VAKARA ZIŅAS. Kiršteins. Kas ir dumjības mērs?

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

TAUTA VAR GAN TĀ, GAN ŠĀ

ARMANDS KRAUZE, ZZS:

«Ja prezidentu būtu ievēlējusi tauta, protams, tauta ievēlētu tieši tādu, kādu tā vēlas, un tauta pēc tam pati arī varētu pieņemt lēmumu un... mainīt. Tāpēc, es domāju, tautas vēlēts prezidents atgriezīs sabiedrībā interesi par politiku un pārliecību, ka tauta ir noteicēja Latvijā.»

VARAS APREIBINĀTI

ALEKSEJS ROSĻIKOVS, «STABILITĀTEI!»:

«Un jums... nav nekādu pārmetumu par to, jums šodien rokās ir absolūta vara. Bet saprotiet vienu lietu: rītdien lietas var pamainīties, un tad jūs jau nebūsiet tik braši kā šajā momentā, īpaši jaunie deputāti, kuri uzskata... un ir apreibināti ar to varu.»

TIESĪBAS JAU IR...

IEVA BRANTE, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:

«Ikvienam ir tiesības būt pietiekami gudram un uzmanīgi izlasīt dokumentus, kādi ir jāaizpilda, un pārrakstīšanās un apzināta melošana ir divas dažādas lietas.»

KAS IR DUMJĪBAS MĒRS?

ALEKSANDRS KIRŠTEINS, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:

«Mēs arī esam muļķi, salīdzinot ar Lietuvas parlamentu, kurš pieņēma lēmumu noteikt Seima deputātiem sešus tūkstošus eiro mēnesī un vienādu algu prezidentam, Seima priekšsēdētājam un Ministru prezidentam - 10 tūkstošus mēnesī, bet sasniegt to pakāpeniski, ar indeksāciju līdz 2025. gadam. (..) Bet es iesaku tomēr varbūt atgriezties un papētīt pirmskara pieredzi Latvijas deputātam un atzīt, ka vissvarīgākais amats un vislielākā atbildība ir Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, jo, ja Ministru prezidents būs trīsreiz dumjāks par vidējas valsts kapitālsabiedrības priekšsēdētāju ar trīsreiz mazāku algu, loģiski, ka tā valsts tiešām būs pilnīgā katastrofā.»

SĀCIET AR SEVI

ČESLAVS BATŅA, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:

«Es gribētu sākt ar franču filozofa teicienu: «Esiet patiesi paši pret sevi.» Kāpēc? Tāpēc, ka ir jocīgi klausīties dažos no jums. Un tajā pašā laikā... Pie pusdienu galda jūs sakāt: «Nu, mēs jau atbalstām, bet, saproti, mēs kā opozīcijas partija taču nevaram publiski pateikt, ka mēs esam «par».» Vai tā nav vistīrākā veida (Starpsaucieni: «Kurš tā teica?»; «Uzvārds, vārds!»; «Kurš tā teica?»). Vai tā nav vistīrākā veida lišķošana?

Nākamais lišķošanas paraugs. (Starpsauciens: «Uzvārdu studijā!») Briškena kungs, jūs sakāt, ka mums ir jābrauc ar sabiedrisko... (..) ar sabiedrisko transportu. Lūdzu, atsakieties no frakcijas auto, ar kuru jūs šobrīd braukājat. Tas būs vislabākais piemērs, kā ekonomēt Saeimas līdzekļus.»

VARĒJA BŪT VIŅAM LĪDZĀS

JURĢIS KLOTIŅŠ, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:

«Bet, kolēģi, es ļoti augstu vērtēju arī tos, kuri ir apliecinājuši, ka spēj valsts labā strādāt arī nesavtīgi, par to nesaņemot atalgojumu un nevaicājot: «Cik jūs man par to samaksāsiet?» Un tāds cilvēks, tāda personība ir arī mūsu Valsts prezidents. Atcerēsimies, ka viņš, būdams gados vēl diezgan jauns juridisko zinātņu doktors, sniedza neatsveramu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā! Vēlāk arī... Atcerēsimies, cik liels bija viņa ieguldījums, lai nostiprinātu Latvijas Satversmes kodolu un izteiktu to tajā tekstā, ko mēs pazīstam kā Satversmes preambulu.

Es pateicos arī par to, ka man bija iespēja viņu atbalstīt kā ārštata padomniekam. Par šo darbu Rīgas pilī, prezidenta pilī, es nesaņēmu toreiz nekādu atalgojumu; man bija ļoti pieticīgs kabinets pils arhīvā, bet varēju viņam būt līdzās, viņu atbalstīt. Un es lepojos, ka Egils Levits ir mūsu Valsts prezidents, it īpaši - par viņa nopelniem, par viņa ieguldījumu ārpolitikā pēc 24. februāra (tas īpaši jāuzsver).»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde 2023. gada 12. janvārī

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais