Kā ielūkoties savas personības dzīlēs caur savu rokrakstu?

© Ģirts Ozoliņš/MN

Grafoloģe Anita Millere atklās, kā rokraksts spēj palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti ceļā uz laimīgāku sevi.

Pastāsti, lūdzu, par sevi, kā tu nonāci līdz grafoloģijai.
Mani sauc Anita Millere, esmu medicīnas doktore psiholoģijā ar specializāciju neiropsiholoģijā un kriminālpsiholoģijā. Sāku mācīties 18 gadu vecumā, ļoti iepatikās šī joma, un ir apjomīga, 21 gadu ilga pieredze. 15% savas darbības fokusēju uz Latviju, taču lielākoties grafoloģijā darbojos ārpus Latvijas, piemēram, Anglijā, Šveicē un citās valstīs, sadarbojoties attālināti. Kā grafologs sniedzu konsultācijas ārvalstīs gan privātās, gan kriminālās lietās. Latvijā šī zinātnes metode vēl ir salīdzinoši jauna un kriminālistikā nav izplatīta. Man ir divi uzņēmumi, kuros es darbojos zinātniskās grafoloģijas metodikā un neiropsiholoģiskā novirzienā, pasniedzot grafoloģiju gan individuāli, gan grupā, kā arī piedāvājot rokrakstu analīzi uzņēmumu korporatīvajos pasākumos, kas ir kā izklaide ar pievienoto vērtību.
Kas ir grafoloģija?
Grafoloģija ir zinātne, kas palīdz ieraudzīt sevi un citus no malas, analizējot rakstītos burtus. Grafoloģija palīdz izzināt sevi un uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Kā rokraksts spēj noteikt cilvēka raksturu?
Grafoloģijā nekas nav jāizdomā, jāvirzās vienīgi pēc konkrētas metodikas. Rakstot ar roku, tiek nodarbināti aptuveni 56 muskuļi. Grafologs skatās mikro impulsu - āķīši, ķeksīši, uzspiediens - un analizē nemainīgo daļu. Grafologs neanalizē rokraksta glītumu, kas skaitās zīmējums, neanalizē lielumu vai plašumu. No rokraksta ir iespējams «izvilkt» visu, ko grib, negrib, kas patīk un nepatīk. Rokraksts atklāj 90-95 % par cilvēka personību.
Pamatojoties uz rokrakstu analīzes rezultātiem Latvijā, kādas iezīmes šobrīd ir izteiktas sabiedrībā?
Pēc rokraksta var pateikt, ka apspiež kaut ko, un ļoti labi var redzēt tieši virzienu. Piemēram, apspiež sevī, citos, audzināšanā, romantikā, finansēs, darbā. Mūsu sabiedrībā valda izteiktas bailes no nabadzības un tajā pašā laikā arī bailes no bagātības. Tas varētu būt saistīts ar postpadomijas audzināšanas mantojumu, jo nereti paši sevi «nobremzē» pie kādas labas iespējas aiz šīm bailēm. Rezultātā sanāk no viena grāvja otrā. Rokrakstā parādās arī bailes dzīvot patstāvīgu dzīvi, jo kāds cits kaut ko var pateikt vai padomāt. Izteikti nolasās arī bailes no kļūdām. Cilvēki nav īpaši sociāli aktīvi. Izceļas divu veidu personības tipi - introverti un ambiverti, kas ir gan introverts, gan ekstraverts vienā personā. Šie tipi ir raksturīgi ziemeļu valstīm. Ja salīdzina iezīmes starp kaimiņvalstīm, lietuvieši raksturā ir drosmīgāki, agresīvāki, ko rokrakstā redz. Šo mēs varētu pamācīties no viņiem.
Kādas ir šī brīža iezīmes mūsdienu jauniešu rokrakstā?
Šobrīd notiek paaudžu maiņa, un skaidri var redzēt, ka jaunieši ir drosmīgāki, viņos ir izteiktas līdera dotības, kas attiecīgos gadījumos var ietekmēt komandas darbu. Ir parādījusies tendence mazāk rakstīt ar roku un vairāk - ar datora klaviatūru. Ļoti daudzi jaunieši tur nepareizi pildspalvu. Ja šo momentu neietekmē bērnībā un neizlabo, tas tā arī paliek.
Vai rakstīšana datorrakstā spēs izkonkurēt rakstīšanu ar roku?
Rakstīšana ir stresa noņemšana. Uzlabojas spriestspēja, tiek stimulēti radošās domāšanas centri, veicināta kritiskā domāšana. Rakstot ar roku, attīstās verbālie lauki smadzenēs. Rakstīšanas ar roku pozitīvā ietekme ir ļoti liela.
Vai profesija seko rokrakstam, vai arī rokrakstam un profesijai ir maza saistība? Piemēram, ārstiem ir plašs un nesalasāms rokraksts un skolotājiem - kārtīgs, cītīgi izvilktiem burtiem.
Rokrakstu ietekmē steiga. Neglīts rokraksts veidojas steigas dēļ dažādu jomu pārstāvjiem, piemēram, arī aktieriem, žurnālistiem, rakstniekiem. Skolotājiem ir glīts rokraksts, jo viņi cenšas - jārāda priekšzīme.
Vai rokraksta analīzi ietekmē valoda, kurā cilvēks raksta?
Neatkarīgi no valodas, kurā cilvēks raksta, analīzē uzrādīsies viens un tas pats. Mainās burtu forma, impulss nemainās.
Vai ar laiku rokraksts var mainīties?
Ar laiku rokraksts mainās, jo «aug» līdz ar mums pašiem.
Vai, apzināti mainot rokrakstu, ir iespējams izmainīt savu raksturu un iegūt jaunas īpašības?
Grafoterapiju ieteicams izmantot kā palīginstrumentu, lai uzlabotu savu stāvokli un pašsajūtu, taču noteikti nevajadzētu šo apzināti izmantot kā metodi. Grafoterapija var palīdzēt pārfokusēt domāšanu, uzlabot emocionālo stāvokli papildus jau esošajai terapijai.
Kurš šobrīd ir grafoloģijā visvairāk pētītais burts?
Visvairāk pētītais ir G burts, kas atbild par intīmo dzīvi līdz sīkumiem. Viena pētījuma ilgums ir 3-5 gadi.
Ko nozīmē, ja dienas gaitā rokraksts mainās - brīžam ir šaurāks, tad platāks, sagāžas no kreisās uz labo pusi?
Ikdienā rokraksts var mainīties ļoti bieži. Kādam tas kļūst šaurāks, platāks, glītāks, paviršāks, uz labo pusi vērsts, tad uz kreiso. Tam visam ir emociju, noguruma, steigas un vides ietekme. Tieši šo mainīgumu grafologs neanalizē vispār. Kad mēs rakstām, nervu un muskuļu impulsu ietekmē veidojas ķeksīši, āķīši, mikro vilcieni, uzspiedieni, ko ikdienā parasti pat nepiefiksējam, taču tieši tiem ir nozīme un būs nozīme pie jebkura rokraksta paveida, pat nakts vidū rakstot ar pretējo roku.

Ko nozīmē, ja burtu S raksta dažādi?
Patiesībā mēs visus burtus rakstam dažādi, bet visvairāk «iekrīt acīs» burti S un R, jo šiem burtiem būtiski mainās forma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dažādi tiek rakstīts konkrētais burts. Kā jau iepriekš minēju - nozīme ir tam, kādi būs papildu vilcieni šiem burtiem. Jo biežāk īpašība parādās rokrakstā, jo spēcīgāk tā izpaudīsies raksturā. Jo retāk, jo būs retāk arī uzvedībā. Tas ir normāli, ka vienu burtu rakstām dažādi, jāskaita kopā konkrētās iezīmes un cik bieži tās parādās rokrakstā.
Ja tiks rakstīts ar otru roku, vai analīze uzrādīs to pašu?
Jā, iespējams, pie analīzes būs piebilde par rokrakstu, kas nav īpaši glīts. Starp citu, ir cilvēki, kuri labi raksta ar abām rokām, pat spoguļrakstā un vienlaicīgi.
Ko nozīmē, ja cilvēks raksta tikai ar drukātiem burtiem? Vai tam ir kāda īpaša nozīme?
Drukātos burtus analizē tieši pēc tās pašas metodikas kā rakstiskos. Vienīgi diezgan maz ir pētīts lielais burts G, pāslaik no tā var secināt ,maksimums, sešas īpašības, kamēr no mazā g ir 48.
Kādus populārākos burtus parasti analizē?
Analizē visus burtus, arī pieturzīmes, garumzīmes, šķērssvītras.
Vai ir iespējams, izmantojot rokraksta analīzi, noteikt, kādā virzienā sevi attīstīt profesionāli?
Rokraksta analīze ir ļoti labs instruments, lai labāk sevi izprastu un saprastu, kura profesionālā joma būs visatbilstošākā.
Vai parakstu arī analizē, un vai ir iespējams kaut ko noteikt par paraksta autoru? Varbūt tu vari sniegt kādus praktiskus ieteikumus saistībā ar parakstu veidošanu?
Parakstu nevajadzētu ierobežot ar punktiem vai līnijām - tas būs kā sevis iespundēšana kastītē, un tālāk par to būs bailes palūkoties.
Parakstu drīkst stilizēt un izrotāt - zīmējumi, līnijas, simboli, kaligrāfiski izveidots u.tml. - tas norādīs uz personas niansēm, piemēram, kāds izceļ radošumu, kāds humoru, cits dzīves mērķi utt.
Parakstu drīkst pasvītrot, taču izvairies no pārsvītrošanas - nejaušām šķērssvītrām, garumzīmēm vai atpakaļejošām līnijām, tas norādīs bailes no nabadzības, jā, arī bailes no bagātības - situācijas, kad ir neērti justies turīgam, uzskatot, ka tas ir slikti, tādēļ bremzējot iespējas brīvāk rīkoties ar finansēm. Šīs bailes ir izteikti raksturīgas personām, kuras augušas ģimenēs, kur pret turīgiem cilvēkiem bijusi noniecinoša vai skaudīga attieksme. Jebkurā gadījumā tas ir psiholoģisks bloks finansēm.
Paraksta ielikšana aplī - nav tik slikta, taču vēlams tā nedarīt, jo ir kā sevis ielikšana burbulī, drošības spilvenā, savā ziņā tā ir sevis bremzēšana.
Parakstā neveido noslēguma līniju virzienā uz kreiso pusi, tas ir kā iet uz priekšu, pēkšņi apstāties un doties atpakaļ vai sabīties no savas attīstības, jaunām iespējām u.tml.
Kādās nozarēs izmanto grafoloģiju?
Grafoloģiju izmanto psiholoģijā, psihoterapijā, psihiatrijā, kriminālistikā, daudzviet arī personāla vadībā. Jāpiebilst, ka Latvijā tā vēl ir neatzīta metodika, jo ir samēra jauna un vēl nav līdz galam izprasta, kā tā var noderēt. Kā pret visu jauno, mēs izturamies piesardzīgi, taču tie, kuri ir sapratuši metodikas precizitāti, par to pārliecinājušies, labprāt izmanto gan darbā, gan privātām vajadzībām.
Vai ķēpājumi un zīmējumi pierakstos norāda uz bērnišķību raksturā?
Pastāv plašs uzskats, ka ķēpājumi un zīmējumi pierakstos norāda uz bērnišķību - tā ir tikai daļēja taisnība, jo lielākā daļa ķēpājumu bieži vien var norādīt uz pretējo, piemēram, kvadrātus zīmē tie, kas ir spējīgi darīt psiholoģiski smagus darbus un spēj koncentrēties. Trijstūrus ir raksturīgi zīmēt mērķtiecīgiem cilvēkiem. Sešstūri norāda uz kārtību, sakārtotību, regularitāti.

Ģirts Ozoliņš/MN

Daži praktiski ieteikumi, kā nolasīt rokrakstu jau šodien
Rokraksts iedalās trīs zonās - augšējā zonā, vidējā zonā un apakšējā zonā. Augšējā zonā atrodas burti t, h, l, d, b, f. Ja burta t šķērssvītra veidojas virs viduszonas (a, e, i) burtiem, tas norāda uz labu pašvērtējumu(pirmais attēls ar «ta»). Ja šķērssvītras krustpunkts ieiet viduszonā, tad zems pašvērtējums(otrais un trešais «ta»). Ja burts t ar šķērssvītru veido trijstūri, tas norāda uz tendenci atlikt darbus uz pēdējo brīdi. No citiem burtiem var saprast arī, kādus tieši darbus atliks. Ja burtā t veidojas cilpa (t kāds kā burts l), tas norāda uz bailēm no kļūdām un paaugstinātu jūtību pret kritiku. F burtam augšējā daļa norāda - mēs esam vairāk līderi, vadītāji, padotie, vajadzība pēc gatavām vadlīnijām, citu padomiem, starptautiskas vides vai vietējā tirgus. D ar cilpu - paaugstināta jūtība pret kritiku, kas vērsta uz personību. D bez cilpas ar dubultā pārvilktu kātiņu - laba stresa noturība krīzes situācijās. Ja burtam d uz lobo pusi iziet tāda astīte kā zīmējumā (trešais burts d), tas norāda, ka persona par daudz ieciklējas uz savām domām, tas noteikti būs traucējoši pašai personai. Jo garāka astīte, jo spēcīgāka ieciklēšanās.
Vidējā zonā atrodas burti a, o, m, k, r, c, s, e, i, v, u, z. Apakšējā zonā - p, g, y, j, q, f. Apraksts pievienots pie attēliem.

Vakara Ziņas

«Ja nu ir kāds joks, tad tā ir visa mana dzīve – no bērnības līdz pat šim brīdim. Tas viss ir viens liels, liels joks! Un lielākais humors ir tajā, ka es vispār vēl esmu dzīvs!» saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.

Svarīgākais