«Parasti savu dzimšanas dienu svinu draugu un tuvinieku lokā, lai gan – ne vienmēr tas izdodas,» saka jaunā un talantīgā pianiste Aurēlija Šimkus. 2. novembrī viņa svinēja savu 26. dzimšanas dienu.
«Piemēram, pagājušajā gadā es biju ASV, kur savu dzimšanas dienu sagaidīju mūziķu lokā - spēlējot koncertus. Daudzas svinības aizvadītas arī Vācijā un Zviedrijā, uz kurieni aizbraucu studēt uzreiz pēc vidusskolas. Tāpēc priecājos, ka šogad esmu Latvijā,» saka Aurēlija.
Latvijā reti dzirdētās pianistes Aurēlijas Šimkus starptautiskā karjera aizsākās 16 gadu vecumā, kad vācu ierakstu kompānija «Ars Produktion» izdeva viņas solo albumu «Scherzo», kuru žurnāls «Piano News» atzina par mēneša albumu, rakstot, ka «Aurēlija Šimkus ir izcila pianiste un īsts atklājums». Par savu otro solo albumu «Bach. Ich ruf’ uz Dir» Aurēlija ieguva Eiropas prestižāko klasiskās mūzikas godalgu «Echo Klassik» kategorijā «Gada jaunais mākslinieks». Viņa ir piedalījusies festivālos «Interlaken Classics», «Kisingenes vasara», Bonnas Šūmaņa festivālā, uzstājusies Berlīnes filharmonijā, Cīrihes Tonhallē un Dortmundes «Konzerthaus», muzicējusi kopā ar Anglijas kamerorķestri, Varšavas simfonisko orķestri u.c.
Īpašā atmiņā Aurēlijai palikusi dzimšanas diena, kurā viņai bija solokoncerts Vācijā. Tas bija pirms dažiem gadiem. «Pēc pēdējā skaņdarba mans menedžeris uznāca uz skatuves, pateica publikai dažus vārdus, iedeva toni, un klausītāji daudzbalsīgā korī nodziedāja man «Happy Birthday». Tas bija ļoti aizkustinoši,» jubilāre ar prieku atminas.
Interesanti, ka Aurēlijai dzimšanas diena ir reizē ar brāļa Vestarda sievu, operdziedātāju Elīnu Šimkus - viņa arī ir dzimusi 2. novembrī un šogad svinēs savu 41. dzimšanas dienu.
«Tā tiešām ir ļoti neparasta sagadīšanās. Jā, abas ar Elīnu esam 2. novembra māsas. Lai gan ikdienā bieži pavadu laiku kopā ar brāļa ģimeni, mūsu kopīgo dzimšanas dienu parasti tomēr svinam atsevišķi.»
Aurēlija stāsta, ka kopš šī gada pavasara viņa atkal dzīvo Latvijā.
«Lai gan pasaulē kopumā apdraudējums pieaug, tomēr man ir sajūta, ka Latvija kļuvusi vēl gaišāka, nekā tā bija pirms dažiem gadiem, kad Rīgā mācījos vidusskolā. Cilvēki ir sirsnīgi un motivācijas pilni. Varbūt tas ir subjektīvs viedoklis,» saka pianiste. Un tomēr dziesmu un deju svētku gaisotne un Latvijas sportistu panākumi pasaulē šovasar sabiedrībā radīja tādu pacēlumu, kādu pēdējos gados Latvijā viņa nebija izjutusi.
«Šī vasara tiešām bija īpaši jauka un skaistiem brīžiem piesātināta. Visu jūniju pavadīju muzikālos braucienos pa ārzemēm. Jūlijā un augustā man izdevās arī vairāk paceļot pa Latviju, satikt jaunus draugus,» saka Aurēlija un izstāsta, ka viņas iecienītākā brīvā laika nodarbe ir došanās pārgājienos. Kad viņa jūtas ļoti nogurusi un vēlas jauki atpūsties, viņa saliek mazā mugursomā pašu nepieciešamāko, rezervē kādu namiņu vietā, uz kuru grib doties, un pa ceļam izdomā pārgājiena maršrutu. «Jo mazāk plānoju, jo labāk izdodas pašai sevi pārsteigt un iepriecināt.»
Kopš oktobra talantīgajai pianistei ir dota iespēja mākslinieciski pilnveidoties Itālijā, prestižajā Imolas akadēmijā («Imola Academy»), kas ir pazīstama ar savām tradīcijām - tur skolojušies un savas muzikālās prasmes papildinājuši daudzi starptautisku klavieru konkursu laureāti.
«Paralēli tam es studēju arī maģistrantūras programmā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur man padomu un atbalstu sniedz brīnišķīgais skolotājs, profesors Sergejs Osokins, ar kuru bijusi ilgstoša sadarbība arī skolas laikā,» stāsta Aurēlija.
Tuvākā iespēja redzēt un dzirdēt jaunās pianistes sniegumu uz skatuves būs 22. novembrī Mazajā ģildē klavesīnistes Ainas Kalnciemas rīkotajā 23. Starptautiskajā Baha kamermūzikas festivālā, kas šogad norisināsies no 4. novembra līdz 2. decembrim - koncertprogrammā kopā ar jauno pianistu Daumantu Liepiņu.
«Mēs atskaņosim ļoti īpašu programmu klavieru duetam, ko neilgi pirms tam spēlēsim arī pāris koncertos Vācijā,» saka Aurēlija, piebilstot, ka programmā skanēs Johana Sebastiāna Baha, Volfganga Amadeja Mocarta un Johana Kristiāna Baha skaņdarbi.
Vēl viena klavieru dueta programma, ko Aurēlija jau gaida ar lielu nepacietību, būs nākamā gada 24. februārī Rīgas kultūrtelpā «Ola Foundation».
«Šajā koncertā uzstāšos kopā ar Toniju Jangu, un šī būs jau otrā reize, kad ar manu draugu un kolēģi no Kanādas uzstāsimies Latvijā.»
Nākamā gada sākumā Aurēlijai gaidāmas arī divas nozīmīgas debijas Latvijā - solokoncerts Liepājas Zvaigžņu festivālā, kā arī debija ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, atskaņojot Bēthovena piekto klavierkoncertu. «Ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam kopā muzicējusi jau agrāk, taču šis būs pirmais nopietnais koncerts sezonā,» pianiste piebilst.
Lai arī dzimusi gada tumšajā un drēgnajā laikā, jubilāre tomēr nevarētu teikt, ka rudens/ziemas mēneši ir viņai mīļākie.
«Man vairāk patīk gaisma un siltums. Lai gan šogad septembris bija neparasti vasarīgs un ik pa laikam sanāk arī aizbraukt uz kādu siltāku vietiņu ārpus Latvijas, kur atcerēties vasaras sajūtu, šogad rudeni nedaudz izjūtu kā vasaras pagarinājumu. Ar vēsuma pieskārienu, protams...» Aurēlija smaidot piebilst.
Dzimšanas dienā viņai novēliet būt pacietīgai un vairāk dzīvot pateicībā par to, kas ir dots.