Tikai melna vai reizēm balta – skaudība 

© Pixabay

Skaudība tiek vērtēta pretrunīgi, jo dēvēta gan par vienu no septiņiem nāves grēkiem un daudzu noziegumu cēloni, gan par cilvēces progresa dzinējspēku. Kāpēc tā rodas, kā tikt vaļā vai novirzīt tās enerģiju pozitīvā gultnē? 

Kas ir skaudība

Cilvēki vienmēr apsprieduši citu sasniegumus. Kur salīdzināšana, tur arī skaudība. Par pirmo skaudības pieredzi cilvēks parasti var «pateikties» vecākiem, jo ​​viņi, protams, tikai vēlot labu un audzināšanas nolūkos, kā atdarināšanas cienīgu piemēru nosauca kādu spējīgāku un kārtīgāku bērnu.

Skaudība ir aizkaitinājums, dusmas, ko izraisa citas personas panākumi vai labklājība. Visbiežāk apskauž materiālos labumus, ko var demonstrēt sabiedrībā. Reti kurš apskaustu vientuļnieku, kurš kaut kur kalnos sasniedzis augstāko apgaismības pakāpi. Skaudības iemesls var būt ne tikai mantiskās vērtības, bet arī citas, piemēram, skaistums, jaunība, veselība, radošās spējas, zināšanas, oratora prasmes utt.

Skaudība var izpausties dažādās formās. Slēptā skaudība - cilvēks neatzīst savas jūtas. Viņš var izlikties, ka viņam nerūp citu panākumi, vai ārēji izrādīt, ka par tiem priecājas. Tomēr dziļi dvēselē piedzīvo negatīvas emocijas - aizvainojumu, dusmas, mazvērtības sajūtu un neapmierinātību -, ka viņa centieni nenes tādus pašus panākumus. Slēptā skaudība pat var izraisīt psihosomatiskas slimības.

Atklātā skaudība - cilvēks neslēpj savas emocijas un tās izpauž. Viņš var kritizēt, nosodīt, apvainot, aprunāt vai izsmiet kādu, kuru apskauž; mēģināt iedragāt tā autoritāti, reputāciju, noniecināt sasniegumus. Atklāta skaudība var novest pie agresijas, vardarbības vai atriebības.

Skaudība var ietekmēt cilvēka personību - ļoti skaudīgs cilvēks nekad nebūs apmierināts, jo skaudība mīt dziļi zemapziņā. Lai kādu bagātību, varu viņš iemantos, ārējās pasaules panākumi nevarēs izmainīt iekšējās pasaules jūtas, un viņš meklēs nākamo objektu, ko apskaust un varbūt pat iznīcināt.

Skaudība vairāk izpaužas pret cilvēkiem, kas atrodas apmēram vienādos apstākļos un sociālajā statusā. Ja ir pārāk lielas atšķirības, skaudības emocionālais līmenis būs daudz zemāks. Oligarha kārtējais īpašums vai draudzenes jaunā virtuves iekārta - ko apskaudīsi vairāk? Skaudība var būt relatīvs jēdziens - situācija, kuru citi visdrīzāk apskaustu, kādam nebūt neizraisa tādas emocijas. Piemēram, būdama aizrautīga alpīniste, tu nhttp://psy.passion.ru/v-ladu-s-soboi/lichnostnyi-rost/kak-izbavitsya-ot-zavisti.htm?page=0,1eēdusi un nosalusi sliktos laika apstākļos kāp kalnā un nemaz neapskaud tos, kas sildās pie kamīna ar čipsu trauku blakus.

Baltā un melnā

Psihologi nosauc divus galvenos skaudības veidus - balto un melno. Baltā skaudība ietver apbrīnas un atdarināšanas elementus. Ja pārņēmusi baltā skaudība, tu vari izjust apbrīnu par cita cilvēka sasniegumiem, spējām vai īpašībām. Tu vēlies to pašu un centies sasniegt tādus pašus panākumus.

Piemērs - baltā skaudība: «Ak, cik tev ir brīnišķīga šalle, es arī tādu gribu (ar domu - nopelnīšu un nopirkšu).» Melnā: «Kaut tu pakārtos tai savā šallē (ar domu - jutīšos labāk, ja ar tevi atgadīsies kas slikts)!» Ja cilvēks tikko uzsācis savu biznesu un ir cerību pilns, viņš var ar apbrīnu skatīties uz lielas korporācijas īpašnieku, sapņojot, ka ar laiku ieņems līdzīgu vietu. Ja tie ir divi uzņēmēji, kuri mācījās kopā un pēc tam gāja katrs savu ceļu, kas vienu noveda pie bagātības, bet otram paveicās mazāk, tad runa būs par melno skaudību. Neviens cits jau nav vainojams, tikai paša spējas un liktenis, bet tā atzīšana kaitētu pašcieņai. Tāpēc agresija un konkurenta pazemošana kļūs par vienīgo psihes aizsardzības mehānismu.

Ja, domājot par kādu, izjūti nomāktību, īgnumu, aizkaitinājumu, neizprotamu naidu, iekšēju nemieru, psiholoģisku diskomfortu un klusībā novēli otram nelaimi, tad to varētu uzskatīt par melno skaudību. Kā atzīst psihologi, baltā skaudība var būt noderīga, jo mudina uzlabot savu dzīvi. Tomēr jāatceras, ka pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem var būt destruktīva un kaitēt pašnovērtējumam.

Skaudības psiholoģiskie iemesli

Zems pašnovērtējums. Cilvēks nenovērtē sevi un savas spējas, netic savam potenciālam un nemīl sevi tādu, kāds viņš ir. Viņš pastāvīgi salīdzina sevi ar citiem un redz tikai savus trūkumus un kļūdas, apskauž tos, kuri ir pārliecināti par sevi un kuriem dzīvē veicas.

Nereāli sapņi. Cilvēks vēlas iegūt visu uzreiz, nepūloties un nerisinot problēmas. Viņš nenovērtē to, kas viņam ir, un neprot priecāties par mazumiņu, apskauž tos, kuri īstenojuši sapņus un guvuši panākumus.

Taisnīguma pieprasīšana. Cilvēks uzskata, ka ir pelnījis vairāk, nekā viņam ir, bet citi saņem vairāk nekā pelnījuši. Viņš neuzņemas atbildību par savu dzīvi un neveiksmēs vaino ārējos faktorus.

Komunikācijas trūkums. Cilvēks jūtas vientuļš vai apkārtējo nesaprasts. Viņš nevar atrast draugus, partneri vai domubiedrus un apskauž tos, kuriem ir labas attiecības ar citiem cilvēkiem.

Cilvēks neattīsta savas spējas, talantus vai intereses. Viņam nav ne mērķu, ne nākotnes plānu, bet apskauž tos, kuri sasniedz jaunus apvāršņus. Pretējs variants - skaidri mērķi un sapņi ir, bet tos nespēj sasniegt vai neredz progresu, tad apkārtējie veiksmīgie cilvēki var kļūt par skaudības objektiem.

Kādu kaitējumu var nodarīt skaudība

Stress un depresija. Skaudība izraisa pastāvīgu spriedzi, trauksmi un neapmierinātību ar sevi un savu dzīvi. Skaudīgs cilvēks nevar izbaudīt to, kas viņam ir, un vienmēr tiecas pēc tā, kas ir citiem. Viņš var zaudēt interesi par dzīvi, pašapziņu un eksistences jēgu.

Agresija un konflikti. Skaudība izraisa dusmas, naidu un vēlmi atriebties. Skaudīgs cilvēks var uzbrukt tam, kuru apskauž, vai tiem, kas viņu atbalsta. Viņš var mēģināt noniecināt citu panākumus, sabojāt reputāciju vai citādi kaitēt.

Lejupslīde un stagnācija. Skaudība bloķē personības attīstību un izaugsmi. Skaudīgs cilvēks mēdz nepamanīt savas iespējas un resursus. Viņš nespēj mācīties no citiem, iedvesmoties no viņu piemēra vai sadarboties ar viņiem. Viņš nav gatavs izvirzīt reālus mērķus un rīkoties, lai tos sasniegtu.

Skaudības pozitīvā ietekme

  • Ļauj uzzināt tavas vērtības, prioritātes, vajadzības un patiesās vēlmes. Ja, uzzinot, ka labākā draudzene uzvarējusi izdzīvotāju šovā vai tamborēšanas starptautiskajā konkursā, tu izjūti tikai prieku un apbrīnu, tad zini - ne piedalīšanās tādā šovā, ne tamborēšana nav tavas dzīves mērķis.
  • Tiesa, ne vienmēr patiesā vēlme ir tik skaidri saskatāma. Piemēram, tevi kaitina, ka draudzene tik daudz runā un stāsta par savu gadu veco mazuli. Ļoti iespējams, ka šajā tēmā ir kaut kas tev nozīmīgs. Taču nav teikts, ka tu apskaud viņu par to, ka kļuvusi par māti. Varbūt tevi tikai kārtējo reizi kaitina (jo apskaud šo īpašību un vēlētos sev) draudzenes prasme izteikties un daudz runāt pat par tādu vienkāršu tēmu kā mazuļa ikdiena.
  • Motivē rīkoties un sasniegt mērķus, var būt enerģijas lādiņš un iedvesmojošs paraugs savas dzīves attīstībai un uzlabošanai - ja viņi to varēja, kāpēc lai es nevarētu. Var piespiest izkāpt no komforta zonas un pieņemt izaicinājumu. Tā var būt ceļš uz pašattīstību, panākumiem, liek mācīties, mainīties, izaugt, sākt strādāt ar sevi un savām prasmēm, kā arī meklēt jaunas iespējas un resursus.
  • Tas var likt mācīties no citiem cilvēkiem, kuri sasnieguši to, ko vēlies, meklēt jaunu informāciju, idejas un risinājumus, eksperimentēt un radīt ko jaunu. Piemēram, ja apskaud klasesbiedru, kurš saņēmis žurnālistikas balvu, tas liecina, ka tavs mērķis ir kļūt par atzītu žurnālistu. Atliek tikai attīstīt vajadzīgās prasmes.
  • Ja nebūtu skaudības, cilvēki nesacenstos un neizdarītu atklājumus. Izteiciens, ka kaut kas jāpadara tik labi, «lai visi apskaustu», lai gan izklausās smieklīgi, bieži noved pie laba rezultāta.

Kā tikt vaļā no skaudības?

Skaudību var pārvarēt un pārvērst pozitīvā enerģijā. Daži padomi:

  • Pirmais un vissvarīgākais solis - nenoliedz savas jūtas, bet atzīsti tās un centies izprast iemeslus. Pajautā sev: Ko īsti es gribu? Kāpēc man tā vēl nav? Kas man traucē to iegūt? Ko es varu darīt, lai to saņemtu? Jā, ir lietas, ko vairs nevar mainīt: daži apskauž kāda laimīgo bērnību, bet citi sarūgtināti, ka nav parūpējušies par sevi pirms 5-10 gadiem («ja vien es būtu gājusi pie psihologa nevis 35 gadu vecumā, bet jau 25, es tagad būtu daudz laimīgāka!»). Bet jebkurā situācijā ir maza daļiņa no tā, kas pilnībā atkarīgs no mums un ko varam mainīt tikai paši, lai padarītu savu dzīvi laimīgāku.
  • Esi pateicīgs. Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar skaudību. Koncentrējies uz to, kas tev ir, nevis uz to, kā vēl nav. Apzinies savas stiprās puses, spējas, sasniegumus, resursus un ieguvumus. Izsaki pateicību sev, citiem cilvēkiem un dzīvei par to, ko tev devuši. Piemēram: esmu pateicīgs par savu veselību, ģimeni, draugiem, darbu, vaļaspriekiem utt. Raksti panākumu dienasgrāmatu. Uzraksti vismaz piecus iemeslus, kāpēc citi varētu apskaust tevi.
  • Velti laiku pašattīstībai. Tas palīdzēs palielināt pašnovērtējumu un pārliecību par sevi. Neapstājies pie sasniegtā un tiecies pēc jaunām zināšanām, prasmēm un pieredzes. Meklē savus talantus un intereses un attīsti tos. Izvirzi reālus un konkrētus mērķus un darbojies, lai tos sasniegtu.
  • Atzīsti citu panākumus, veiksmes, priecājies par tiem, izsaki savu apbrīnu un atbalsti. Tu pamanīsi, ka priecāties ir daudz patīkamāk nekā apskaust.

Skaudības slazds

Ikvienam pazīstama situācija, kad jau ilgu laiku kaut ko ļoti gribējās, bet no tā, ka kādam šis kaut kas jau piederēja, vēlme bija vēl spēcīgāka. Un daudziem pazīstama arī vilšanās sajūta, kad piepildās tas, ko vēlējās, bet tam līdzi nāca atziņa, ka ne jau tas bija patiesībā kārotais.

Skaudības slazds slēpjas tajā, ka tu vari tiekties pēc tā, kas tev patiesībā nav vajadzīgs. Ja redzi ar dzīvi apmierinātu, priecīgu cilvēku, tu vēlies izbaudīt līdzīgu stāvokli un gandrīz automātiski tiecies uz to, kas ir šim cilvēkam vai ko viņš dara. Tev rodas iespaids, ka šī lieta vai notikums ir viņa patīkamā stāvokļa avots.

Cilvēkiem, kurus tu apbrīno, parasti ir viena kopīga iezīme - viņi ir priecīgi/laimīgi/apmierināti. Var rasties iespaids, ka tu gribi:

  • darīt to, ko dara viņi;
  • lai tev būtu tas, kas ir viņiem;
  • lai tu būtu tāds, kā viņi;
  • lai dzīvotu tā, kā dzīvo viņi.

Bet patiesībā - tu tikai vēlies būt tikpat laimīgs, priecīgs un apmierināts. Jāsaprot, ka tu apbrīno prieka stāvokli, un jāatrod tas, kas sniedz prieku tieši tev! Tad skaudības slazdi tev nebūs bīstami.

Kā noteikt īsto skaudības cēloni un transformēt skaudības enerģiju

Skaudības cēlonis ir nepiepildīta vēlme. Kā to vislabāk atklāt? Iedomājies cilvēku, kuru tu apskaud. Uzraksti: «Es apskaužu savu draudzeni/māsu/kaimiņu, jo...» «Jo...» - pieraksti, kas viņam ir? Tā var būt lieta, notikums, personiskās īpašības, dzīvesveids, talanti, attieksme.

Lai labāk saprastu - daži piemēri:

  • Es apskaužu draudzeni, jo viņa apprecējās (notikums).
  • Es apskaužu kolēģi, jo viņš prot labi uzstāties publiski (personiskā īpašība).
  • Es apskaužu māsu, jo viņai netrūkst naudas (lieta).
  • Es apskaužu kaimiņieni, jo viņa cep gardas kūkas (talants) un visi par viņu sajūsminās (attieksme).

Pieraksti savu vēlmi:

  • Es gribu apprecēties.
  • Es gribu prast izteikties publiski.
  • Es vēlos, lai man būtu brīvi naudas līdzekļi.
  • Es vēlos, lai par mani sajūsminātos.

Īpašības, notikumi, lietas, kas izraisa skaudību (destruktīva enerģija), nāk no apbrīnas sajūtas (radošā enerģija). Domāšanas procesā tie tiek nepareizi apstrādāti un pārvēršas mīnusā. Atceries: tas, kas izraisa skaudību, patiesībā tevi sajūsmina, tu to apbrīno! Saprotot savu vēlmi, būs vieglāk rast sevī apbrīnu, un tā palīdzēs tikt galā ar skaudību.

Nākamajā reizē, kad izjūti skaudību, nomaini vārdus «Es apskaužu» ar vārdiem «Es apbrīnoju/mani sajūsmina»:

  • Mani sajūsmināja draudzenes kāzas.
  • Es apbrīnoju māsas finansiālo brīvību.
  • Es apbrīnoju kaimiņienes prasmes utt.

Protams, skaudība pavisam nepazudīs. Vienmēr pastāvēs salīdzināšana un atšķirības starp cilvēkiem, tomēr pat nosacīta brīvība no skaudības sniedz dvēseles mieru un vairo dzīvesprieku. Nebūtu arī pareizi uzskatīt, ka nevajag provocēt skaudību un vispār jātēlo neveiksmīgāks cilvēks, nekā esi patiesībā. Nekādu bilžu no atvaļinājuma kūrortā? Kur tādā gadījumā paliktu princips: dalīts prieks - dubults prieks? Būtu labi atrast zelta vidusceļu, bet, ja pašu piemeklējusi skaudības lēkme, mēģināt to pārvērst par balto skaudību.

Vakara Ziņas

«Ja nu ir kāds joks, tad tā ir visa mana dzīve – no bērnības līdz pat šim brīdim. Tas viss ir viens liels, liels joks! Un lielākais humors ir tajā, ka es vispār vēl esmu dzīvs!» saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.