Lai gan gada nogale pagājusi vienās ballītēs, populārā kantrimūzikas grupa «Zelta kniede» 2024. gadu plāno iesākt ar jaunā albuma «Atmiņu pērles» prezentāciju. «Šo faktu gribam nosvinēt kārtīgi, turklāt vietā, kur uzstājamies visretāk – tātad Rīgā!» saka grupas solists Silvestrs Lorencs.
Kolektīvs
«Viena no spēcīgākajām lietām, kas man ir svarīga, ir spēcīgs kolektīvs. Labi saprotam, ka viens nav karotājs, un atrast labu draugu nekad nav bijis viegls uzdevums. Man ir paveicies, ka ar grupas biedriem esam labi draugi un mums ir viens kopīgs mērķis - mūzika. Mums visiem ir svarīga attīstība un panākumi, turklāt ne tikai individuālie sasniegumi, bet tieši tas, kā grupas vārdu iznest prožektoru gaismās.»
Cieņa pret estrādes mūziku
«Lai gan mēs gribētu saukt sevi par kantri grupu, gan es, gan mani kolēģi labi saprotam, ka repertuārā ir gana daudz «estrādes» mūzikas. Tāpēc mēdzam sevi saukt par vokāli instrumentālo estrādes ansambli. Bieži smejamies, ka spēlējam estrādes roku, estrādes popu un estrādes kantri. Tā kā esam daudz mācījušies no estrādes mūzikas grandiem, vienmēr, satiekot citus mūziķus, pret viņiem izturamies ļoti cieņpilni.»
Humora izjūta
«Lai gan dažreiz mūsu jokus cilvēki nesaprot, uzskatu, ka mums pieciem ar humora izjūtu viss ir vislabākajā kārtībā, turklāt spējam smieties cits par citu un nekad neapvainojamies par kādiem «neveiksmīgiem» jokiem. Patiesībā mūsu Edgars ir tas, kas rūpējas par novitātēm mūsu joku sarakstā, savukārt es laikam vienmēr spēju piemeklēt visprecīzākos teicienus attiecīgai situācijai. Bez humora, anekdotēm un smiekliem mūsu pārbraucieni un kopā pavadītais laiks nav iedomājams.»
Sigulda un Mālpils
«Nu jau puse grupas dzīvo un strādā Rīgā, taču nedrīkstam aizmirst mūsu saknes. Paši pirmie mēģinājumi un pat dziesmu ieraksti notika manās lauku mājās «Krastiņi» Mālpilī, savukārt ideja par grupas dibināšanu dzima Siguldā. Nevar nepieminēt, ka četri no grupas dalībniekiem ir dzīvojuši Siguldā, absolvējuši Siguldas Valsts ģimnāziju, daļa - spēlējuši Siguldas Absolventu orķestrī, bet Edgars tagad Siguldu pazīst daudz labāk, jo ir tur integrējies. Savukārt uz Mālpili vēl joprojām braucam svinēt jubilejas un citus kolektīva svētkus.»
Kalendārs
«Bez kalendāra mēs nevarētu iztikt, jo mūsu ikdiena ir pakārtota grupas kalendāram. Visi zina - ja kādā datumā nav norādīta nepieciešamība pēc brīvdienas, tad bez vārda runas datums ir atvērts pasākumam. Mūsu ģitārists un solists Helvijs pat savas kāzas «reģistrēja» grupas kalendārā pusotru gadu iepriekš, lai nejaušības dēļ datumu neaizņem. Tas labi iemāca plānot brīvdienas un brīvo laiku.»
Mūžīgie svētki
«Visur, kur atrodamies, ir svētki. Vēl nekad tāpat, uzspēlēšanas dēļ neesam braukuši ne uz vienu pasākumu. Vienmēr ir svētki, vienmēr svētkiem ir iemesls, un paldies klausītājiem, kas savos svētkos dalās ar mums!»
Radošums
«Bez radošuma mūsu profesijā nav ko darīt. Vienmēr ir jāģenerē jaunas idejas; īpaši - mūsu mainīgajā laikmetā, kur kļūt atpazīstamam un noturēties tādam ir krietni smags darbiņš. Ja galva nestrādā, tad šo uzdevumu izpildīt ir grūti. Kolēģi jokojot mani sauc par galveno ideju ģeneratoru, taču pie gala produkta mēs nonākam visi kopā, jo katram ir ko teikt un katrs grib izteikties un radīt kaut ko pašam un klausītājiem tīkamu.»
Ceļošana un B kategorijas tiesības
«Iespējams, izklausās nedaudz banāli, taču bez B kategorijas vadītāja apliecības grupā izdzīvot nevar. Esam bijuši ļoti daudzās Latvijas vietās un ar prieku secinām, cik mūsu zemīte ir bagāta! Ja ir brīvs laiks, apmeklējam arī kādus apskates objektus: piemēram, Ziemeļu fortos un Karostā Liepājā esam bijuši pat vairākkārt. Dzimtās zemes izpēte un apceļošana noteikti ir mūsu visu vienojošais elements, savukārt es pats sev esmu apsolījis izpētīt visus Latvijā esošos krodziņus.»
Grupas sestais dalībnieks
«Mūsu busiņš jeb «pelēkais kardināls» ir grupas sestais dalībnieks, un mēs visi par to rūpējamies. Tālab visi esam apguvuši auto konstrukcijas un metālapstrādes pamatus jeb, vieglajā valodā runājot, metināšanu un fleksēšanu, jo mūsu draugs joprojām ir jāuztur kārtībā tehniski; tāpat tam vienmēr jābūt sakoptam. Protams, pēc vairākiem secīgiem pārbraucieniem šis tīrības jautājums kļūst grūti risināms, taču mēs cenšamies.»
Pienākumi un līdzdarbošanās
«Strādājot kolektīvā ar lielu noslodzi, visam ir jābūt samērīgi. Katrs zinām savu darbiņu, gan gatavojoties kādam pasākumam un esot tajā, gan arī mikroklimata veidošanā. Vienmēr sadarbojamies viens ar otru kā cimds ar roku. Visus jautājumus mēģinām risināt kopā, nekad nepieņemam vienpersoniskus lēmumus un rēķināmies ar citu laiku. Protams, pieļaujam arī kādas kļūdas, šad tad strīdi ir neizbēgami, taču nekad neļaujam sīkumiem iekvēloties un izrunājam visus sāpošos jautājums kopīgi vai aci pret aci.»