10 lietas, kas raksturo Ilzi Auzeri

© Ilzes Auzeres arhīvs

Finansiste un kulinārijas eksperte Ilze Auzere saka: «Ir daudz svarīgu lietu, kuras mani raksturo un arī iedvesmo: cilvēki, teātris, ziedi, māksla. Bet visam pāri – tas, ka ar Dieva svētību esmu latviete un varu dzīvot Latvijā!»

Cilvēki

«Jokojot saku - ja citi kolekcionē karotītes, nozīmītes vai ko citu, tad es kolekcionēju cilvēkus, jo tieši cilvēki manā dzīvē ir vissvarīgākais. Tāpēc priecājos, ka man ir draugi un paziņas pa visu pasauli - visur, kur esmu dzīvojusi. Tagad attiecības varam viegli uzturēt ar «WhatsApp», e-pasta un «Facebook» palīdzību. Un pavisam ir svarīgi uzturēt īstas un dziļas attiecības ar tiem, kas ir ap tevi.»

Māksla

«Mani iedvesmo māksla, turklāt - visādos veidos. Tāpēc labprāt apmeklēju muzejus un mākslas galerijas un to esmu darījusi visu mūžu - gan tad, kad dzīvoju Manhetenā Ņujorkā, gan arī, jau dzīvojot Rīgā, jo tas palīdz izvēdināt galvu. Ilgus gadus esmu strādājusi bankās, tāpēc māksla man bija garīgā barība, un kad kaut uz pusstundiņu ieskrēju kādā galerijā, uzreiz bija cita sajūta un iespēja pabūt citā dimensijā; tas atkal palīdzēja skriet atpakaļ uz banku un strādāt tālāk.»

Teātris

«Nāku no teātra un mākslinieku ģimenes, tāpēc man ļoti svarīgs ir teātris, un bez tā patiešām nevaru dzīvot! Ja neapmeklēju teātri ik pa nedēļai, tad izjūtu lielu trūkumu.»

Baznīca un garīgās vērtības

«Bez Dieva klātbūtnes neesam nekas, un to es apzinos. Visu mūžu esmu bijusi ticīga, jo tā tiku audzināta, un tas man ir devis lielu garīgu atbalstu un spēku. Latvijā jau gadiem sevi saistu ar Torņakalna baznīcu. Tagad arī dziedu Rīgas Lutera draudzes korī.»

Mūzika

«Mīlu mūziku - sākot no rokenrola līdz klasiskajai mūzikai, un pa vidu džezs, kantri un visi pārējie stili. Mūzika ir Dieva saruna ar mums, tāpēc bez tās nevar iztikt, un tāpēc bieži eju gan uz Operu, gan uz koncertiem Lielajā ģildē un citur. Arī mašīnā skan mūzika, savukārt mājās man bieži vajag klusumu. Toties man patīk, ja restorānā skan mūzika, bet - laba! Un ne par skaļu. Ballītēs gan varu dejot un lēkāt pie skaļas mūzikas.»

Gleznas un interjers

«Man ir svarīgs harmonisks interjers un tas, lai ap mani būtu māksla, tāpēc man dzīvoklī ir daudz gleznu un citu skaistu un māksliniecisku lietu, kuras esmu krājusi visa mūža garumā, kuras ir mantotas no vecākiem un krustvecākiem, ģimenes draugiem, kuras man ir dāvinātas. Dzīvokļa interjers noteikti nav ieturēts minimālisma stilā, taču ir iekārtots, manuprāt, gaumīgi un mājīgi, jo ļoti piestrādāju un piedomāju pie tā, kur katru lietiņu likt. Un, neraugoties uz to, ka man pie sienām nav vietas, nupat «JAUNmarkā» nopirku Ivana Mazeina gleznu «Oranžā Kuldīga».»

Ēdiens

«Tas nevienam nebūs noslēpums, ka manā dzīvē liela nozīme ir ēdienam. Ar ēdiena gatavošanu es iepriecinu sevi un citus; to gatavojot, es meditēju un mācos. Patiesībā tas ir jauks pārsteigums, ka pēc četrdesmit gadiem, kuri pavadīti banku un finanšu pasaulē, šobrīd strādāju ar ēdienu. Arī tad, kad ceļojam, mēs cilvēkus un valstis iepazīstam caur viņu ēdienu: piemēram, kāpēc Peru ēd jūrascūciņas un kāpēc Indijā izmanto tik daudz garšvielu. Tāpēc arī uzrakstīju grāmatu «Dzīves garša», lai cilvēkus iepazīstinātu ar citu valstu ēdieniem, kuri nemanot kļūst par daļu no mūsdienu latviešu virtuves. Par to ir liels prieks, jo man patīk dažādība!»

Ceļošana

«Esmu sev uzstādījusi mērķi pabūt tik daudzās valstīs, cik man pašreiz ir gadu. Šobrīd gan pāris valstu pietrūkst, tāpēc mudīgi jāaizbrauc, kur vēl nav būts! Neesmu bijusi Luksemburgā un arī Dienvidāfrikā. Uz turieni mani ļoti velk, jo gribu doties svētceļojumā pie Nelsona Mandelas, jo šo politiķi ļoti cienu, tāpēc šī valsts ir manā sarakstā. Esmu bijusi Taivānā un Vjetnamā, taču neesmu bijusi Ķīnā, un tur arī gribētu nokļūt. Šogad biju Japānā, un tas bija kaut kas fantastisks! Plānoju tur atgriezties, un tad varētu pieķert klāt Dienvidkoreju.»

Ziedi

«Visās istabās cauru gadu man vāzēs ir grieztie ziedi. Vienmēr mašīnā turu spaini ar ūdeni, un, kad kaut kur braucu, man patīk apstāties lauka vai pļavas malā un sagriezt lupīnas, margrietiņas vai suņuburkšķus, kuru angliskais nosaukums gan ir daudz skaistāks - karalienes Annas mežģīnes -, tāpēc būtu jāmaina latviskais nosaukums. Vēl viena mana vājība ir ceriņi. Kad ir ceriņu laiks, siroju pa Rīgu un laužu ceriņus, un katru gadu simboliski vienu zariņu nolaužu pie Operas. Jo ceriņus lauzt ir ļoti būtiski, citādi tie neaug, un, ja vecos ziedus nenovāc, jauni to vietā nezied.»

Latviskums un Latvija

«Neapšaubāmi, mani iedvesmo tas, ka esmu latviete. Esmu ārkārtīgi lepna un priecīga par to, ka mani vecāki bija latvieši, ka viņiem bija tā drosme un apziņa glābt sevi; ka piedzimu, uzaugu un labu karjeru izveidoju Amerikā, bet tikpat priecīga un pateicīga, ka pārcēlos uz Latviju, un skaidri zinu, ka negribētu dzīvot nekur citur. Ja runājam par kultūru, noteikti gribu uzsvērt, ka Latvija un Rīga ir īsta kultūras Meka! Varbūt vēl tikai Ņujorkā un dažās citās pilsētās ir tik liels kultūras piedāvājums kā Latvijā. Tā ir liela vērtība! Tāpat kā apzināties, ka esi latvietis un ka nenāc no lielas valsts, kurā cilvēki tikai plūst cauri, bet - no valsts, kura rada indivīdus. Tāpēc, dzīvojot Amerikā, bieži uzsvēru, ka esmu latviete, jo ar to atšķīros no citiem. Viens no skaistākajiem mirkļiem manā dzīvē bija šogad dziedāt dziesmu svētkos.»

Vakara Ziņas

Sestdien, 23. novembrī, Valmieras teātrī Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko 31. Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» 2023./2024. gada sezonas apbalvošanas ceremoniju.