Anna Jansone pazuda 1. novembrī. Nākamajā dienā meža masīvā atrada viņas pamesto nomas mašīnu, kurā bija viņas jaundzimusī meitiņa. Diemžēl bez dzīvības pazīmēm… Annas meklēšanu uzsāka dažas dienas vēlāk, un tad jau tajā iesaistījās organizācija «Bezvēsts.lv», Zemessardze un brīvprātīgie. Anna joprojām tiek meklēta (tiesa gan, citi pazudušie cilvēki arī), taču šis gadījums atkal aktualizēja jautājumus – kad īsti cilvēks tiek uzskatīts par pazudušu, kad sākas viņa meklēšana, kas ir tiesīgs iesaistīties meklēšanā. Tāpēc lūdzām Valsts policiju skaidrot šīs lietas, kuras skar daudzus no mums. «Tādu gadījumu, kad tiešām neatrod personas ne dzīvas, ne mirušas, pret visu meklējamo kopskaitu ir ļoti maz. Arī ja persona ir bezvēsts prombūtnē apzināti, tas drīzāk ir vien laika jautājums,» saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.
Katra situācija tiek izskatīta individuāli
Kad cilvēks tiek uzskatīts par pazudušu un izsludināts meklēšanā? Kā skaidro VP pārstāve, šāda termiņa nav, jo katra situācija tiek izskatīta individuāli, ņemot vērā lietas apstākļus un attiecīgi rīkojoties. «Tiesiskais regulējums paredz, ka persona no pazušanas brīža meklēšanā atrodas desmit gadu. Ja persona pazušanas brīdī bija sasniegusi 70 gadu vecumu, viņa tiek meklēta piecus gadus. Pēc minētajiem termiņiem Civillikuma 377. pants paredz, ka tiesa pēc ieinteresēto personu (radinieku u.c.), bet, ja tādu nav, pēc pazudušā mantas aizgādņa vai prokurora lūguma pazudušo izsludina par mirušu. Pazudušais par mirušu tiek atzīts arī saskaņā ar Civillikuma 378. pantu - ja ir pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu, ja atradies uz bojā gājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par viņu nav ziņu.»
Ilze Jurēvica uzsver - par pazudušu personu ir būtiski vērsties policijā pēc iespējas ātrāk, īpaši tad, ja ir radušās aizdomas par iespējamu nelaimes gadījumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas varētu būt vērsts pret personu, kā arī citos ārkārtas gadījumos, tostarp ja pazudis mazs bērns. «Nekādā gadījumā nav speciāli jāgaida kāds noteikts laiks. Jo īpaši, ja personas prombūtne šķiet neierasta vai rodas bažas, ka varētu būt atgadījies kas slikts, personas meklēšanā tieši laikam var būt izšķiroša nozīme, tādēļ vēlams meklēšanu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā iegūto informāciju, policija izvērtē, kāda meklēšanas taktika tiks izmantota attiecīgā gadījumā.»
Visa pamatā - informācija
Vai policijai ir vienots plāns bezvēsts pazudušu personu meklēšanā? «Nav viena rīcības plāna, kas būs atbilstošs visiem pazudušo personu meklēšanas gadījumiem. Atbilstošas meklēšanas taktikas pamatā tiek ņemta vērā virkne dažādu aspektu, tostarp - personas vecums, spēja par sevi parūpēties, veselības stāvoklis, pazušanas iespējamie apstākļi un motivācija, kā arī citi apstākļi. Balstoties uz iegūto informāciju, katrā konkrētajā gadījumā tiek izvērtēts, vai nepieciešams izvērst plašu meklēšanas operāciju pazušanas vietas apkārtnē vai gluži otrādi - tiks izvēlēta cita veida meklēšanas taktika, diskrētāka. Šis princips attiecas uz visu vecumu meklējamām personām - sākot ar maziem bērniem līdz sirmgalvjiem.» VP pārstāve arī piebilst, ka primārās darbības, kuras tiek veiktas, arīdzan atšķiras, ņemot vērā personas pazušanas apstākļus un fona informāciju. «Piemēram, ja persona apmaldījusies mežā, darbības būs atšķirīgas nekā tad, ja ir informācija par personu, kura pazudusi pilsētvidē vai, piemēram, devusies ikdienas gaitās, bet nav pārradusies un tas šķiet neierasti. Tomēr detalizētāk par policijas meklēšanas metodiku un taktiku publiski nevaram atklāt, jo tā ir aizsargāta informācija.»
Taktiku izvēlas atkarībā no apstākļiem
To, vai meklēšanā jāiesaista palīgspēki, VP lemj atkarībā no notikušā apstākļiem, izvēlētās meklēšanas metodikas un taktikas. «Ne vienmēr personu meklēšanai būs efektīvi izvērst plašus spēkus konkrētu teritoriju fiziskai pārmeklēšanai. Var būt arī gadījumi, kad efektīvākas ir izmeklēšanas darbību metodes, kuras tiesīga ir veikt tikai Valsts policija, un gluži vienkārši nav lietderīgi piesaistīt plašus brīvprātīgo spēkus. Nepieciešamības gadījumā policija jebkurā brīdī var izvērst arī plašākus meklēšanas pasākumus.» Savukārt, atbildot uz jautājumu par piederīgo iesaistīšanos meklēšanā, Ilze Jurēvica skaidro, ka ir dažas darbības, kuras var veikt piederīgie vēl pirms vēršanās policijā, ja ir radušās aizdomas, ka piederīgais pazudis, ievācot un piefiksējot meklēšanai nozīmīgu informāciju. Detalizētāka informācija ir meklējama Valsts policijas mājaslapā.
«Arī turpmāk, pēc vēršanās policijā, iespējams iesaistīties meklēšanas pasākumos, šīs darbības pārrunājot un iepriekš saskaņojot ar policiju. Jāsaprot arī, ka personas meklēšanas gadījumos policijas rīcībā būs daudz plašāka informācija nekā, iespējams, radiniekam. Taču izmeklēšanas interesēs pilnīgi visu ar tuviniekiem nevarēs pārrunāt, tādēļ būtiski uzticēties policijas profesionalitātei un pieredzei turpmākajā sadarbībā. Tuviniekiem jāņem vērā ieteikumi un policijas norādes, atceroties, ka tās ir saskaņā ar policijas rīcībā esošo informāciju un izvēlēto meklēšanas taktiku un metodiku. Pretējā gadījumā piederīgo nesaskaņotas aktivitātes var būt gluži vienkārši neefektīvas vai pat traucējošas.»
Izmanto palīdzību, bet visas metodes neatklāj
Taujāta, vai bezvēsts pazudušu personu meklēšanā tiek iesaistīti suņi, kuri apmācīti pēdu dzīšanā, droni un izmantotas citas metodes, Ilze Jurēvica teic: «Policijai pieejamais resurss un iespējas personu meklēšanai ir gana plašs, un arī līdz šim izveidotās sadarbības metodes tostarp ar citiem iekšlietu dienestiem, Zemessardzi, arī dažādām personu meklēšanas organizācijām un brīvprātīgajiem sniedz plašas iespējas efektīvi meklēt bezvēsts prombūtnē esošas personas. Jāpiemin, ka policija sadarbojas ar vairākām oficiālām personu meklēšanas biedrībām un organizācijām - «Bezvēsts.lv», «Helper Latvija» un «K9-SOS Cilvēku meklēšana». Tiesa, kā VP pārstāve norāda - lai gan meklēšanas pasākumiem ir pieejami gan dažādi tehniskie līdzekļi, gan iespējams piesaistīt plašu cilvēkresursu, «tomēr detalizētāk par meklēšanas iespējām, veidiem, metodiku un taktiku gan publiski nevarēsim atklāt». Tāpat viņa norāda - vissvarīgākais aspekts ir visu šo pieejamo klāstu izmantot pamatoti, lai tas būtu efektīvi un atbilstoši situācijai, meklēšanas plānam. «Jau iepriekš minēju, ka nereti efektīvāk ir izvērst tieši operatīvā darba metodes, nepiesaistot plašus cilvēkresursus, jo var būt situācijas, kad tieši diskrēta meklēšana ir tā taktika, kas ir atbilstošākā.»
VP pārstāve arī atzīst: «Neapšaubāmi, viena no personu meklēšanas palīgmetodēm var būt noderīga arī publiski izplatīta informācija par meklējamo personu, aicinot līdzcilvēkus un apkārtnes iedzīvotājus pievērst uzmanību un ziņot policijai, ja personu atpazīst vai ir informācija par viņas atrašanās vietu. Īpaši būtiski tas situācijās, ja runa ir par personām ar veselības problēmām. Reizēm pazudušais var būt arī apmaldījies, neorientēties laikā un telpā, un šādos gadījumos vērīgs līdzcilvēks var būtiski palīdzēt, ja personu atpazīst un par to ziņo policijai. Nereti sabiedrības iesaiste arī šādā veidā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, interneta resursus un arī mediju kanālus, var būt efektīva. Taču vienlaikus - ne visas personas tiek šādā veidā publiski meklētas. Lēmumu par to, kuras personas [meklēšanu] izziņot publiski, pieņem meklēšanas īstenotājs, ņemot vērā lietā zināmo informāciju un izvērtējot, vai tas var palīdzēt sasniegt mērķi.»
Cilvēki pazūd gandrīz katru dienu; iemesli - visdažādākie
Kā skaidro Ilze Jurēvica, aplūkojot pazudušo personu meklēšanas statistiskos rādītājus par šā gada astoņiem mēnešiem, vidējie personu meklēšanas statistiskie rādītāji ir gandrīz nemainīgi. «Analizējot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2023. gada datus par pilngadīgām bezvēsts pazudušām personām, ir secināms, ka valstī kopumā tika izsludinātas meklēšanā 642 (+9 personas jeb +1% salīdzinājumā ar šādu periodu pērn) personas, no tām 561 (+34; +6% ), tika atrastas īsā laikā, aktuālā meklēšanā atradās 81 (-25; -16%) persona.» Tāpat viņa uzsver, ka VP informāciju par kādu bezvēsts pazudušu personu saņem teju katru dienu, tāpat gandrīz ik dienu arī kāds tiek atrasts, līdz ar to pazudušo skaits nemitīgi mainās. Tiesa, šeit, kā min VP pārstāve, ir visdažādākās nianses: «Lielākā daļa no pazudušajiem tiek atrasti dzīvi. Pazušanas iemesli ir visdažādākie. Pieaugušie mēdz aizbraukt uz ārzemēm vai slēpjas tepat Latvijā, cenšoties aizbēgt no sadzīves problēmām vai arī cerot šādi tās atrisināt. Savukārt jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību.
Gadījumos, kad bezvēsts pazudušos atrod mirušus, lielākajā daļā ir notikuši nelaimes gadījumi vai izdarītas pašnāvības. Laika gaitā ir secināms, ka cilvēku pazušanas iemesli nemainās: neizārstējamās slimības, mīlestība, strīdi, atkarības no azartspēlēm, parādi un citi iemesli.» Tāpat, kā norāda VP pārstāve, «bieži vien cilvēki neuztur tuvas attiecības ar radiniekiem un neinformē viņus par savu atrašanās vietu. Šādos gadījumos, ja tiek pieteikta bezvēsts prombūtne, policija noskaidro personas atrašanās vietu un pārliecinās, vai ar viņu viss ir kārtībā, taču, ja cilvēks nevēlas informēt radiniekus par savu atrašanās vietu, policija to respektē un šo informāciju neatklāj.»
Un vēl Ilze Jurēvica atgādina, ka ik gadu vasaras otrajā pusē un rudenī aktualizējas problēma ar bezvēsts pazudušiem ogotājiem un sēņotājiem. «Nesen policijai izdevās veiksmīgi atrast kādu mežā diennakti apmaldījušos sievieti, un par šo gadījumu var izlasīt Valsts policijas mājaslapā. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām, taču diemžēl ir gadījumi, kad mežā apmaldījušies cilvēki tiek atrasti jau miruši, it sevišķi, ja laiks ir auksts.»