluli, kopš pirmās dienas Domingo dodam tikai to pārtiku, kuru mums ieteica audzētāja. Tas ir viens sausās barības veids, ko mainījām atbilstoši sava Domingo vecumam. Vispirms devām junioriem, bet vēlāk - pieaugušiem sterilizētiem kaķiem paredzēto pārtiku,» atklāj saimniece. «Kad mūsu kaķis bija paaudzies, veterinārārste ieteica Domingo nebarot ar gardumiem, našķiem, un mēs viņai klausām. Arī neko citu runča ikdienā neesam mainījuši.» Ar savu pieredzes stāstu Baiba apgāž izplatīto mītu, ka šķirnes dzīvnieki esot vājāki un daudz slimojot. Nē, tā nav taisnība. Drīzāk veselības problēmas var būt kaķim, kurš paņemts no dzīvnieku patversmes, jo, kaut arī tas skaļi netiek teikts, patversmē nokļūst dzīvnieciņi ar dažādām infekcijām un iedzimtām slimībām.

Jumta terases kaķis

Domingo ir no tiem kaķiem, kuriem patīk ūdens. Ne tikai spēlēties ar to, slapinot ķepas, bet arī daudz dzert. «Agrāk mums virtuvē atradās tā saucamais ūdens aparāts jeb, vienkārši sakot, lielais bundulis ar dzeramo ūdeni. Domingo bija iemanījies ar ķepu pieskarties šī bunduļa mehānismam un to pakustināt tā, ka no lielās pudeles uz grīdas sāka tecēt ūdens. Kaķis neko, kaķis gribēja tikai padzerties. Taču tu no rīta pamosties, izej virtuvē, bet tur uz grīdas pamatīga peļķe.»

Ārā Domingo netiek laists, jo netālu no Baibas mājas atrodas mežs, kurā mīt lapsas. «Diemžēl mūsu apkārtnē šādi gadījumi ir bijuši - lapsām kaķi ir kā gardumi. Kuplastes ir medīgi dzīvnieki, tās bez problēmām spēj kaķi gan notvert, gan saplosīt.» Līdz ar to Domingo jau kopš bērnības dzīvo pa savu saimnieku mājas jumtu un terasi, kur ir droši. Ir bijušas dažas reizes, kad junkurs izsprucis ārā, taču tās beigušās veiksmīgi - Baibas meita kaķi noķērusi un atnesusi atpakaļ mājās. «Es tikai priecātos, ja Domingo varētu laist ārā, ja tas staigātu pa zaļu zālīti, taču drošības apsvērumu dēļ to šobrīd nevaram ļaut.»

Lai arī absolūts mājas kaķis, taču medību instinkts Domingo nav zudis. Savas dzīves laikā tas uz balkona nomedījis vairākus putniņus. Divus no tiem saimnieki paspēja izglābt, taču pārējos ne - tos vēlāk apglabājuši dārzā zem ābeles. Pēc nomedīšanas Domingo savu medījumu vienmēr ienes iekšā parādīt mājiniekiem. Tas jau nekas, ka pēc tam pilnas istabas ar spalvām!

Kaķim Baibas mājā ir sava iemīļotā vietā. Tā kā Domingo ļoti alkst būt uzmanības centrā, tas labprāt lielajā istabā apguļas uz galda. Šāds paradums peļu junkuram esot jau kopš bērnības. Arī virtuvē Domingo ir sava vieta, no kuras tas vēro notiekošo, piemēram, kā Baiba gatavo ēdienu. Gluži sēdēt uz galda un bāzt degunu bļodā, kur kaut kas tiek maisīts, Domingo nedrīkstot vis. Taču ir tik jauki, ka visu var pasmaržot un mazliet iejaukties ikvienā saimnieces darbībā! «Kad mājās tiek atvesti produkti, kaķim tie visi ir jāpaosta. Visur ir jāielien. Jā, Domingo ir ļoti ziņkārīgs.» Otra iecienītākā vieta virtuvē ir izlietne, kur var ielēkt padzerties tekošu ūdeni. Tai blakus nolikts speciāls trauciņš ar vienmēr svaigu ūdeni, un kaķis zina, ka tas ir viņam. «Ūdeni Domingo nomainu divreiz dienā, jo manam zvēram patīk, ja trauciņā ir tīrs, svaigs ūdens.» Ilgākais laika posms, kad ūdens trauciņā nav apmainīts, ir divas dienas, taču tā notiek vienīgi tad, ja Baiba ar ģimeni dodas izbraukumā un kaķis paliek mājās viens.

Par vajadzībām un iespējām

Brīdi, kad saimnieki gatavojas braukt prom, Domingo perfekti sajūt. «Kad izvelkam ārā koferi, kaķis, demonstrējot savu neapmierinātību, uz tā uzguļas. Viņš apvainojas. Lai to demonstrētu, Domingo vispirms paguļ uz kofera, bet pēc tam aiziet prom, noguļas kādā mājas stūrī un uz mani pat neskatās.» Ja brauciens ieplānots ilgāk par divām dienām, ciemos pie Domingo atnāk Baibas kaimiņiene, lai ar to parunātos un, protams, nomainītu ūdeni. Kaut arī britu šķirnes kaķīšiem ņurcīšana nepatīk un tie drīzāk uzskatāmi par pašpietiekamiem dzīvniekiem, vairāk par divām dienām bez komunikācijas un glāstiem iztikt ir grūti.

Sarunas noslēgumā Baiba atklāj, ka labprāt būtu vēlējusies vēl vienu kaķīti, lai Domingo interesantāka dzīve, taču pārējā ģimene bijusi pret šo ieceri. Tagad, kad viņas mīlulim ir astoņi gadi, droši vien arī pats Domingo par kompāniju vairs nebūtu sajūsmā. «Es zinu pati un arī iesaku citiem - pirms izvēlaties iegādāties kaķi, palasiet par tā raksturu un paradumiem! Lai cik skaists būtu dzīvnieks, ir neprātīgi to ņemt tikai tāpēc, ka ļoti iepaticies tā izskats. Vispirms jārēķinās ar savām iespējām, kā arī ar to, ka kopā būs jādzīvo ne viens vien gads.»

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.