10 lietas, kas raksturo Daumantu Liepiņu

© Daumanta Liepiņa arhīvs

Šobrīd izcilais pianists Daumants Liepiņš papildina zināšanas maģistra programmā Karalienes Sofijas Mūzikas augstskolā Madridē Spānijā. Bet jau 22. novembrī viņš Starptautiskajā Baha kamermūzikas festivālā Mazajā ģildē muzicēs kopā ar Aurēliju Šimku, atskaņojot Johana Sebastiāna Baha un Volfganga Amadeja Mocarta opusus.

Klavieres

«Kā nu bez šī instrumenta: pie klavierēm paiet liela daļa manas dienas. Vēlams, pie flīģeļiem, bet dažkārt arī pie pianīniem vai digitālajām klavierēm. Esmu iemīlējis «Steinway» flīģeļus, un tos arī biežāk sanāk spēlēt. Savukārt mājās Latvijā man stāv «Yamaha», kuram arī nav ne vainas!»

Koncertzāles

«Šī ir tā vieta, kur atstāju lielu daļu savu emociju. Vai tā būtu iespaidīgā Katalonijas Mūzikas pils Barselonā vai Kārnegi zāle Ņujorkā, vai arī kultūras nams vai brīvdabas koncerts tepat Latvijā. Mani iedvesmo publika, kura grib iedziļināties un izbaudīt mūzikas piedzīvojumā kopā ar mani.»

Mežs

«Tā var būt pastaiga vai brauciens ar velosipēdu, vai gulēšana teltī, bet - mežā. Mežs man simbolizē piederības, mīļuma sajūtu, un šķiet, ka tas mums, latviešiem, ir asinīs. Studējot Madridē, nav nemaz tik viegli atrast garākus kokus vai «mežiņus», kuri atgādinātu mūsējos mežus.»

Jūra

«Jūra ir vēl viens latvieša «kods», kurš, šķiet, iedarbojas ģenētiskā līmenī. Jūra ir plašums, brīvība un nebeidzamas iespējas. Ja esmu kādā pilsētā pie jūras, noteikti izmantošu iespēju aiziet līdz pludmalei un nopeldēties. Ja vēl ir saule un viļņi, laime ir garantēta.»

«1:1 sarunas»

«Nekas tā neuzlādē kā patiesas un sirdssiltas sarunas. Viens pret vienu ir tās labākās!»

Grāmatas

«Šobrīd topā man ir grāmatas par psiholoģiju, taču nesmādēju arī grāmatas par reliģiju, politiku vai biogrāfiskās. Nav būtiski, vai tās ir papīra formātā vai elektroniskās.»

Planšetdators

«Planšetdatorā lasu ne tikai grāmatas, bet arī notis. Šeit būtībā nu jau glabājas gandrīz viss mans repertuārs, un dažkārt arī koncertos esmu redzams spēlējam no planšetdatora. Vēl nevienu reizi tas nav mani pievīlis, turklāt vairs nav jāstaipa līdzi grāmatu kalni vai jālīmē kopā nošu lapu «palagi».»

Austiņas

«Lai gan mani visvairāk iedvesmo iespēja piedzīvot koncertus «dzīvajā», ierakstu klausīšanās ir liela katra mūziķa dzīves daļa, jo mūzika kļūst par vēl vienu valodu, ar kuras palīdzību klausīties un stāstīt stāstus. Un vēl - man gribas mācīties ieklausīties. Ne tikai mūzikā.»

Kartes

«Bērnībā ļoti aizrāvos ar ģeogrāfiskajām kartēm un loģistiku, un vēl joprojām viena no aizraujošākajām ceļojumu detaļām ir maršrutu izplānošana. Savulaik ne tikai kolekcionēju, bet arī zīmēju pats savas fantāziju pilsētas un sabiedriskā transporta sistēmas, un nu tas viss ir apvienots vienā kolekcijā, kurai ik pa laikam pievienoju ko jaunu.»

Saknes

«Man ir svarīgi apzināties savas saknes - gan manas ģimenes, dzimtas, gan tautas un kultūras saknes. Tikai saprotot, no kurienes nāku, varu ieraudzīt tālāko ceļu. Man patīk rakties līdz lietu dziļākajai būtībai, izprast cēloņus un redzēt, kā tie veido rīcību, ieradumus un likteņus. Ticu, ka katrs esam savas laimes kalējs, un esam daudz spēcīgāki nekā domājam. Galu galā - katrā no mums mīt kāda īpaša dāvana, kuru sniegt pasaulei.»

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.