Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".
- Hallo, mammu? Vīrs negrib ēst griķus! Ko darīt?
- Spied uz jūtām! Stāsti, cik grūti bija tos noskalot, cik ļoti centies tos vārīt!
- Viņi vēl jāvāra?!
***
Sieva vīram:
- Ko tur raksti?
- Pirmsnāves vēstuli!
- Nu, raksti, raksti... Tikai skaidri, citādi pagājušajā reizē neko izburtot nevarēja!
***
- Mammu, kas ir orgasms?
- Dēls, es tiešām nezinu, kas ir draņķīgāk - tavs jautājums vai tas, ka viss tramvajs tagad gaida manu atbildi!
***
- Dārgā, mēs šovakar ejam uz teātri.
- Uz lielo?
- Neuztraucies, gan jau ietilpsi.
***
- Pēterīt, cik ir puse no astoņi?
- Kā jādala, skolotāj, vertikāli vai horizontāli?
- Vai tad tam ir nozīme?
- Protams! Ja dala vertikāli, sanāk trīs, ja horizontāli, tad - nulle!
***
Sēž students un studente kino:
- Mīļais, ko tu šodien tāds vēss?
- Neuztraucies, mīļā. Tas ir saldējums, ko tu esi satvērusi.
***
Mazais dēlēns jautā tētim:
- Tēti, tēti! Kāpēc tu apprecējies ar mammu?
Tētis pagriežas pret sievu un saka: - Nu, tagad redzi? Pat bērns brīnās...
***
Vīrs no darba atgriezās noguris. Laulātā pienākumu izpildīja naudā.
***
Nav taisnība, ka tā īsti lamāties iemācās kopā ar autovadīšanu. Vairumā gadījumu lamāšanos iemācās autovadīšanas vietā.
***
Deivids Bekhems atnācis mājās pavisam bēdīgs. Viktorija prasa, kas šim noticis.
- Ak, zini, dārgā, šodien iekritu kā tāds mazs puika. Pēc spēles dalīju faniem autogrāfus un pavisam nejauši uz trim gadiem parakstīju kontraktu ar Jaroslavļas «Šiņņik»!
***
Sieva kliedz uz vīru:
- Kāpēc tu vakar atkal atnāci mājās galīgi piedzēries?!
- Nezini - nerunā. Es neatnācu, mani atnesa.
***
- Jaunkundz, saprotiet mani pareizi. Es taču ne katrai meitenei ko tādu piedāvāju.
- Neuztraucieties. Es taču arī ne kuram katram atsaku.
***
Mūsu valsts ir kā karamele ar saldas un patīkamas dzīves pildījumu. Tomēr, lai pie šā pildījuma tiktu un neizlauztu zobus, ir jāprot pacietīgi sūkāt un laizīt.
***
Vīrs atgriežas mājās. Sieva, priecīgi:
- Dārgais, es beidzot saņēmos un izmetu tavu veco sadriskāto mēteli.
- Tu ko, traka?! Ar ko es tagad iešu uz Valsts ieņēmumu dienestu?
***
- Jocīgi, ka ir tāda zāģzivs, āmurhaizivs...
- Kāpēc tas tevi tā pēkšņi ieinteresējis?
- Interesanti, ko viņas tur zem ūdens tādu būvē?
***
- Gulties! Tā ir laupīšana!
- Nē, «gulties» ir darbības vārds, idiņ.
***
- Es par trenažieru zāli tērēju 500 eiro nedēļā.
- Ko tik daudz?
- Bufete dārga...
***
- Sakiet, vai jūsu vācu aitu suns ir pabeidzis suņu skolu?
- Jokojat? Viņš ir pasniedzējs.
***
Es šodien izmazgāju grīdas, nomazgāju traukus, noslaucīju putekļus, tiku galā ar veļu, pagatavoju brīnišķīgas pusdienas... Laikam precēšos ar sevi.
***
Vīriņš ieiet nodokļu inspekcijā:
- Lūdzu, ko vēlaties?
- Patiesībā neko. Atnācu paskatīties uz cilvēkiem, kā labā strādāju.
***
Vakar biju pie kaimiņa. Ko tur slēpt - nedaudz iedzērām, un promejot es vairs nevarēju atrast ārdurvis. Beigu beigās atradu, bet, kāpēc paņēmu līdzi uz mājām - tiešām neatceros!
***
- Mīļais, man tev ir divas ziņas - laba un slikta!
- Nu?
- Sliktā ziņa - es iztērēju visu tavu naudu! Labā - varēsi pārliecināties, ka es tevi mīlu arī nabagu!
***
Divi futbola komentētāji:
- Kolēģi, kā jums patīk šī uzbrucēja spēle?
- Viņš man atgādina Dostojevski!
- Rakstnieku? Vai tad viņš spēlēja futbolu?
- Nē! Nekad!
***
Pieci no rīta. Puķu tirgū ierodas manāmi iereibis, bet inteliģents kungs, kā redzams, tikko no vētrainas ballītes:
- Man, lūdzu, puķi pušķi! Sievai! Tādu skaistāku!
Brīdi padomā:
- Un mīkstāku - bez ērkšķiem!
***
Oficiants atnes klīrīgai klientei kafiju. Tā, jau iepriekš riebumā savilkusi degunu, paosta to un saka:
- Ziniet, jūsu kafija smaržo pēc nemazgāta locekļa!
Oficiants:
- Bet jūs paņemiet tasīti otrā rokā!