Kaitīgas ķīmiskas vielas apdraud bišu sugas un var paralizēt vai pat nogalināt šos lidojošos kukaiņus, taču galvenais drauds bišu populācijām joprojām ir straujās klimata izmaiņas, vēsta kanāls «National Geographic».
Cik bišu ir pasaulē?
Pašlaik pasaulē ir vismaz divi triljoni bišu. Aplēses liecina, ka medus bišu saimju skaits visā pasaulē ir 81 miljons un kopējais cilvēku pārvaldīto bišu saimju skaits ir aptuveni 100 miljoni. Katrā stropā ir no 10 000 līdz 60 000 bišu. Pastāv daudzas bišu sugas, un kopumā to pasaulē ir ap 20 000.
Kad svin Pasaules bišu dienu?
Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules bišu dienu. Datums nav izvēlēts nejauši, proti, tā ir modernās dravniecības pamatlicēja Antona Janšas dzimšanas diena. Viņa vēl 18. gadsimtā izkoptās metodes izmanto joprojām.
Cik sver bites?
Bišu māte ir lielākā no visām bitēm, tā ir tumšāka un ar garu dzeloni. Tās ķermeņa garums atkarībā no gadalaika un individuālajām īpatnībām var būt no 20 līdz 25 mm. Darba bites ķermeņa garums ir 12-14 mm, bet tās masa svārstās ap 90-100 mg. 4000 bišu kopā sver apmēram kilogramu. Vidēji bišu stopā ir ap 50 000 bišu, kuru kopējais svars ir ap sešiem kilogramiem. Bišu skaits saimē atkarīgs no gadalaika, proti, pavasarī saimē ir ap 20 000 bišu, rudenī līdz 30 000, savukārt vasarā, kad bitēm ir darbīgākais periods - pat līdz 80 000.
Kāda ir bites darba produktivitāte?
Viena bite savas dzīves laikā var saražot vienu ēdamkaroti medus. 683 bites nolido aptuveni 50 000 kilometru, lai savāktu apmēram trīs kilogramus nektāra. To viņas ievāc no aptuveni diviem miljoniem ziedu, kas rezultējas vienā 260 gramu smagā medus burciņā. Bites ir visnotaļ ātras - tās spēj sasniegt ātrumu līdz pat 25 km/stundā. Katrā lidojumā tās «apciemo» 50-100 ziedu.
Cik ērts ir bišu strops?
Bites pašas rūpējas par to, lai nodrošinātu sev dzīvei komfortablus apstākļus. Atkarībā no vajadzības viņas spēj gan apsildīt, gan atdzesēt savu stropu līdz nepieciešamai temperatūrai. Bites, kā citi kukaiņi, ir aukstasiņu, un tām vitāli būtiski uzturēt stropu nemainīgā temperatūrā, ap 33-34 grādiem pēc Celsija. Aukstā laikā bites uztur stropu siltu, spietojot kopā un noblīvējot stropa plaisas ar propolisu jeb, kā tautā dēvē - bišu līmi. Siltā laikā bites savāc ūdeni un «nostājas» aplī ap stropa ieeju. Izmantojot savus spārnus, bites vēdina ūdeni tā, lai tas iztvaikotu gaisā. Pēc tam viņas ventilē vēso gaisu, lai tas cirkulētu ap stropu kā sava veida centrālais gaisa kondicionētājs.
Kā bites pārziemo?
Iespējams daudziem reizi dzīvē radies jautājums, kur tad bites paliek ziemā un, ja tās patiesi pārziemo savos stropos, vai tās nenosalst. Izrādās, ka arī bites rudenī nopietni gatavojas pārziemošanas periodam. Visi trani jeb vīriešu kārtas bites, kas izšķīlušās no neapaugļotām olām, tiek padzītas no stropa. Pazeminoties gaisa temperatūrai, bites saiet kamolā, ieskaujot tā centrā bišu māti. Šī pārziemošanas kamola izmērs var atšķirties - no dūres lieluma līdz pat futbola bumbas izmēram. Visas pārziemošanas laikā bites, kā iepriekš minēts, uztur vienmērīgu temperatūru, ap 25 grādiem pēc Celsija, kas ļauj tām komfortabli pārciest ziemu.
Bieži mēdz gadīties kādi nelūgti viesi arī ziemas laikā, piemēram, ziņkārīgi putni. Tie iztraucē bites, ar knābjiem sitot pa stropa ārējām sieniņām un izraisot bitēs nevēlamu interesi. Lieki piebilst, ka tās, kas nolemj pamest kamolu un doties izlūkos, diemžēl atpakaļ vairs neatgriežas.
Kā tiek izvēlēta bišu māte?
Darba bites izvēlas, kuru apaugļotās olas cirmeni jeb biti tās dzīves sākuma, kāpura stadijā izaudzināt par bišu māti. Lai cirmenis attīstītos par māti, tam nepieciešama speciāla diēta. Proti, topošā bišu māte saņem peru pieniņu, kas ir ar olbaltumvielām piesātināts īpašs mutes dziedzeru sekrēts. Savas dzīves laikā viena bišu māte izdēj ap 800 000 olu. Visa viņas dzīve ir veltīta vairošanai, un stropu tā pamet tikai vienu reizi mūžā, lai pārotos. Šo ceļojumu mēdz saukt arī par kāzu lidojumu.
Vai bites piesavinās medu no citiem stropiem?
Ir aprakstīti dažādi gadījumi, kad bites uzbrūk citiem stropiem un zog medu. Jāatzīst, ka tās patiesi mēdz «laupīt» citām bitēm medu, ja tas ir pieejams (teiksim, ja biškopis atstāj stropu vaļā) vai gadījumos, kad pašām ir grūts periods un ar ievāktajiem ziedputekšņiem nepietiek visam stropam. Tomēr, ja bite, kas tajā brīdī ir stropa sargātāja, noķer iebrucēju, konstatējot tā svešo smaku savā teritorijā, abi iesaistīsies kaujā, dzeļot līdz nāvei. Ja laupītājs iekļūst stropā nepamanīts, tas «iegūs» aplaupītā stropa smaržu un pietiekami labi apgūs ieeju, lai varētu turpināt lidot iekšā un ārā, kad vien vēlas.
Ar ko medus ir unikāls?
Medus ir vienīgais dabīgais pārtikas produkts, kas satur visas dzīvības uzturēšanai nepieciešamās vielas, tostarp vitamīnus, fermentus, minerālvielas un ūdeni. Tas ir arī vienīgais dabiskais ēdamais produkts, kas satur pinocembrīnu - antioksidantu, kas uzlabo smadzeņu darbību. Medus ir arī ideāls papildinājums šampūniem, losjoniem un kondicionieriem. Līdztekus pretmikrobu īpašībām medus ir lielisks papildinājums mājās gatavotiem kosmētikas līdzekļiem.
Kādi ir medus veidi un īpašības?
Griķu medus tonizē organismu, savukārt liepu medus palīdz normalizēt vielmaiņas procesus. Kastaņu medus «nogalina» bīstamos mikroorganismus. Savukārt akāciju medus regulē cukura līmeni asinīs, bet amoliņa ziedu medus nepieciešams tiem, kurus nomoka aknu problēmas. Tējas koka medus palīdzēs ātrāk izārstēt čūlas un brūces, bet kalnu medus paaugstina imunitāti, palīdz pārvarēt nogurumu, kā arī cīnīties ar depresiju.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs un bitenieks Armands Krauze savulaik »Vakara Ziņām« izstāstīja: «Man galdā medus ir visu gadu. Medu izmantoju gaļām - marinēšanai. Šašliks marinādē - mmm... Tīru medu lieku pie kafijas - maigo, bez izteiktas garšas, kādu pavasara kārklu dzimtas augu medu. Ja gribu našķoties, tad ar liepu medu, tam ir mentola piegarša, vai ar viršu medu, tam ir specifiska garša. Iesaku izmēģināt sieru ar medu, piemēram, liepu, griķu medu pagaršo ar dažādiem sieriem. Jāņu sieru var ēst ar medu. Tas ir pārbaudīts.»
Kā bites var palīdzēt atklāt baisus noziegumus?
Daudzās valstīs policija izmanto ģeogrāfisko profilēšanas metodi, lai atrastu noziedzniekus, it īpaši sērijveida slepkavas. Kaut gan ģeogrāfiskās profilēšanas modeļa testus nevar veikt sērijveida slepkavām, pārbaudēm pētniecībā izmanto bites un kamenes. Kā izrādās, šie spārnotie kukaiņi, apputeksnējot ziedus, pārvietojas ar līdzīgas sistēmas palīdzību. Tā iespaidā kriminoloģijas eksperti sāka izmantot ieskatus no bišu uzvedības pētniecības, lai uzlabotu ģeogrāfiskās profilēšanas metodes un pētītu sērijveida slepkavības. Arī kameņu barošanās modeļu izpēte ir ļāvusi biologiem precizēt pieejas un izveidot algoritmus, ko policija izmanto bīstamo ļaundaru izsekošanai.
Vai Latvijā ir biškopības muzejs?
Jā, ir - Vecbebros. Latvijas Biškopības vēstures muzeju atklāja 1984. gadā kādreizējās Biškopības izmēģinājumu stacijas ēkas otrajā stāvā, bet pirmo stāvu atdeva skolas mācību dravas darba telpām, vēstīts šī muzeja mājaslapā. Muzejs tika izveidots vēsturiski senākajā, ar racionālo biškopību saistītajā vietā - Vecbebros, blakus 1922. gadā atklātajai Biškopības-dārzkopības skolai Vecbebru muižā.