Man nav spēka. Es to vairs nevaru izturēt. Es neko negribu darīt. Man viss ir apnicis. Esmu piekususi. Es netieku galā. Esmu apjukusi. Man vienalga. Gribu šķirties. Gribu atvaļinājumu. Gribu ceļojumu.
Izmisums, izsīkums, spēka trūkums un apjukums. Tie visi saistīti ar enerģiju.
Līdzīgi kā griezts zieds savīst bez ūdens, arī cilvēka gara enerģija savīst bez spēka. Izsīkums veidojas tad, kad kaut kā sāk trūkt. Bet grūtākais ir patiesi un nekļūdīgi apjaust cēloni jeb kanālu, pa kuru enerģija aizplūst.
Cilvēki mūsdienās sevi maz pazīst. Dzīves skrējienā nav laika ieklausīties sevī, jo ārējie kārdinājumi, stimulatori un motivējošie apstākļi ļoti dzen uz priekšu un ļauj aizmukt pašiem no sevis. Ieklausīšanās sevī ir svētīga, bet nereti sāpīga, jo tā atklāj vientulību, bailes, neapmierinātību, skumjas, vilšanos un nepiepildījumu. Iekšējā pasaule ir kā bļoda, kad pilna līdz pusei. Tā nešļakstās ārā ikdienā un allaž ir līdz pusei pilna. Kad esam rāmi un līdzsvaroti, ūdens bļodā ir mierīgs, kad esam satraukti, neapmierināti vai nikni, ūdens sāk viļņoties un šļakatas līst ārā dusmu veidā. Izsīkums ir signāls tam, ka bļodā esošais ūdens sāk izsīkt, tas ir pazudis un trauks stāv tukšs.
Ar ko piepildīt iekšējo tukšumu? Ar mieru. Ar emocijām. Ar labsajūtu. Ar skaistu pieredzi, ko vēro mūsu acis, skatoties dabas ainavu skaistumus - saulrietus un saullēktus, lietu rudens dienā un varavīksni pie horizonta vai tikko krītošu pirmo sniegu. Dabas dāvanas ir dotas kā piepildījuma avots, kas pieejams ikvienam.
Kas ietekmē spēju baudīt prieku?
Viens no biežiem prieka baudīšanas ierobežojumiem ir depresija. Depresija var samazināt prieka sajūtu un izraisīt interešu zaudēšanu par iepriekš baudītajām lietām. Trauksme var samazināt spēju izjust prieku, jo cilvēks tad ir ieprogrammēts uz negatīvu redzējumu un pastāvīgu satraukumu. Narkotiku vai alkohola lietošana var veicināt izsīkumu un pastiprināt tā simptomus. Atsevišķi fiziski veselības traucējumi vai hroniskas sāpes var ietekmēt emocionālo labsajūtu un prieka izjūtu. Un visbeidzot, personības iezīmes. Daži cilvēki var būt ģenētiski pakļauti ātrākam spēku izsīkumam vai citiem garīgiem traucējumiem.
Ja cilvēks ilgstoši cīnās ar nespēju baudīt prieku vai šī sajūta ievērojami ietekmē ikdienas dzīvi, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību. Psihologs vai citi veselības aprūpes speciālisti var palīdzēt izpētīt problēmu cēloņus un izstrādāt ārstēšanas plānu, lai uzlabotu emocionālo labsajūtu.
Kas rada spēku izsīkumu
* Fiziskais spēku izsīkums. Nepietiekams miegs, nepareizs uzturs, fiziski grūti darbi vai ilgstoša fiziskā piepūle var izraisīt nogurumu un vājumu.
* Emocionālais spēku izsīkums. Ilgstošs emocionālais stress, spriedze, konflikti darbā vai privātajā dzīvē, kā arī citi emocionāli faktori var novest pie izdegšanas un emocionāla noguruma.
* Intelektuālo spēku izsīkums. Nepārtraukts intelektuālais darbs, sarežģīti uzdevumi, pieaugošs darba apjoms, nepārtraukts prasību pieaugums arī var novest pie intelektuālā noguruma, kur cilvēks jūt, ka zaudē savus resursus.
* Motivācijas trūkums. Ja cilvēkam trūkst mērķa vai motivācijas darīt noteiktas lietas, tas arī var izraisīt spēku izsīkumu. Bez pozitīvas motivācijas cilvēks var justies bezspēcīgs un neinteresants.
* Nespēja atpūsties un atjaunoties. Nepietiekama atpūta, nepareizi vadīta darba dzīve un pastāvīgs darba stress var novest pie spēka izsīkuma.