Mjanma 2023. gadā kļuvusi par pasaulē lielāko opija ražotāju, vēsta ANO dati. Afganistāna zaudēja savas līderpozīcijas teroristu un ekstrēmistu organizācijas «Taliban» politikas dēļ.
Saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja ziņojumu, Mjanmā šogad ir saražotas aptuveni 1080 metriskās tonnas opija, kas nepieciešams heroīna ražošanai. 2022. gada aprīlī talibi aizliedza magoņu audzēšanu Afganistānā, un opija ražošana samazinājās par 95%, līdz aptuveni 330 tonnām. Saskaņā ar ANO aplēsēm Mjanmas «opiātu ekonomikas» apmērs ir pieaudzis līdz 1-2,4 miljardiem dolāru, kas atbilst 1,7-4,1% no valsts IKP 2022. gadā. Opija audzēšanas platība Mjanmā gada laikā pieauga par 18% un pārsniedza 47 tūkstošus hektāru, kas ir rekordliels līmenis kopš 2001. gada, teikts organizācijas paziņojumā. Opija audzēšanas platība palielinājās Šanas, Činas un Kačinas štatos, kur raža pieauga par 16% līdz 22,9 kg no hektāra. Robežreģions starp Mjanmu, Laosu un Taizemi jau sen ir pazīstams kā nelegālās narkotiku ražošanas un kontrabandas perēklis. Ziņojumā teikts, ka sliktajai piekļuvei tirgiem un valdības infrastruktūrai, kā arī niknajai inflācijai, «šķiet, ir bijusi nozīmīga loma lauksaimnieku lēmumos 2022. gada beigās audzēt vairāk magoņu». Analītiķi saka, ka militārpersonas, kas gāza valsts valdību un sagrāba varu 2021. gadā, nedomā nopietni cīnīties pret narkotiku ražošanu.
«Ekonomikas, politiskie un drošības traucējumi, kas sekoja militārajam apvērsumam 2021. gada februārī, turpina mudināt zemniekus attālos valsts apgabalos iztikai pievērsties opija ražošanai,» sacīja Džeremijs Duglass, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja reģionālais pārstāvis. Konflikts, kas oktobrī izcēlās starp huntu un bruņotu etnisko grupu aliansi, ir izplatījies vairāk nekā divās trešdaļās valsts, kā ziņots, Mjanmas militārpersonām zaudējot kontroli pār svarīgākajiem apdzīvotības centriem. Duglass norāda, ka saasināšanās Šanas štatā un citos pierobežas apgabalos palielinās tendenci paplašināt opija magoņu audzēšanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs ziņoja, ka visnozīmīgākais opija ražošanas pieaugums - par 20 procentiem - reģistrēts Šaņas štatā, kas atrodas tā dēvētajā Zelta trīsstūrī, ko uzskata par narkotiku ražošanas un kontrabandas centru. Tiek lēsts, ka Mjanmas magoņu raža šogad bija par 36 procentiem lielāka nekā 2022. gadā, atspoguļojot lauksaimnieku un viņu klientu ieguldījumus atjauninātās lauksaimniecības tehnikās, apūdeņošanas sistēmās un mēslošanas līdzekļos. Opija audzēšanas paplašināšana veicina nelegālo ekonomiku Mekongas valstīs: sintētisko narkotiku ražošanu un kontrabandu, naudas atmazgāšanu un nelikumīgas tiešsaistes darbības, piemēram, kazino un krāpšanu. «Krīze Mjanmā saasina noziedzības un pārvaldības problēmas reģionā. Dienvidaustrumāzijai ir jāapvienojas, lai stātos pretī gan ilgstošiem, gan jauniem draudiem,» sacīja Duglass. Viņš norādīja, ka iekšzemes lēmumos ir jāņem vērā sarežģītie apstākļi un cilvēku neaizsargātība opija audzēšanas reģionos. Birojs sadarbojas ar lauksaimniekiem un vietējām kopienām, lai uzlabotu sociāli ekonomiskos apstākļus un radītu ienākumu gūšanas iespējas, palīdzot veidot noturību pret konfliktiem un krīzēm.
Nelegālās narkotikas būtiski ietekmē veselību un drošību Eiropā. Eiropas 2023. gada ziņojuma par narkotikām analīzes galvenais vēstījums ir - nelegālo narkotiku lietošanas ietekme šobrīd ir vērojama gandrīz visur mūsu sabiedrībā. Gandrīz visu, kam piemīt psihoaktīvas īpašības, ir iespējams lietot kā narkotiku. Tas nozīmē, ka visus, tieši vai netieši, var ietekmēt nelegālo narkotiku lietošana un ar to saistītās problēmas. Ar piedāvājumu saistīto rādītāju analīze attiecībā uz plaši lietotām nelegālajām narkotikām Eiropas Savienībā liecina, ka visu veidu vielas joprojām ir viegli pieejamas. Tirgu tagad raksturo plaši pieejams narkotiku klāsts, kuras bieži ir ar spēcīgu iedarbību vai augstu tīrību. Joprojām tiek konfiscēti lieli tādu narkotiku daudzumi, kas tiek ievestas Eiropā konteineros, un komerciālās piegādes ķēdes ir organizētās noziedzības grupējumu iefiltrēšanās galvenais mērķis. Eiropa joprojām ir arī svarīga dažu vielu, īpaši sintētisko narkotiku un kanabisa, ražošanas zona. Lielāka narkotisko vielu pieejamības un izmantošanas dažādība rada jaunus veselības aizsardzības un politikas izaicinājumus. Plaša narkotiku pieejamība ir saistīta ar lielāku vielu daudzveidību nelegālo narkotiku tirgū, piedāvājot patērētājiem plašāku psihoaktīvo vielu klāstu. To vidū ir arī jaunas sintētiskās narkotikas, par kuru risku veselībai bieži vien ir ierobežotas zināšanas. Tas rada bažas par iespējami plašāku nelegālo vielu lietošanu kopumā un paaugstinātu risku, kas saistīts ar dažām no tām. Narkotiku lietotāji var būt pakļauti bīstamai ietekmei uz veselību, tostarp saindēšanās un nāves gadījumu riskam, iespējams, neapzināti patērējot spēcīgas iedarbības vielas vai jaunas vielas, vai to maisījumus, jo narkotiku mijiedarbība var palielināt iespējamo kaitējumu veselībai.
Kalvis Klints, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors, brīvdienu žurnālam »Vakara Ziņas« atklāja, ka 2018. gadā atklātas divas metadona un viena amfetamīna laboratorija, 2020. gadā viena liela metadona laboratorija un 2023. gadā viena fentanila, karfentanila laboratorija un viena amfetamīna laboratorija. Latvijā gada laikā tiek atklāts vidēji 30 marihuānas audzētavu un retu reizi pa kādai psihotropo sēņu audzētavai. Audzētavas izmēros mēdz būt dažādas - bieži tiek konstatēti gadījumi, kad tiek audzēti daži stādi, bet ir gadījumi, kad tiek atklātas profesionāli aprīkotas audzētavas. 2023. gadā Talsos kādā uzņēmējdarbības vajadzībām izīrētā ēkā tika konstatēta vērienīga marihuānas audzētava. Kratīšanu laikā tika izņemti 1534 marihuānas stādi podos un 11,44 kilogrami izžāvētas marihuānas. Saistībā ar šo noziegumu Valsts policija aizturēja organizētu grupu četru personu sastāvā. Par metodēm, kā tiek atklātas audzētavas un laboratorijas, Kalvis Klints sīkāku informāciju nesniedza, jo darbs tiek veikts, balstoties uz Krimināllikumu un Operatīvās darbības likumu.
Diemžēl Latviju var uzskatīt par narkotiku tranzītvalsti. Latvija atrodas ģeopolitiski izdevīgā vietā, lai caur tās teritoriju tranzītā vestu narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī citas aizliegtas vielas un priekšmetus. Atrašanās Šengenas zonā, piekļuve jūrai, lidosta, dzelzceļš ir infrastruktūra, kas veicina kontrabandu. Pēdējā laikā Latvijā strauji pieaug un izplatās sintētisko opioīdu (nitazēnu grupas) narkotikas. Uz ko Klints norāda: «Sintētiskās narkotikas, arī nitazēnu grupas vielas, ir ātras peļņas avots. Šādas vielas nelegālā ceļā var visai viegli pasūtīt interneta resursos. Nitazēnu grupas vielas ir pilnībā aizstājušas heroīnu. Par to, cik tās ir populāras, var diskutēt, uzmanība vairāk jāpievērš to bīstamībai. Bīstamību rada nitazēnu grupas un citu sintētisko opioīdu stiprums. Narkotisko un psihotropo vielu izplatītāji, lai palielinātu vielas apjomu un līdz ar to peļņu, pirms vielas realizācijas mēdz aktīvās vielas sajaukt ar saistvielām. Sajaukšanas procesā, kas parasti tiek veikts ar sadzīves tehniku, ne ar profesionālu aprīkojumu, atsevišķās devās sintētisko opioīdu koncentrācija var būt ļoti augsta, tādēļ lietotāji bieži mirst no pārdozēšanas.» Aktuālas ir soctīklu slēptās grupas, piemēram izplatītāka ir «Telegram» vietne, kuru narkotiku pārdevēji izmanto tirdzniecībai. Grupu apkarošanā darbs tiek aktīvi veikts, taču metodes un taktiku policija neatklāj.
Saistībā ar Mjanmas opija tirgu Kalvis Klints skaidro narkotisko vielu ieplūšanas ceļu Latvijā: «Narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā lielākoties nonāk no Nīderlandes, Vācijas, Polijas, Spānijas. Kas attiecas uz Afganistānā un Mjanmā audzētām, ražotām narkotikām - jāsaka, ka tās Eiropas tirgū nonāk pa Balkānu ceļu un tālāk tiek novirzītas uz Eiropas izplatības kanāliem (loģistikas mezgliem, visbiežāk Nīderlandi). Latvijā daļa narkotisko un psihotropo vielu tiek sūtītas no Ķīnas un Indijas, bet piegādes ceļi mēdz būt analoģiski legālo kravu maršrutiem.»